Dibināt bērnudārzu ir neprāts? (7)

Papildu bērnudārzi jeb pirmsskolas izglītības iestādes tuvākajos gados būs īpaši nepieciešami, jo pērn Latvijā tika piedzīvots lielākais dzimstības pieaugums pēdējo gadu laikā. Aptaujājot uzņēmējus un pašvaldības, jāsecina, ka šķēršļi jaunu privāto bērnudārzu dibināšanai ir ne tikai stingrās likumos un noteikumos definētās prasības un augstās izmaksas, bet arī nepietiekams valsts atbalsts.

Kā skaidro Rīgas domes Jaunatnes, izglītības un sporta departamenta pārstāve Sarmīte Baltmane, jaunas pirmsskolas izglītības iestādes celtniecības izmaksas sasniedz jau 4,5 miljonus latu, un būvniecība ilgst vismaz pusotru gadu.

"Tāpēc lietderīgi būtu attīstīt privātās pirmsskolas izglītības iestādes un attīstīt pašvaldības pirmsskolu būvniecību publiskās un privātās partnerības ietvaros, proti, privātais uzbūvē, bet pašvaldība ar laiku izpērk," stāsta S.Baltmane.

Tomēr pagaidām minētais mehānisms vēl nav sācis veiksmīgi darboties un vecākiem ir jāizlemj par labu kādai citai alternatīvai, ja bērnam nav vietas valsts bērnudārzā. "KV" aptaujātie vecāki atzina, ka bezizejas situācijā būtu gatavi maksāt dārgos privāto bērnudārzu rēķinus, ja tie sola tādu pašu kvalitāti un izglītību, kādu var saņemt valsts bērnudārzā. Diemžēl šobrīd piedāvājums nav tik plašs, lai būtu iespējas brīvi izvēlēties.

Savukārt aptaujātie pirmsskolas izglītības iestāžu īpašnieki apgalvo - dibināt bērnudārzu ir neprāts, jo nekāda peļņa šajā jomā nav iespējama. Kamēr valsts nenāks palīgā, situācija nemainīsies.

Tas veicina dažādu alternatīvu pakalpojumu attīstību, piemēram, bērnu un rotaļu centrus, aukļu dienestus, bērnu īslaicīgas pieskatīšanas punktus, uz kuriem praktiski neattiecas likumā paredzētās prasības un ierobežojumi. Šobrīd nav arī likuma un ierobežojumu, kas aizliegtu cilvēkam pieskatīt bērnus savā privātmājā. Bērnudārzu īpašnieki gan uzsver - kvalitāti, kādu nodrošina pilntiesīga pirmsskolas izglītības iestāde, nevar nodrošināt neviena alternatīva iestāde, kura, iespējams, izmantojot situāciju, vēlas gūt ātru peļņu.

Privātais dārziņš darbojas veiksmīgi

Pirms gada uzņēmuma "Manass" īpašniece Regīna Deičmane Babītē atvēra bērnudārzu "Vinnijs", kurš joprojām krāsu un izskata ziņā tiešām līdzinās no "Lego" klucīšiem celtam lielam spēļu namiņam. Bērnudārza vadītāja Ilze Jaunpetroviča atzīst: lai gan bērnudārzs prasa lielu darbu, sākotnējās ieceres ir realizētas. Šobrīd bērnudārzs savā jomā ir kļuvis par pieredzes bagātu padomdevēju ne tikai pašmāju interesentiem, bet arī ārvalstu ciemiņiem.

Tā kā "Vinnija" īpašniecei R.Deičmanei doma par bērnudārzu bija sapnis un sirdslieta, tajā ieguldīts ne tikai savs finansējums, bet arī darbs, necerot pretim saņemt milzu peļņu. Tāpēc ne lielās prasības, ne izmaksas, ne citu uzņēmēju negatīvās prognozes neļāva atteikties no ieceres un turpināt darboties.

"Lai gan prasības, ko nosaka noteikumi, tiešām ir smagas, mēs domājam, ka tās ir nepieciešamas un ne velti izstrādātas. To ievērošana arī garantē mūsu bērnudārza kvalitāti un drošību," stāsta "Vinnija" vadītāja.

