Arī purva dabu var izmantot uzņēmējdarbībai

Viņš "Laidavās" nodarbojas ar tā saucamo netradicionālo uzņēmējdarbību. Uz to norāda jau saimniecības nosaukums. Par laidavām sauc apļus, kas izveidojas, ūdenī iemetot akmeni. J. Ence nomā 540 hektārus no Sedas purva, kurā piedāvā eksotisku atpūtu, makšķerējot dīķos. Ir arī tornis, no kura var vērot putnus purvā.

"Šis purvs ir ļoti nozīmīga mūsu dabas daļa, kas iekļaujama aizsargājamo objektu vidū. Agrāk makšķernieki zivju iegūšanai nereti izmantoja nelikumīgas metodes. Lai ieviestu kārtību un aizsargātu dabas vērtības purvā, izveidoju zemnieku saimniecību," stāsta J. Ence.

Viņš piebilst, ka arī tagad dažiem ir vēlme pamēģināt lomu izvilkt ar tīklu, bet tas nav izdevies. Visi izliktie tīkli ir izvilkti no ūdens un to īpašnieki sodīti.

Purvā ir izveidotas takas, pa kurām atpūtnieki var pastaigāties un izbaudīt eksotiskas ainavas, savukārt makšķerēšanas faniem saimnieks iznomā laivas. Tās zemnieks nopirka pirms diviem gadiem, paņemot bankā kredītu.

Par takām un laipu stāvokli pastāvīgi jārūpējas, jo ūdens līmenis ir mainīgs. Saimnieks sadarbojas arī ar pagasta pašvaldību, kas ziemā palīdz attīrīt iebraucamo ceļu uz purvu. Lielajos dīķos ir iespēja ķert līdakas, asarus, brekšus, līņus un karūsas. Speciāli kāda zivju suga netiek audzēta, jo tas izjauktu dabas ieviesto kārtību.

Uz Sedas dīķiem makšķerēt vīri brauc pat no Jelgavas un Bauskas. Gribu zināt, kas tad no tāda tāluma jau pulksten 5.00 no rīta liek dzīties uz Jērcēniem.

"Man purvā nav nekādas infrastruktūras. Te nevar pa gludiem dēļiem kurpītēs pieiet pie ūdens. Viss ir ir tieši tā, kā to izveidojusi daba, un tas atpūtniekus pievilina. Viņi grib makšķerēt pa īstam un atpūsties īstā dabas ainavā," skaidro J. Ence.

Šoruden makšķernieku bijis mazliet mazāk, bet grūti pateikt, vai tas ekonomiskās krīzes vai dubļu dēļ. "Šis bizness jau ir tāds, ka krīze to īpaši nevar ietekmēt. Tie apmātie un dullie, kuri bez ūdens un makšķerkāta nevar dzīvot, brauks jebkādos apstākļos - gan krīzes laikā, gan tad, kad saimnieks suni nedzen ārā," smej J. Ence.

Ar to gan viņš negrib teikt, ka ekonomikai grūtos laikos vajadzētu darīt tikai kaut ko netradicionālu. "Visi izdzīvosim. Gan kartupeļu un labības audzētāji, gan pāvu turētāji. Katrs savā jomā ir ieguldījis līdzekļus, un tas vien liek domāt, ko darīt, ja dzīve kļūst sarežģītāka. Man nepatīk žēloties. Saviem vīriem saku - beidziet čīkstēt, jo tas nelīdzēs.

Jāmeklē iespējas, un gan jau viss būs labi," saka J. Ence. Viņš nākotnē ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta atbalstu ir iecerējis uzcelt jaunu skatu torni purvā un izveidot jaunus maršrutus, jo par pārgājieniem šajā mežonīgajā vidē sākuši arvien vairāk interesēties jaunieši.