/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
/nginx/o/2020/07/09/13199272t1h9321.png)
/nginx/o/2025/05/22/16862595t1h2794.jpg)
Ir pagājuši astoņi gadu desmiti, kopš atomā esošā enerģija tika izmantota karadarbībā. Tomēr, tā vietā, lai piedzīvotu kodolkara Armagedonu, pasaule ir nodrošinājusi pārsteidzošu stabilitāti kodolenerģijas jomā – vismaz līdz šim. Tikpat pārsteidzoši ir tas, ka, lai gan kodoltehnoloģijas ir izplatījušās daudzās valstīs, tikai neliela daļa no tām ir izvēlējušās tās izmantot ieroču izstrādei.
Pēc Otrā pasaules kara Vācija un Japāna ierobežoja savus kodolieroču plānus, pateicoties aliansei ar ASV. Uzticamība ASV kodolieroču atturēšanas garantijām bija pietiekama, lai nodrošinātu šīm valstīm drošības sajūtu, un tas pats attiecas arī uz desmitiem citu valstu gan NATO, gan Austrumāzijā.
Taču tagad, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija vājina šīs alianses, tā ir vājinājusi arī Amerikas vispārējos atturēšanas pasākumus, mudinot arī citas valstis izvērtēt, vai tām būtu vajadzīgi savi kodolieroči.