Dzeramnauda – nepieciešamība vai greznība?

Kā panākt, lai kļūtu par gaidītu viesi jebkurā valstī? Lai taksists ar neviltotu smaidu nestu jūsu bagāžu, istabene ar prieku uzkoptu viesnīcas istabu, bet lazanju gatavotu tikai ar svaigu gaļu? Vienkāršākais veids – nevilcināties ar dzeramnaudas pasniegšanu, kad tā ir nepieciešama, bet arī prast atpazīt situācijas, kad tā nebūt nav vēlama.

Lielākais skandāls bija pirms dažiem gadiem, kad Hilarija Klintone, paēdusi brokastis kādā kafejnīcā, neatstāja oficiantei dzeramnaudu. To viņai ilgi nespēja piedot visa Amerika, un misis Klintone vēl ilgi saņēma naidpilnas vēstules no pieviltajiem amerikāņiem.

Mūsdienās dzeramnauda ir, tā teikt, “must have”(nepieciešamība) daudzās attīstītās valstīs. Turklāt tā veido lielāko daļu taksistu, oficiantu, gidu un citu apkalpojošās sfēras darbinieku atalgojuma. Bet galvenais, dzeramnauda būtiski netukšo “devēja” kabatu un lielākoties tiek uzņemta labvēlīgi.

Amerikāņu gaumē Neatstāt dzeramnaudu oficiantam amerikāņu kafejnīcā nozīmē parādīt to, ka esat skops. Dzeramnauda šeit ir obligāta. To pat var dēvēt par daļu no viņu kultūras. Tas tāpēc, ka šīs profesijas pārstāvjiem ASV parasti ir ļoti zemas algas. Galvenie viņu ienākumi ir klientu atstātā dzeramnauda (angliski - tips). Ieteicamā summa ir atkarīga no štata. Vairumā pilsētu augsta līmeņa restorānos ieteicamā summa ir 10 – 15% no kopējā rēķina, bet Ņujorkā un Kalifornijā – 20% no rēķina – tas ir minimums, ar ko vajadzētu rēķināties. Jo dārgāka un populārāka ir iestāde, jo lielāku dzeramnaudu vajadzētu atstāt. Sīknaudu parasti vienkārši atstāj uz galda. Gadījumos, kad rēķinu apmaksā ar kredītkarti, dzeramnaudu atstāj, kad paraksta čeku. Šeit viss jau iepriekš ir paredzēts: čekā, ko apmaksā ar kredītkarti, ir trīs rindiņas: pirmā – rēķina summa, otrā – ieteicamā dzeramnaudas summa, trešā – kopējā summa (total).

Eiropiešu gaumē Francijā: bāros oficiantiem nereti nav paredzēta pat minimālā alga, jo viņu peļņa galvenokārt ir dzeramnauda, ar kuru viņi patiesi rēķinās. Tādēļ šeit sagaida Eiropā lielāko piemaksu - 15 - 16%. “Purbuar” (pourboire – burtiski “lai iedzeru”) pieņemts atstāt tieši uz bāra letes vai ielikt šķīvītī, kurā tika pasniegts rēķins. Vācijā: vācieši ir plaši pazīstami ar savu stingo un konservatīvo raksturu. Bet no dzeramnaudas pat viņi neatsakās. Dzeramnaudu pieņemts atstāt pēc rēķina apmaksāšanas zem galda salvetes – tā, lai būtu redzams tikai banknotes stūrītis. Spānijā: bāros un mazos restorānos pieņemts kā pateicību atstāt dažas monētas. Tās jāatstāj kopā ar apmaksāto rēķinu. Ārpus restorānu biznesa dzeramnaudu vairs neviens negaida. Austrijā: ja oficiants pēc trešā lūguma atnest rēķinu nereaģē, var ne vien neatstāt dzeramnaudu, bet pat vienkārši piecelties un aiziet nenorēķinoties! Holandē un Šveicē: oficianti netiek lutināti ar dzeramnaudu. Pierastie 10% piemaksas šeit tiek uzskatīti par lieku izšķērdību. Pilnīgi pietiek oficiantam atstāt ne vairāk kā 3 – 5% no rēķina summas.

