Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pie dziednieces, gaišreģes Martas Sudrabas cilvēki nāk ar visdažādākajām problēmām, kas skar personīgo dzīvi, savstarpējās attiecības, darbu, biznesu, arī veselību. "Pie manis nāk vāja rakstura cilvēki, kas nevar izšķirties un pieņemt lēmumu, un nāk stipri cilvēki, lai drošības nolūkā pārbaudītu, vai pašu pieņemtais lēmums ir pareizs." Marta strādā ar dažādām kārtīm – parastām, Taro un Lenorman kārtīm.
Kāršu izvēle atkarīga no konkrētā cilvēka un no tā, cik sarežģīta ir problēma. Jo tā ir sarežģītāka, jo sarežģītākas kārtis nepieciešamas, lai situāciju izvērtētu. "Ja cilvēks vēlas dzirdēt īsu un kodolīgu atbildi, tad izmantoju parastās kārtis, ja viņam patīk smalki visu uzzināt, tad palīdz Taro kārtis," stāsta Marta Sudraba.
Nevajag bezjēdzīgi smaidīt
Jebkurai gaišreģei vai dziedniecei svarīgi, lai ar klientu veidotos labs kontakts. "Cilvēks, kurš būs pazaudējis personīgo simpātiju un antipātiju robežu, būs pielīdzināms Dievam. Ja viņš var runāties ar jebkuru cilvēku, nejūtot simpātijas vai antipātijas, tad ir ļoti augsta līmeņa cilvēks. Tādu ir ļoti maz. Lielākajai daļai veidojas simpātijas un antipātijas." Gadījumos, kad kontakts neveidojas, Marta darbu ar klientu nesāk, jo rezultāta nebūs. Ne mazāk ir svarīgi, lai cilvēks uz tikšanos nāk ar ticību. "Cilvēku var mēģināt pārliecināt. Ja izdodas pārliecināt ar pierādījumiem, tad ir jēga sadarboties. Taču ir spītīgi cilvēki, kurus nevar pārliecināt, tad nav jēgas ar viņiem strādāt." Marta saka, ka viņai vislabāk patīk strādāt ar laimīgiem cilvēkiem, bet tādu ir maz. "30 līdz 50 procentus cilvēks saņem mantojumā no senčiem, iepriekšējām paaudzēm, vēl 30 procentus veido apkārtējie apstākļi, pārējais ir cilvēka paša rokās."
Dziedniece uzskata, ka mācēt būt laimīgam nav vienkārši, laimi jāprot nosargāt. "Grāmatas un gudri cilvēki vēsta: esi laimīgs, pamosties no rīta ar smaidu; ja ārā līst lietus, smaidi, ja dzīvoklī saplīsuši radiatori un ir auksti, smaidi... Ja cilvēks šādā kataklizmu jūklī smaidīs, tad man gribas teikt: "Ar jums viss nav kārtībā." Dzīve jāuzņem tāda, kāda tā ir. Ja tā ir laba, tad jāpriecājas, nedomājot, ka notiks kaut kas slikts. Viena daļa cilvēku mēdz nodrošināties nebaltām dienām, līdz ar to tās ieprogrammē. Nevajag to darīt. Jāmēģina atrisināt problēmas, izvairīties no dažādām likstām, nevar visu laiku tikai smaidīt, tāpat kā krist otrā galējībā – pesimismā."
Ģimeni palīdz saglabāt
Par mīlas problēmām runāties ar gaišreģi pārsvarā vēlas sievietes. "Viņām laikam vairāk sāp sirsniņa, un viņas meklē padomu. Vīrieši padomu tik daudz neprasa, viņi no situācijas izkļūst saviem spēkiem vai meklē glābiņu pie draugiem vai alkoholā." Marta atceras kādu jauku vīrieti, kuram diemžēl neesot varējusi dot padomu. "Izmainīt viņa sievas raksturu un piespiest viņu būt namamātei, sievai un mātei, ja pati to nevēlas, nav iespējams. Redzēju fotogrāfijā, cik nesakopts un netīrs ir skaistais daudzistabu dzīvoklis... Tur vainojams raksturs. Ja cilvēks pats nevēlas mainīties, tad nekas nepalīdzēs. Šo sievieti varbūt spētu mainīt šā vīrieša krasa uzvedība, piemēram, aicinājums uz šķiršanās prāvu. Man vienmēr gribas palīdzēt cilvēkiem saglabāt ģimeni."
