SC prasa pilsonību nepilsoņu bērniem un citas izmaiņas

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: LETA

Apvienības «Saskaņas centrs» (SC) frakcija sagatavojusi un iesniegusi Saeimas Prezidijam grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz nepilsoņu bērniem pilsonību piešķirt automātiski un atcelt ierobežojumus dubultpilsonībai, informēja SC frakcijā.

Iesniegtie grozījumi paredz, ka nepilsoņu bērniem, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, automātiski jāsaņem Latvijas pilsonība. SC arī uzskata, ka Latvijas pilsoņiem nepieciešamības gadījumā ir jābūt tiesībām uz dubultpilsonību ne tikai ar Eiropas Savienības (ES) un NATO valstīm, kā to ierosina valdošās partijas, bet ar visām pasaules valstīm.

«Pašlaik valstī ir aptuveni 13 500 bērnu - nepilsoņu. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājuši jau vairāk nekā 20 gadu, bet

valstī joprojām dzimst mazuļi ar nesaprotamu statusu,»

norāda SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.

«Šiem bērniem ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību. Tomēr vecākiem ir jāiesniedz iesniegums par to, ka viņi vēlētos, lai bērnam ir Latvijas pilsonība. Uzsvēršu, ka nepieciešama abu vecāku piekrišana, bet tas dažkārt rada papildu problēmas. Dažkārt bērna vecāki jau izšķīrušies, tēvs nedzīvo Latvijā. Pati nepieciešamība iesniegt šādu iesniegumu ir nevajadzīga formalitāte, kas rada tikai papildu grūtības, reģistrējot bērnu kā pilsoni. Mēs uzskatām, ka ir jāievieš šāda kārtība: bērns, kurš piedzimis nepilsoņu ģimenē, automātiski tiek atzīts par Latvijas pilsoni, ja viņam nav citas valsts pilsonības,» pauž Agešins.

Pilsonības kritērijs - skolas beigšana Latvijā

SC deputāts Boriss Cilevičs uzskata, ka automātiski ir jāpiešķir pilsonība visiem nepilsoņu bērniem, kuri Latvijā pabeiguši skolas - neatkarīgi no tā, vai tās ir skolas ar latviešu mācību valodu, vai mazākumtautību skolas.

«Pašlaik Pilsonības likumā ir norma, ka automātiski pilsonību iegūst tikai to skolu absolventi, kur mācības notiek latviešu valodā. Šī norma ir pilnīgi novecojusi, jo tā likumā tika ietverta vēl pirms slavenās izglītības reformas,» skaidro Cilevičs.

«Tagad nacionālo mazākumtautību skolu vecākajās klasēs vairums priekšmetu tiek apgūti latviešu valodā. Gan skolas ar latviešu valodu, gan mazākumtautību skolas atbilst Latvijas izglītības sistēmas vienotiem standartiem. Tāpēc mēs uzskatām, ka mazākumtautību skolas absolventam ir tādas pašas tiesības automātiski saņemt pilsonību kā tam, kurš beidzis skolu ar apmācību latviešu valodā,» norāda Cilevičs.

Aktualizē dubultpilsonības jautājumu

SC frakcija sagatavojusi arī Pilsonības likuma grozījumus, kuri reglamentē dubultpilsonības iespēju. «Atšķirībā no valdošajām partijām, mēs uzskatām, ka Latvijas pilsonis vienlaikus var būt ne tikai ES un NATO valstu, bet arī jebkuras citas pasaules valsts, tai skaitā arī Krievijas un NVS valstu pilsonis,» informēja Agešins.

Pēc viņa domām, nav pieļaujama valstu dalīšana pirmajā un otrajā šķirā, bet tieši to mēģinot izdarīt valdošās partijas. «Vēl vairāk - nedrīkst atšķirīgi izturēties pret Latvijas pilsoņiem, kas apriori ir vienlīdzīgi. No šī viedokļa ir absolūti nesaprotams, kāpēc Latvijas pilsonis, kura dzīve ir saistīta ar Lielbritāniju, varēs iegūt šīs valsts pilsonību, bet pilsonim, kura dzīve ir saistīta ar Krieviju, analoģiska iespēja būs liegta. Tāpat mēs uzskatām, ka valdošajām partijām ir jāatceras par latviešiem, kuri daudzus gadus nodzīvojuši Krievijā, un jādod viņiem tiesības uz dubultpilsonību,» uzsver Agešins.

Pēdējais laiks atcelt ierobežojumus

SC frakcija arī uzskata, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājušie 20 gadi ir pietiekams termiņš, lai atceltu ierobežojumus iegūt pilsonību naturalizācijas ceļā tiem pastāvīgajiem valsts iedzīvotājiem, kuri pēc 1991.gada bija Latvijas Komunistiskās partijas biedri.

«Politiskiem uzskatiem, ja tie nav saistīti ar aicinājumiem uz vardarbību, nevajadzētu būt šķērslim pilsonības iegūšanā - tādi ir demokrātijas principi,» uzskata SC deputāts Nikolajs Kabanovs. «Divdesmit gadu seni notikumi jau ir vēsture. Tāpēc mēs faktisku aizliegumu naturalizēties cilvēkiem, kuri bijuši Kompartijā, uzskatām par nesamērīgu.»

Uz augšu