Kultūras namā Ziemeļblāzma aprīlī notika augsta līmeņa NATO virsnieku sanāksme. Drošības pasākumi bija grandiozi. Slēdza tuvējās ielas. Tomēr par spīti tiem virs kultūras nama pēkšņi parādījies aizdomīgs drons jeb nezināmas izcelsmes attālināti pilotējams lidaparāts.
Kultūras namā Ziemeļblāzma aprīļa sākumā trīs dienas notika vēl nebijuša mēroga NATO sanāksme Allied Reach 2016.
Tā pulcēja 250 dalībniekus – NATO komandstruktūru militāros līderus, drošības ekspertus, tostarp 63 NATO ģenerāļus. Viņu vidū NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Petrs Pavels, NATO Transformācijas pavēlniecības komandieris ģenerālis Denis Mersjē, NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Salvatore Farina. Tāds seminārs noris reizi divos gados katrreiz citā NATO valstī. Vietējos iedzīvotājus klubam Ziemeļblāzma tuvumā nelaida. Tādēļ vēl jo lielāks bija militāro policistu izbrīns, kad virs Ziemeļblāzmas pacēlās drons, kas sanāksmi filmēja. Armija izsauca Drošības policiju.
INTS ULMANIS, Drošības policijas priekšnieka vietnieks:
Tad, kad notika šis NATO pasākums kultūras pilī Ziemeļblāzma, manuprāt, 12.aprīlī, tad mēs saņēmām informāciju no Militārās policijas, ka ir identificēta viena persona, kura veic, iespējams, nesankcionētu filmēšanu un fotografēšanu, izmantojot bezpilota lidaparātu Ziemeļblāzmas apkārtnē. Un lūdza mūsu atbalstu informācijas pārbaudē. Mēs noskaidrojām šo personu, pārbaudījām šīs personas uzņemto materiālu un faktiski konstatējām, ka nav pamata sākt kriminālprocesu. Kriminālprocess tur nav uzsākts, izmeklēšana krimināllietā netiek veikta.
Nacionālajos bruņotajos spēkos Nekā personīga uzzināja, ka šis ir tikai viens no daudziem pēdējā laika incidentiem virs armijas objektiem. Jūras spēku mācību laikā drons ar filmēšanas aparatūru pārlidojis Latvijas armijas karakuģi Liepājā. Droni manīti arī virs Latvijas armijas bāzēm.
Vai Krievija, vai ir ziņas, ka tā cenšas izmantot cilvēkus šeit, kam ir šādas ierīces?
RAIMONDS BERGMANIS, aizsardzības ministrs: Šobrīd man tādas informācijas nav, bet mums ir bijuši dažādi gadījumi, es esmu uzdevis noskaidrot, pētām šo situāciju, dienesti man ziņos tuvākajā laikā arī par tām lietām, kas ir, kurās ir bijušas kaut kādas aizdomas, kas varētu tā būt, tādēļ šobrīd man tādas informācijas nav, bet, protams, aktivitātes visu laiku notiek.
Nezināmas izcelsmes droni LR armijai rada galvassāpes divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, likums liedz tos notriekt pat virs militāriem objektiem. Otrkārt, līdzīgi kā gadījumā virs Ziemeļblāzmas, aizturot drona īpašnieku, ir grūti konstatēt, vai cilvēks spiego. Ja apgalvo, ka palaist dronus virs militārajiem objektiem ir viņa vaļasprieks, tad armijai jātic uz vārda.
Šobrīd Aizsardzības ministrija Saeimā iesniegusi grozījumus Aviācijas likumā, kas paredz ļaut tai notriekt lidojošus objektus virs militārajām bāzēm, to apkārtnē, virs karakuģiem, gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi norobežotajās zonās, kā arī ja bezpilota lidaparāts rada draudus personām, kuras apsargā bruņotie spēki. Grozījumus atbalsta arī dronu īpašnieku organizācija.
ILMĀRS OZOLS, Attālināti pilotējamu aviācijas sistēmu asociācija:
Arī Latvijā tiek izmantoti gan pašu droni, gan arī NATO ir viesojušies pie mums, tā ka, protams, militārām vajadzībām arī to izmanto. Ir jāizšķir, ir militārie droni, bet šobrīd civilie droni paliek arvien tehnoloģiski spējīgāki, cilvēki var iegādāties ar ļoti augstām izšķirtspējas kamerām. Un izlūkošanas darbiem, protams, var izmantot arī civilos dronus.
Ukrainas pieredze liecina, ka Krievija dronus ukraiņu pozīciju izlūkošanai izmanto ikdienā. Pie Mariopoles ukraiņi ir vairākkārt notriekuši bezpilota lidaparātus, kas no gaisa filmējuši Ukrainas teritoriju. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājas biedrs Kārlis Seržants uzskata, ka pienācis laiks stingrāk ierobežot dronu lietošanu.
KĀRLIS SERŽANTS, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas biedrs:
Ir jāierobežo frekvences, kurās droni darbojas. jo ir tā, ka daļēji šīs frekvences var pārklāties gan ar civiliem, gan militāriem dažādiem pasākumiem. Otrkārt, tiks ierobežotas to palaišanas un nosēšanās vietas, tas attiecas arī uz kritiskās infrastruktūras objektiem, jo burtiski pēdējā gada laikā ir būtiski 3, 4 gadījumi, kad droni ir reāli izraisījuši tuvu avārijas situācijai stāvokli, kas ir lidostā. Bijis pat tā, ka četrām lidmašīnām bija jākoriģē nosēšanās tajā situācijā.