Viņa uzsver, ka veiksmīga biznesa pastāvēšanai ir nepieciešams valsts atbalsts. Pašlaik arī bērnudārza īpašnieki iestājas par principu - nauda seko bērnam. Tā ir iespēja, kas samazina bērnudārza maksu, atvieglo bērnudārza darbību un palīdz attīstīties. Kamēr valsts neatbalstīs privātos bērnudārzus līdzīgi kā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes, tikmēr šis bizness būs sarežģīts un daudziem neiespējams.

Protams, grūtības visiem bērnudārzu īpašniekiem vēl aizvien sagādās inflācijas radītie sadārdzinājumi gan telpu nomas, gan pedagogu algu palielinājuma ziņā. "Iespējams, lielās izmaksas ir šķērslis, kas kavē jaunu bērnudārzu dibināšanu, jo nepārtraukti ir jāiegulda tā attīstībā," norāda I.Jaunpetroviča.

Privātajam bērnudārzam jāatšķiras

Tomēr "Vinnijs", kas ir viens no retajiem pilnīgi no jauna uzbūvētajiem bērnudārziem, turpina pilnveidoties un atvērt jaunas grupiņas dažādu vecumu bērniem. "Privātajam bērnudārzam ir jāatšķiras, jārada sava seja un jāpierāda sevi, jo sniegtie pakalpojumi nav tik lēti. Tāpēc mūsu izglītības programmas atšķiras - ir ne tikai vispārizglītojošā programma, bet arī interešu izglītība - bērni var dziedāt, dejot, piedalīties sporta nodarbībās, mācīties angļu valodu. Turklāt bērni piedalās divu veidu individuālajās programmās - ir smilšu terapija un mākslas nodarbības," stāsta vadītāja.

Par bērnudārzā sniegtajām iespējām var lasīt kā pasaku grāmatu, jo tieši pasaku tēli ir tie, kas darbojas "Vinnija" telpās - smilšu terapiju māca Pūce, sporta nodarbības vada Klauns, bet angļu valodu - Pepija. Bērni paši ir izveidojuši bioloģisko dārziņu un audzē kartupeļus, sīpolus, burkānus. Nākotnē plānots audzēt trušus, lai bērni mācītos izzināt dzīvniekus.

Lai uzlabotu situāciju, "Vinnija" īpašnieki aktīvi piedalās arī dažādos citos pasākumos. "Sadarbojamies ne tikai ar pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm, bet arī aktīvi darbojamies Latvijas privāto pirmsskolu biedrības darbā. Pagājušā gada nogalē piedalījāmies Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas izveidotajā darba grupā pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstības veicināšanai. Šobrīd ir sagatavots pasākumu plāns, kas nosaka sākotnējos uzdevumus, kuri veicinās pirmsskolas izglītības sistēmas attīstību un jaunu izglītības iestāžu būvniecību," skaidro I.Jaunpetroviča.

Šajā biznesa nišā nepārtraukti ir jādomā radoši, bet raugoties nākotnē. Klientu bērnudārzam netrūkst. Bērnudārzā tiek pieņemti visi bērni - gan no Rīgas, gan Salaspils, gan citām pašvaldībām.

Bīstamais izaicinājums

Neraugoties uz prognozēto krīzi ekonomikā, tomēr ir arī citi drosmīgi cilvēki, kas šogad plāno atvērt privātā bērnudārza durvis. Dziedātāja Elizabete Zagorska, būdama māte, ir piedzīvojusi bērnudārzu deficīta problēmas. "Pati uz Rīgu atnācu no laukiem un brīdī, kad meklēju iespējas bērnu ievietot bērnudārzā, sajutu pilnīgu bezcerību, jo tas nebija iespējams. Man izdevās atrast vietu privātajā bērnudārzā. Tomēr novēroju tādas lietas, kuras, uzskatu, bija jāveic citādāk, labāk. Tāpēc nolēmu dibināt savu bērnudārzu, kurā viss notiktu tieši tā, kā tam jābūt," stāsta E.Zagorska.

