2011.gada notikumi Latvijā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Atskatoties uz aizvadīto gadu, TVNET piedāvā savu versiju par desmit notikumiem un lietām šogad Latvijā, par ko runāja visi un kam sekoja līdzi gandrīz visi iedzīvotāji.

FOTO: TVNET

2011.gada 1.martā Latvijā sākās tautas skaitīšana, tā beidzās 31.maijā. Pirmā Latvijas tautas skaitīšana kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un pirmā, kurā anketas bija pieejamas internetā. Taču ātri vien atklājās sistēmas nepilnības, tad pat radās arī bažas par personu datu noplūdi – iespēja saskaitīties internetā ar pases datiem tika pārtraukta. CSP gan apgalvoja, ka vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju personīgie dati, kas jau ir iegūti tautas skaitīšanas procesā, ir drošībā. Galarezultātus CSP sola februārī, bet tagad jau zināms, ka ir saskaitījušies vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju.

FOTO: LETA

2011.gada 29.maijā valsts prezidents Valdis Zatlers teica savu leģendāro runu. Tā sekoja Saeimas 26.maija balsojumam, kurā deputāti nolēma neatļaut KNAB veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Zatlers savā runā nosauca trīs oligarhus, kas sagandējuši dzīvi mums visiem Latvijā – Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Zatlers paziņoja, ka viņš kā Latvijas Valsts prezidents nodod tautai varu lemt par savu turpmāko likteni.

FOTO: TVNET

2011.gada 2.jūnijā notika Valsts prezidenta vēlēšanas. Tajās piedalījās divi kandidāti – esošais valsts prezidents Valdis Zatlers un SC+ZZS lobētais Saeimas deputāts Andris Bērziņš. Ar 53 balsīm par, pret - 44 balsīm otrajā balsošanas kārtā Saeima nolēma, ka Latvijas Valsts prezidents nākamos četrus gadus būs kādreizējais baņķieris Bērziņš. Bērziņš par prezidentu ievēlēts 66 gadu vecumā, līdz ar to viņš ir vecākais Latvijas vadītājs.

FOTO: TVNET

2011.gada 23.jūlijā referendumā par 10.Saeimas atlaišanu piedalījās 689 823 pilsoņi, no kuriem 94% nolēma Saeimu sūtīt mājās, izsakot tai neuzticību. Vēlētāju aktivitāte tika novērtēta kā patiešām augsta, ņemot vērā, ka bija atvaļinājumu laiks, jo referendumā piedalījās teju 45% vēlētāju. Tika pasludināts, ka ārkārtas Saeimas vēlēšanas būs 17.septembrī.

FOTO: LETA

2011.gada 17.septembris – ārkārtas Saeimas vēlēšanas. Vēlēšanās formālo uzvaru svinēja «Saskaņas centrs», tomēr pēc mēnesi ilgušām diskusijām partija kārtējo reizi grauza nagus, jo nespēja demonstrēt spēju uzņemties atbildību darbam valdībā. SC jaunajā Saeimā ieguva 31 deputāta krēslu, ZRP - 22 mandātus, «Vienotība» - 20, Nacionālā apvienība - 14, bet Zaļo un zemnieku savienība - 13 vietas Saeimā. Opozīcijā palika SC un ZZS.

FOTO: ITAR-TASS/Scanpix

Provizoriskie dati liecina, ka parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki, kas ir pietiekams skaits. SC tas nostāda neveiklā situācijā – kā par šo likumprojektu balsot Saeimā, nepārkāpjot deputāta zvērestu turēt godā latviskās vērtības. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem. Referendums izmaksās 1,7 miljonus.

FOTO: LETA

17.novembrī Saeima vienbalsīgi nobalso par KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieka Jaroslava Streļčenoka iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā. Kopumā uz šo vakanci tika saņemti 13 pretendentu pieteikumi. Iepriekšējo KNAB vadītāju Normundu Vilnīti valdība atbrīvoja no amata 16.jūnijā; valdība secināja, ka viņam darbā ir apjomīgi pārkāpumi, smagi un sistemātiski.

FOTO: LETA

1.decembris - Šlesera Reformu partijas LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers paziņo par atkāpšanos no partijas vadītāja amata; partijas kongresā vairākums sanākušo arī nolemj partiju likvidēt. Šlesera partijai soda nauda par 2006.gada priekšvēlēšanu kampaņā pārtērētajiem līdzekļiem ir pusmiljons latu.

16.decembrī tiesa pasludina likvidējamās Tautas partijas maksātnespēju. Pašlaik nav zināms, kā tiesas lēmums ietekmēs valsts izredzes piedzīt no partijas miljonu latu par pārkāpumiem 2006.gada priekšvēlēšanu kampaņā. TP ilggadējais vadonis Andris Šķēle tagad pievēsīšoties piena biznesam.

FOTO: LETA

2011.gada 15.oktobra pēcpusdienā pie Turaidas avarēja privāta pasažieru lidmašīna, bojā gāja lidmašīnas pilots un pasažieris. Lidmašīna sadega, pirms notikuma vietā paspēja ierasties glābēji. 2011.gada 16.oktobra naktī Mālpils novada Upmalās daudzdzīvokļu mājā nogranda, iespējams, gāzes izraisīts sprādziens, kā dēļ daļēji sagruva trīsstāvu ēka. Negadījumā gāja bojā seši cilvēki - trīs sievietes un divi vīrieši, vēl viena cietusī pēc divām nedēļām mira slimnīcā.

2011.gada 23.oktobrī Ādažu militārajā poligonā notika mācības, pēc kuru beigām nogranda sprādziens. Tajā ievainojumus guva deviņi zemessargi. Viens no ievainotajiem vēlāk mira. Joprojām notiek dienesta izmeklēšana.

FOTO: TVNET

Pat Latvijas neatkarības proklamēšanas 93.gadadienā 18.novembrī pasaulē nāca trīnīši. Savukārt pirmie trīnīši šogad piedzima 15.septembrī. 27.septembra vakarā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā piedzima vēl vienas trīnītes - visas trīs meitenītes. Savukārt jau pēc nedēļas, 4.oktobrī, Stradiņa slimnīcā trīnītes piedzima arī kādai jelgavniecei. Turpat vēl vieni trīnīši nāca pasaulē 16.oktobrī. Šīm ģimenēm valdība katrai piešķīra 6000 latu, tāpat pabalstu katra saņēma no savas pašvaldības. Trīnīši šogad piedzimuši arī kādā latviešu ģimenē Īrijā – meitenēm doti puķu vārdi Lilija, Jasmīna un Dēzija.

Uz augšu