/nginx/o/2018/07/12/8756880t1h2c32.jpg)
Finanšu ministram Atim Slakterim intervijās pāris reizes pasprukusi summa, ko Latvija varētu starptautiski aizņemties, - pieci miljardi eiro jeb trīsarpus miljardi latu. Tomēr jautājumi, kam šo naudu tērēs, joprojām ir bez atbildes. Cīņas karstumā šis solis tiek salīdzināts ar citu aizņēmumu - jo deviņdesmito gadu sākumā ekonomikas stimulēšanai ņemtā kredīta bēdīgā pieredze mums jau ir. Runa ir par G24 kredītu. Daļu toreiz bankām un uzņēmumiem pavirši izdalīto aizdevumu atmaksāt nācās pašai valstij. Cik īsa vai gara atmiņa ir Saeimas deputātiem, kuri tagad atbalstījuši jauna un daudz lielāka kredīta ņemšanu? Kas bija G24, kas nogāja šķērsām un vai ir garantijas, ka tas neatkārtojas?
Kopējā G24 aizdevuma summa bija 73,4 miljoni dolāru. To Latvija kā jauna tirgus ekonomika saņēma uzņēmējdarbības veicināšanai. Privātiem uzņēmumiem kredītus izsniedza komercbankas, uzņemoties finansiālu atbildību par izsniegtajām summām.
G24 kredītus sadalīja speciāli izveidota valdības komisija. Premjers bija tas pats, kas tagad, - Ivars Godmanis. Viņa valdības kultūras ministrs Raimonds Pauls notikušo atceras nelabprāt.
G24 izsaimniekošana izpaudās tajā ziņā, ka uzņēmēji iesniedza savus projektus un tiem piešķīra naudu. Un tā bija kļūda, jo viens otrs biznesa plāns bija skaisti uzrakstīts, bet īstenots skaisti netika.
Tagad, piesakoties Eiropas Savienības finansējumam, sākumā uzņēmēji aizņemas bankā un tikai tad, kad projekts puslīdz realizēts, viņiem piešķir Eiropas naudu. Līdz ar to, kad G24 piešķirto kredītu vajadzēja atdot, daudzi uzņēmēji jau bija izputējuši un nebija kam prasīt parādu. Politiķi apgalvo - šoreiz tā nenotiks. Tā sakot, citi laiki.
Skaļākās tiesas prāvas saistībā ar G24 ir pret bijušo mašīnbūves rūpnīcu RAF, kura bija saņēmusi trīs miljonus dolāru, kā arī prasība pret bijušo bankas "Olimpija" padomes priekšsēdētāju Ļevu Krēmeru, kuru apsūdz par 2,5 miljonu piesavināšanos no bankas.