/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/05/22/16863118t1hc740.jpg)
Zviedrija no pirmās dienas NATO demonstrē aktīvu dalību kolektīvās drošības nodrošināšanā, tai skaitā Baltijas jūras reģionā, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš ceturtdien Rīgā tikās ar Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu, aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Zviedrijas karalis darba vizītes laikā kopā ar Rinkēviču apmeklēja Ādažu militāro bāzi, lai uzklausītu NATO daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" komandieres ziņojumu, kā arī tiktos ar zviedru bataljona karavīriem, kuri pirmo reizi atrodas misijā ārpus savas valsts ar NATO mandātu.
Rīgas pilī notika Rinkēviča un Kārļa XVI Gustava tikšanās, kuras laikā Valsts prezidents pauda pateicību par Zviedrijas karaļa un karaļnama ieguldījumu Latvijas un Zviedrijas attiecību stiprināšanā, kas ir īpaši cieša kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.
Rinkēvičs atgādināja, ka Kārļa XVI Gustava vizīte Latvijā 1992.gadā bija viena no pirmajām valsts vadītāja vizītēm pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
Valsts prezidents izteica pateicību Kārlim XVI Gustavam par Zviedrijas militāro klātbūtni Latvijā un aicināja Zviedrijas pusi turpināt sadarbību aizsardzības industrijas jomā.
Sarunā Rinkēvičs uzsvēris arī Zviedrijas lomu Latvijas ekonomikā, atzīmējot Zviedriju kā lielāko ārvalstu investoru Latvijā.
Jau ziņots, ka šogad Latvijā ieradās Zviedrijas Mehānizētais kājnieku bataljons no Dienvidskones pulka, lai Ādažu bāzē pievienotos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā. Dienesta pienākumus Latvijā pilda aptuveni 500 Zviedrijas karavīru.
Zviedru spēku izvietošana Latvijā ir daļa no alianses centieniem aizsargāt NATO austrumu flangu. Latvijā izvietotās NATO daudznacionālās brigādes vadošā valsts ir Kanāda. Brigāde apvieno karavīrus no Albānijas, Čehijas, Dānijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Ziemeļmaķedonijas un Zviedrijas.
Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, 1946.gada 30.aprīlī dzimušais Kārlis XVI Gustavs tika kronēts 1973.gadā 27 gadu vecumā un tolaik bija pasaulē gados jaunākais monarhs, bet tagad kļuvis par visilgāk valdījušo zviedru monarhu.
Kopš konstitucionālās reformas 1974.gadā monarha loma Zviedrijā ir tikai ceremoniāla. Karalis pieņem ārvalstu augstākos pārstāvjus, pārstāv valsti ārvalstīs un pasniedz balvas, arī Nobela prēmijas. Reizi gadā karalis atklāj parlamenta sesiju un vada padomes, kurās ir ministri un deputāti, tomēr politiskus lēmumus karalis nepieņem.