Viņas veidotais bērnudārzs "Lāsīte" durvis 75 bērniem vērs jau septembrī. Lai gan pirmsskolas izglītības iestādes veidošanas posms ildzis vairāk nekā gadu, Elizabeti nebiedēja ne iespējamie ekonomiskie šķēršļi, ne trūkstošo pedagogu situācija, ne stingrās prasības. "Darbs pie dārziņa dibināšanas bija grūts, jo katru dienu kopā ar draugu strādājām no rīta līdz vēlam vakaram, lai visu sakārtotu tieši tā, kā vēlamies. Pagāja ilgs laiks, kamēr saņēmām visas atļaujas, noslēdzām neskaitāmus līgumus - ar kaitēkļu iznīcinātājiem, ūdens piegādātājiem," skaidro E.Zagorska.

Nereti tiek apgalvots, ka privātais bērnudārzs ir turīgu cilvēku privilēģija, jo mēnesī par vienu bērnu ir jāmaksā, sākot no 250 līdz 400 latiem, tāpēc jautāju Elizabetei, vai bērnudārzs ir izdevīgs bizness. "Bērnudārzs ir sirdslieta un paša entuziasms. Ja gribas nopelnīt lielo naudu, tad labāk nemaz nesākt, bet tirgot mašīnas, skrūves vai kaut ko citu. Par lielu biznesu šeit nav ko domāt. Tā tiešām ir sirdslieta, labā griba, nezinu, kā lai vēl to nosauc. Par hobiju," atbild E.Zagorska.

Viņa arī uzsver - lai gan šķiet, ka maksa par dārziņu esot augsta, ar to tik tikko pietiekot izdevumu segšanai. "Vislielākās ir izmaksas, kas saistītas ar darbiniekiem - alga ir jāmaksā audzinātājiem, sētniekam, pavāram, saimniekam, auklītēm un citiem darbiniekiem. Arī nomas maksa," skaidro "Lāsītes" īpašniece.

Viņa ir vienisprātis ar bērnudārza "Vinnijs" vadītājas viedokli - bez valsts atbalsta nebūs aršana: "Valstij ir jāpalīdz privātajiem bērnudārziem un jāīsteno princips - nauda seko bērnam. Esam noslēguši līgumu ar Rīgas domi, un katru mēnesi saņemsim 33 latus par bērnu, tomēr tas ir par maz. Ir jādomā par papildu atbalsta veidiem." Šobrīd valsts nekādā citā veidā neatbalsta privātos bērnudārzus, lai gan savās pirmsskolas izglītības iestādēs pašlaik nespēj nodrošināt vietas.

"Patiesībā privātais bērnudārzs ne ar ko neatšķiras no pašvaldības bērnudārza. Arī mūsu izglītības programmas ir licencētas, pedagogiem ir augstākā izglītība, visas prasības tiek ievērotas. Gluži otrādi, mums jācenšas vēl vairāk, lai attaisnotu tieši vecāku stingrās prasības, jo viņi maksā lielu naudu. Mūsu bērnudārzs piedāvās bērniem apgūt arī muzicēšanu un angļu valodu, apmeklēt dažādus pulciņus. Esam rūpīgi kopā ar metodiķiem veidojuši izglītības programmu, kas sniegtu bērniem visu nepieciešamo," stāsta E.Zagorska.

Jautāta, kāpēc neizvēlējās vieglāko ceļu un nedibināja bērnu rotaļu centru, Elizabete atbild: "Lai gan prasības ir stingras, ne velti tās ir izdomātas. Ārstu arī izvēlamies sertificētu, nevis ejam pie pūšļotāja. Neizvēlējos vieglāko ceļu, jo man bija svarīgi izveidot tieši pirmsskolas izglītības iestādi, kas garantēs kvalitāti un kam vecāki varēs uzticēties."

Valsts nav kurla

Latvijā darbojas 585 pirmsskolas izglītības iestādes, no kurām Rīgā atrodas 151. Savukārt privātie bērnudārzi ir 48, no kuriem Rīgā ir 24. Lai gan, piemēram, Liepājā uzcelti trīs privātie bērnudārzi, situācija to pieejamības ziņā šajā pilsētā ir līdzīga kā Rīgā. Liepājas domes pārstāve Gunta Jākobsone atzina, ka rindā šobrīd gaida 2235 bērni.

