Krievijas fonds turpinājis finansēt cilvēkus un organizācijas Eiropas Savienībā arī pēc pakļaušanas sankcijām (2)

Pētniecisko žurnālistu izmeklēšanā "Dārgie tautieši" žurnālisti arī atklāja, ka tas apmaksājis juridiskos pakalpojumus spiegošanā apsūdzētiem cilvēkiem un sadarbojies ar izlūkdienestu aģentiem Lietuvā, plaši cenšoties diskreditēt lietu pret bijušajiem padomju virsniekiem. Fonds ir arī finansējis prokrievisku propagandu dažādās Eiropas valstīs, jo īpaši Baltijas valstīs, un palīdzējis veicināt Kremļa ārpolitikas intereses, atklāja žurnālisti.

ES 2023.gada jūnijā noteica sankcijas "Pravfond" un tā izpilddirektoram Aleksandram Udaļcovam, tādējādi teorētiski ievērojami apgrūtinot fonda naudas plūsmu uz Eiropu.

Taču desmitiem tūkstošu "Pravfond" iekšējo e-pasta vēstuļu, ko ieguva Dānijas sabiedriskā raidorganizācija DR un ar kuriem dalījās OCCRP un vairāk nekā divi desmiti mediju partneru projektā "Dārgie tautieši", liecina, ka fonds ir varējis salīdzinoši viegli turpināt savu darbu visā Eiropā.

Divu gadu laikā kopš tam tika piemērotas sankcijas, "Pravfond" ir nosūtījis līdzekļus saņēmējiem vismaz 11 ES dalībvalstīs, tostarp iespējamiem kibernoziedzniekiem un krieviem, kas arestēti par migrantu kontrabandu, izmantojot visdažādākās taktikas, sākot ar naudas nosūtīšanu caur trešo personu bankas kontiem un beidzot ar vienkāršu cilvēku atrašanu, kas varētu pārvest skaidru naudu pāri robežām.

Gada ziņojuma projektā par fonda darbību, kas 2024.gada martā tika nosūtīts Krievijas Ārlietu ministrijai, norādīts, ka, neraugoties uz dažām "praktiskā darba grūtībām", ko izraisīja ES sankcijas, "līdz šim ir izdevies atrisināt jautājumus katrā konkrētā gadījumā, cita starpā izmantojot alternatīvas un apiešanas iespējas".

Daži cilvēki, kuriem bija nepieciešama palīdzība, vērsās tieši pie "Pravfond". Citus nosūtīja Krievijas vēstniecības vai viņu vārdā vērsās trešās personas. Taču visi aizpildīja oficiālu pieteikuma veidlapu, kurā bija sīki izklāstītas viņu vajadzības un pieprasīta konkrēta palīdzības summa, parasti juridisko izdevumu segšanai.

Daudzi no šiem pieteikumiem un tiem sekojošie parakstītie līgumi tika atrasti starp 50 000 e-pasta vēstulēm, ko žurnālisti ieguva projekta "Dārgie tautieši" ietvaros, ļaujot viņiem izveidot pilnīgāku priekšstatu par to, kā organizācija darbojās un sūtīja naudu saviem saņēmējiem.

"Pravfond" bieži vien lūdza savus "apiešanas variantus", lai saņemtu naudu Eiropā, tieši no cilvēkiem, kas pieteicās finansējumam.

Latvijā naudu saņēma vietne "IMHOclub", kas saistīta ar propagandas un dezinformācijas izplatīšanu, nolūkā palīdzēt Krievijai stiprināt ietekmi Latvijā.

2018.gada novembrī Latvijā tika aizturēti vietnes veidotāji Jurijs Aleksejevs un Pjotrs Pogorodnijs, un vēlāk viņiem tika izvirzītas apsūdzības par darbībām, kas vērstas pret Latvijas suverenitāti. Viņi saņēma finansējumu aptuveni 150 000 eiro apmērā.

E-pasta vēstules liecina, ka "Pravfond" finansējums vietnei turpinājās ilgi pēc tam, kad pret viņiem tika ierosināta krimināllieta, vismaz līdz 2024.gadam.

E-pasta vēstules sniedz tikai ierobežotu ieskatu par to, kā maksājumi tika novirzīti līdz 2022.gadam, bet kopš tā laika tie, šķiet, tika novirzīti caur starptautisku pilnvaroto fondu, kas saistīts ar Maskavas Valsts aviācijas tehnoloģiju universitāti. No turienes nauda tika pārskaitīta Pogorodnijam piederošam Krievijas uzņēmumam "Creative Research Agency".

Taču 2024.gada novembrī izcēlās strīds. Universitātes fonda vadītājs Marks Liberzons pieprasīja 20% komisijas maksu par palīdzību naudas pārskaitīšanā, liecina atsevišķs "IMHOclub" e-pasta vēstuļu arhīvs, ko ieguva OCCRP partneris Latvijā "Re:Baltica".

Pēc karstas strīdēšanās Liberzons piedāvāja Pogorodnijam kompromisu: komisijas maksas vietā viņš pieprasīja vienotu samaksu 800 000 rubļu apmērā, kas tolaik bija vairāk nekā 8000 eiro. "Šādā gadījumā mēs varam uzskatīt, ka jautājums šodien ir slēgts," viņš rakstīja.