Finansiāla atbalsta sniegšana Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm migrācijas cēloņu risināšanai var notikt tikai tad, ja šī nauda tiek ieguldīta mērķtiecīgi, piemēram, radot apstākļus, ka cilvēki nevēlas pamest konkrēto valsti, norāda partijas «Zaļo un zemnieku savienība» (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Taujāts par Eiropas Komisijas ierosinājumu piedāvāt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm pozitīvu un negatīvu stimulu kopumu, lai palīdzētu tām ierobežot migrācijas plūsmu, Krauze norādīja, ka attiecībā uz finansiālu stimulu sākotnēji jādefinē skaidrs mērķis, ko Eiropas Savienība (ES) vēlas panākt, proti, migrācijas plūsmas apturēšu. Ja ES izvēlas ieguldīt naudu šajās valstīs, tad finansējumam būtu jānonāk, piemēram, bēgļu nometņu aprīkošanai, lai radītu apstākļus, ka šie cilvēki nevēlas pamest konkrēto valsti.
Krauzes personīgais viedoklis ir, ka valstu savstarpējā «tirgošanās» ar cilvēkiem par to, kura valsts kurus migrantus uzņems, nav pieņemama. Tomēr, ja ES izvēlas maksāt šīm valstīm par bēgļu plūsmas apturēšanu, tad šajās valstīs ir jārada cilvēkiem piemēroti apstākļi. Tāpat Krauze norādīja, ka šajā gadījumā jānodrošina arī atbilstoša robežkontrole.
Politiķis arī atgādināja, ka ES budžets nav «bezizmēra» un savienībai ir arī daudzas citas prioritātes, līdz ar to jāraugās, cik ES ir gatava maksāt par šādiem risinājumiem.
Jau ziņots, ka valstīm Āfrikā un Tuvajos Austrumos būtu jāpiedāvā pozitīvu un negatīvu stimulu kopums, lai palīdzētu tām ierobežot migrācijas plūsmu, otrdien ierosinājusi EK.
Pēc vairāk nekā miljona patvēruma meklētāju ierašanās pagājušajā gadā ES šogad panāca vienošanos ar Turciju par migrācijas ierobežošanu.
Vienošanās paredz, ka Turcija uzņems atpakaļ nelegālos imigrantus, kas ierodas Grieķijas salās, apmaiņā pret ES pretimnākšanu vairākos jautājumos, tostarp miljardiem eiro lielu palīdzību un bezvīzu režīmu.
Itālija, kas ir galvenais mērķis migrantiem, kas dodas ceļā no Lībijas krastiem, mudināja ES piedāvāt arī Āfrikas valstīm naudu par robežu stiprināšanu, atdarinot ar Turciju panākto vienošanos.
EK viceprezidents Franss Timmermanss otrdien sacīja, ka šādas vienošanās varētu palīdzēt glābt dzīvības Vidusjūrā, atgriezt lielāku daļu imigrantu no Eiropas atpakaļ uz to izcelsmes valstīm un ļautu bēgļiem palikt tuvāk savām mājām.
«Mēs ierosinām izmantot pozitīvu un negatīvu iniciatīvu sajaukumu, lai atalgotu tās trešās valstis, kas vēlas efektīvi sadarboties ar mums, un lai nodrošinātu, ka pastāv sekas tām, kas to nedara,» ES likumdevējiem Strasbūrā paziņoja Timmermanss.
Šādus līgumus vispirms būtu jāmēģina noslēgt ar Jordāniju, Libānu, Nigēru, Nigēriju, Senegālu, Mali un Etiopiju, kā arī jāpaplašina sadarbība ar Tunisiju un Lībiju, norādīja Timmermanss.
Viņš atklāja, ka šim plānam nākamos piecus gadus tiks atvēlēti astoņi miljardi eiro. Lielākā daļa naudas nāks no iepriekšējiem solījumiem, un EK pievienos vēl 500 miljonus eiro fondam, kas izveidots Āfrikas atbalstam, un aicinās ES dalībvalstis sekot šim piemēram.
Nauda tiks atvēlēta tādiem mērķiem kā robežkontroles un patvēruma piešķiršanas procedūru stiprināšana, kontrabandas apkarošana un atgriezto imigrantu integrēšana.
Iecerēts arī uz galvenajām imigrantu izcelsmes un tranzīta valstīm nosūtīt ES amatpersonas, lai palīdzētu cīņā ar cilvēku kontrabandu.