Savs viedoklis, kāpēc uzņēmēji nav gatavi celt bērnudārzus, ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvei Ingunai Potetinovai: "Iespējams, jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu veidošanu apgrūtina normatīvajos aktos noteiktās stingrās prasības. Dibinot jaunu bērnudārzu, ir jāievēro virkne noteikumu, kas saistīti ar higiēnas, būvniecības un drošības prasībām." Pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai jāsaņem licence, atļauja Izglītības un zinātnes ministrijā. Atšķirībā no rotaļu centru darbiniekiem bērnudārzā audzinātājām jābūt ar atbilstošu augstāko izglītību. Līdz ar to palielinās izmaksas.

Tomēr gan ministrija, gan "KV" aptaujātās pašvaldības uzvēra, ka jau šobrīd tiek reāli domāts par situācijas uzlabošanu un jaunu bērnudārzu celtniecības veicināšanu paralēli alternatīvu pasākumu attīstīšanai. Proti, I.Potetinova norādīja, ka bērnudārziem ir samazinātas valsts noteiktās higiēnas prasības. Ministrija šobrīd arī apkopojusi informāciju par Eiropas Savienības valstu praksi attiecībā uz prasībām, kas jāievēro, veidojot jaunu pirmsskolas izglītības iestādi. Tomēr par privāto bērnudārzu minētajām valsts dotācijām šobrīd netiek lemts.

Savukārt S.Baltmane uzsvēra, ka Rīgas domes Jaunatnes un sporta departaments ar vairākām privātām pirmsskolas izglītības iestādēm ir noslēdzis līgumu par līdzfinansējuma saņemšanu - 33,33 lati mēnesī par katru bērnu. Departamenta prasība gan esot, ka šiem bērnudārziem jānodrošina iespēja to apmeklēt piecas dienas nedēļā.

Pašvaldības nepiekrīt, ka privātie bērnudārzi nesaņem pašvaldību palīdzību. "Liepājas dome veicina privāto bērnudārzu attīstību pilsētā, palielinot atbalstu katram Liepājā deklarētajam bērnam līdz 75 latiem, līdzīgi kā tas šobrīd ir pašvaldības uzturētajās pirmsskolas izglītības iestādēs," skaidro G.Jākobsone.

Savukārt Rīgā plānots palielināt ikmēneša pabalstu līdz 100 latiem visiem tiem vecākiem, kuru bērns netiek nodrošināts ar vietu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

"Vai 100 lati atrisinās situāciju ģimenēs? Mēnesī nepietiek ar 100 latiem, lai nodotu viņu auklītei. Viena bērna uzturēšanas vidējās izmaksas bērnudārzā 2008.gadā ir 123 lati mēnesī. Tomēr vecāki, kuri nav sagaidījuši vietu bērnudārzā, par šo kompensāciju varētu vai nu algot auklīti, vai segt daļu no privāto bērnudārzu ikmēneša maksas, vai izmantot to bērna pieskatīšanai pēc ģimenes ieskatiem līdz brīdim, kamēr bērns sagaida savu rindu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē," stāsta S.Baltmane.

Vaicāta par atbalstu privātajiem bērnudārziem, viņa atbild: "Uzņēmējs, kurš nolēmis dibināt bērnudārzu, uzņemas visus ar uzņēmējdarbību saistītos riskus. Tā ir viņa privāta izvēle, kādā nozarē viņš nolēmis ieguldīt līdzekļus un cer nopelnīt. Pašvaldības prioritāte ir nodrošināt saimniecisko un izglītojošo funkciju savās iestādēs, jo finansējuma visam ir par maz."

Problēma esot arī darbinieku trūkums, jo pirmsskolas izglītības iestādēs ir vakantas vairāk nekā 320 pedagogu un 70 tehnisko darbinieku vietas.

Abas pašvaldības atzīst, ka nozīmīgs būtu valsts atbalsts. "Jauni noteikumi, kas ļautu saglabāt darbavietu, un "māmiņu algas", līdz mazulis sasniedzis trīs gadu vecumu, būtu milzīgs solis šā jautājuma risināšanā," uzsver S.Baltmane.

Alternatīvas bērnudārzam

Liepājas dome par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirzījusi tuvāko gadu laikā attīstīt pilsētā dažāda veida bērnu aprūpes iestādes un to sniegto pakalpojumu klāstu, lai vietas atrastos visiem mazuļiem, kuri gaida rindā uz bērnudārzu, un viņu vecāki varētu strādāt.

