Eiropas Žurnālistu federācija pauž bažas par KNAB rīcību

EŽF aicina KNAB sniegt paskaidrojumus par veikto izmeklēšanu un pieprasa, lai KNAB atturas no turpmākām darbībām, kas skar plašsaziņas līdzekļus un žurnālistus.

"KNAB ir ļoti nepiedienīgi nākt un pieprasīt šāda veida informāciju priekšvēlēšanu laikā. Ja žurnālistu publikācijas tiek uzskatītas par "aģitācijas" avotu, tad ir nopietna problēma ar izpratni par plašsaziņas līdzekļu lomu. KNAB vēstules ir iebiedēšanas veids, kas apdraud ne tikai plašsaziņas līdzekļu redakcionālo brīvību, bet arī sabiedrības uzticību, radot aizdomas," pauž EŽF ģenerālsekretārs Rikardo Gutjeress.

LŽA vērsusies KNAB, aicinot to skaidrot rīcību, mediju organizācijām nosūtot pieprasījumus atklāt redakciju plānus un nosaukt atbildīgo redaktoru uzvārdus vēl topošām publikācijām.

LŽA ir informēta, ka, atsaucoties uz KNAB likumu, birojs maijā vērsies vismaz divos mediju uzņēmumos ar informācijas pieprasījumiem saistībā ar pirms vēlēšanām veidoto saturu.

SIA "LETA" iesniegumu par informācijas sniegšanu saņēma 14.maijā. KNAB lūdzis aģentūrai LETA sniegt informāciju par medija interneta vietnē priekšvēlēšanu aģitācijas periodā publicēto saturu - intervijām ar deputāta amata kandidātiem. KNAB vēlējies noskaidrot intervējamo atlases kritērijus, interviju iniciatoru, kā arī iespējamo samaksu par radīto saturu.

Savukārt nodibinājumam "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica" KNAB 15.maijā lūdza sniegt informāciju ne tikai par publikāciju objektu izvēli, bet arī redakcionālo lēmumu pieņemšanas kārtību - kas saskaņo publikācijas un kāds būs turpmākais publikāciju plānojums.

KNAB savās vēstulēs, atsaucoties uz likumā noteiktajām tiesībām iegūt informāciju, neskaidro šādas intereses iemeslus. Tas savukārt LŽA rada bažas ne tikai par šādu pieprasījumu motīviem un mērķiem, bet arī par KNAB izpratni par neatkarīgu mediju darbu un redakcionālās brīvības un neatkarības principiem.

LŽA uzsver, ka mediju brīvība ir būtiska demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Mediji Latvijā nereti kļūst par tiem, kuri atklāj un izmeklē pārkāpumus, kuriem nepievēršas citas izmeklējošās organizācijas.

"Tieši žurnālistu spēja brīvi un patstāvīgi pieņemt lēmumus par ziņu un citu žurnālistisko materiālu izvēli, interpretāciju un saturu, neatkarīgi no ārējiem ietekmējošiem faktoriem, tostarp, piemēram, politiskā vai ekonomiskā spiediena, raksturo redakcionālo neatkarību, kas savukārt veicina objektīvas, patiesas informācijas pieejamību sabiedrībai. Tas ir demokrātiskas sabiedrības pamats," uzsver asociācija.

LŽA vērš uzmanību, ka ar savu pieprasījumu informācijas aģentūrai LETA un pētnieciskās žurnālistikas centram "re:Baltica" KNAB rada bažas par izpratnes trūkumu, kāda atšķirība ir starp žurnālistiem un reklāmas aģentūrām. Pieprasījumā iekļautie jautājumi prezumē, ka mediju radīto priekšvēlēšanu saturu kāds ir nopircis. LŽA ieskatā tas ir smags apvainojums, ko pat implicīti nevar izteikt bez pierādījumiem un sekām.

Tāpēc LŽA lūdz KNAB skaidrot, kāpēc tapuši minētie informācijas pieprasījumi, kam tādus plānots izsūtīt vēl, kā arī kura amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par šādu jautājumu uzdošanu medijiem.