Austrumu gaumē Austrumu valstīs un Āzijā esiet gatavi tam, ka apkalpojošās sfēras pārstāvis atklāti pieprasīs savu “bakšiš”. Tunisijā un Ēģiptē “tējai” atstāt pieņemts vienmēr un par katru pakalpojumu, pat ja tas nav bijis kvalitatīvs. Īpaša rituāla nav – pateicību naudas izskatā liek tieši labdara rokā. Dzeramnauda jūs sagaida arī Indijā. Taksists, kas jūs atvedis, gatavībā stiepj jūsu koferus? Nebūs par ļaunu viņam par to samaksāt!

Atturieties! Japānā, tieši otrādi – dzeramnaudu vispār nav pieņemts atstāt! Šis žests ne vien aizvaino personālu, bet padara jūs par snobu, kas alkst nodemonstrēt to, ka ir pārāks par citiem. Pēc dabas viesmīlīgajiem un pieticīgajiem japāņiem tas ļoti nepatīk. Ar dzeramnaudu esiet uzmanīgi arī Austrālijā! Arī šeit pieņemts maksāt tikai par rēķinu. Vidējā statistiskā japāņa un austrālieša mentalitāte uzskata, ka augstākā līmeņa apkalpošana ir viņu tiešais pienākums. Iespējams, ka arī algas viņiem ir atbilstošas. Jebkurš mēģinājums atstāt dzeramnaudu var tikt uztverts kā personīgs apvainojums.

Vispārēji noteikumi Taksometrs Praktiski visur ir pieņemts atstāt nelielu dzeramnaudu taksistiem. Bet Londonā, sēžoties tradicionālajā melnajā taksometrā, no jums paņems 1 – 2 mārciņas par iekāpšanu (tiklīdz mašīna sāks kustēties, tās parādīsies skaitītāja ekrānā) un vēl gaidīs nelielu pateicību papildus tam, ko rāda skaitītājs. Neskopojieties, tāda ir tradīcija!

Viesnīca Ierodoties viesnīcā, neaizmirstiet “pateikties” bagāžas nesējam ar naudas summu no 1 līdz 5 dolāriem – atkarībā no jūsu koferu lieluma un skaita. Istabenēm, kas uzkopj viesnīcas numurus, pieņemts atstāt 1 dolāru vai eiro (vai ekvivalentu vietējā valūtā) dienā. Varat katru dienu atstāt dzeramnaudu vai uzreiz izsniegt summu par visām dienām, kas pavadītas viesnīcā, bet tādā gadījumā tikai pirms prombraukšanas.

Papildu serviss Tas ir tad, kad jūs lūdzat viesnīcas vai restorāna personālam to, kas neietilpst viņu tiešajos pienākumos, piemēram, šveicars izsauc jums taksometru vai viesnīcas darbinieks nopērk jūsu mīļāko žurnālu. Šādos gadījumos dzeramnauda ir nepieciešama, bet tai nevajadzētu būt lielākai par dolāru.

Gidi, ārsti, policija Dzeramnaudu no jums negaida. Protams, jūs varat viņiem pateikties par lieliski padarītu darbu, taču ne jau ar naudu, bet ar nacionāliem vai saldiem suvenīriem. Par mēģinājumu piešķirt naudas prēmiju varas pārstāvjiem jums vispār draud tiesu darbi.

Latvija Mūsu valstī dzeramnaudas kultūras nav. Tomēr lielpilsētu kafejnīcās un restorānos ieteicams atstāt vismaz 5% no pasūtījuma summas. Par banketa apkalpošanu dzeramnauda būs jau iekļauta kopējā rēķinā. Bet šī summa nonāks iestādes kopējā kasē, tādēļ, ja jums ir paticis tas, ka, pateicoties oficianta centieniem, visu viesu glāzes pildījās vienlaicīgi, bet siltais ēdiens nebija ilgi jāgaida, pasakiet paldies viņam personīgi, ārpus kopējā rēķina. Tāpat vajadzētu ņemt vērā, ka daudzās kafejnīcās un restorānos dzeramnauda nonāk “kopējā katlā”. Darba dienas beigās sakrātā summa tiek sadalīta oficiantu, bārmeņu, virtuves darbinieku un kasieru starpā – vārdu sakot starp visiem, kas kaut kādā mērā piedalījušies iestādes klientu apkalpošanā.

Uz augšu