Tieši Liepājas dome šajā jomā ir vienu soli priekšā citiem, jo pilsētā ir izveidojusi "Aukļu dienestu". Pašvaldības pārstāve G.Jākobsone skaidro, ka "Aukļu dienests" liepājniekiem piedāvā 60 sertificētu auklīšu pakalpojumus, kurām droši var uzticēt savus bērnus. Auklītes ir apguvušas zināšanas kursos un ir pieprasītas."

Ne tikai valsts, bet arī uzņēmēji ir sapratuši, ka vienkāršāk un, iespējams, arī lētāk ir attīstīt tieši alternatīvos bērnu aprūpes un pieskatīšanas pakalpojumus.

Ministrijas pārstāve I.Potetinova gan norādīja: "Lai gan līdz šim bērnu rotaļu un attīstības centriem nebija noteiktas vienotas vispārīgas prasības, tomēr no šā gada 29.jūlija īslaicīgu bērnu uzraudzīšanas pakalpojumu sniedzējiem, to skaitā bērnu rotaļu un attīstības centriem, ir jāsāk ievērot drošības prasības."

Bērnu centriem saudzīgākas prasības

Bērnu centra "Mikausis" īpašnieki laikus saprata, ka šādam centram tuvākā nākotnē būs iespējas. Ogrē tas darbojas otro gadu un nākotnē skatās cerīgi. Centra vadītāja Dace Plociņa skaidro, ka bērnudārza vietā izveidojuši bērnu centru, jo "bērnudārzs kā vārds sevī ietver izpratni - ēka ar daudzām grupām, lielu personāla skaitu utt. Bet aktuāli bija šie jaunie nosaukumi "bērnu centrs" - maziņš, bērniem draudzīgs -, dažāda profila pakalpojumi."

Tomēr arī centra veidošana nav bijusi vienkārša un ilgusi vairāk nekā gadu, lai būtu ērti, kvalitatīvi, atbilstoši higiēnas prasībām un tāda īres maksa, kuru vecāki varētu nosegt. "Ja veido centru - no valsts puses ir saudzīgākas prasības. Tāpat ir jāievēro Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz higiēnas prasībām pirmsskolas iestādēs, jāievēro kārtība, kādā nodrošināma drošība pirmsskolas iestādēs, tāpat noteikumi par minimālo un maksimālo bērnu skaitu pirmsskolas iestādēs. Kvalitatīva centra darbībai ir jābūt dažādām valsts iestāžu atļaujām, piemēram, Veselības inspekcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Sabiedrības veselības aģentūras," uzsver D.Plociņa.

Darbu centrā atvieglo tas, ka netiek piemēroti visi noteikumi, kas attiecas uz izglītības programmām, to akreditācijā un pieskatot mazuļus nav obligāti jābūt pedagogiem ar augstāko pedagoģisko izglītību. "Tas ir būtisks aspekts, kāpēc ir daudz centra piekritēju, jo atstāt bērnu kāda aprūpē vecāki vēlas jau no bērna gada vecuma. Vai viengadīgajiem ļoti vajag akreditētu izglītības programmu?" jautā centra vadītāja.

"Izglītības iestādes ir pakļautas valsts institūciju pārbaudēm, lai izglītojamie iegūtu likumam atbilstošu izglītību. Arī bērnu centrs var būt izglītības iestāde, kura ir akreditēta un īsteno savu izstrādāto izglītības programmu, kuras rezultātu pārbauda valsts institūcijas. Vienkāršs bērnu centrs rada drošu vidi, kur uzturēties tiem bērniem, kam nav vietas valsts pirmsskolas izglītības iestādēs, un nodrošina viengadīgu, divgadīgu bērnu kvalitatīvu attīstību savās grupiņās," akcentē D.Plociņa.

Ne jaunos bērnudārzus, ne citus bērnu centrus viņa neuzskata par konkurentiem, jo "bērnu pieskatīšana nav visātrākais, vieglākais, finansiāli izdevīgākais uzņēmējdarbības veids, tāpēc ārpus Rīgas šādu centru skaita palielināšanās nav aktuāla". Konkurences aspekts nobāl, salīdzinot ar neprognozējamo cenu kāpumu un inflāciju, un tas gan biedē.