Nepārtraukti nākas izskatīt dažādas situācijas ar mīlas trijstūriem. Pārsvarā apvainotas ir sievietes, lai gan gaišreģe uzskata, ka krāpj gan vieni, gan otri. "Vai ir vērts cīnīties par vīrieti, kuram patīk sānsoļi? Lai tam tiktu pāri, ir vajadzīgs laiks un spēks. Daļa cilvēku, kuri ir vājāki, otrreiz vairs šādās lamatās neiekritīs – nevēlēsies veidot ģimeni, jo māks bailes, bet stiprākie mēģinās," uzskata Marta. Viņa neiesaka nevienam kļūt par grīdas lupatu, veidojot attiecības. Tas ir vistraģiskākais, ja tā notiek. Veidojot jaunas attiecības, no iepriekšējām paliek bērni. "Pie mums agrāk bija pieņemts, ka pret pirmo laulību cilvēki izturas nicīgi, kur nu vēl draudzīgi sēž pie viena vakariņu galda, kā to dara ārzemēs. Pamazām cilvēki sāk to mainīt. Ja cilvēks spēj piedot, tas nozīmē, ka viņam ir maza dvēselīte un jūtas nav bijušas lielas." Marta iesaka, veidojot jaunas attiecības un uzsākot kopdzīvi ar citu, bērniem nejautāt: "Ko tu par to saki?", nav pareizi arī neko nejautāt. Par to ir jāizrunājas, taču nav jāprasa atļauja. Vīrietim ir jāmīl šī sieviete. Ja viņš to mīlēs, tad mīlēs arī viņas bērnus.
Reti ir gadījumi, kad cilvēks redz: mīļotajam ar citu cilvēku būs labāk. Tā ir apskaužama un reta īpašība – spēja atteikties no savas mīlestības, lai otram būtu labāk. Marta zina šādu gadījumu – sieviete atteicās no mīlestības un atlaida vīrieti, taču viņš ar otro sievieti nebija laimīgs. Viņš atgriezās pie pirmās mīlestības, jo apzinājās, ar kādu dievišķu mīlestību viņu mīl. Gaišreģe uzskata, ka var atgriezties atpakaļ, taču tas ir individuāli. Iemesli ir dažādi, kāpēc to dara – materiālie apstākļi, dzīvokļa problēmas, bērni, mīl šo cilvēku un cer, ka viņš mainīsies... Reizēm šādos gadījumos vīrietis ir kā humānā palīdzība, tāpēc Marta nereti sievietēm saka: "Iztieciet bez humānās palīdzības! Ņemiet jaunu!"
"Ir labi, ja otram cilvēkam var uzticēties. Ja rodas sānsoļi, tad psihologi šādos gadījumos saka: "Meklējiet vainu sevī!" Ne vienmēr tā ir. Ja vīrietim ir donžuāna raksturs, tad kāda vaina ir sievietei? Saka, ka pagale viena nekad nedeg, bet tajā pašā laikā varu teikt, ka katrai tautai un katrai sugai ir labie un sliktie. Ir sievietes, kuras ir pelītes, namamātes, un ir arī fledermušas, un arī vīrieši ir dažādi." M. Sudraba uzskata, ka ģimenē vairums problēmu rodas no tā, ka cilvēki neizrunājas. Ja to nedara, tad rodas naudas un nervu tēriņš, kamēr nonāk līdz šķiršanās prāvai.
Marta min piemēru ar jaunu precētu pāri – vīrs vēlas sagādāt mīļotajai pārsteigumu, uzdāvinot ceļojumu. Vīrietis papildus strādā (darbs saistīts ar nakts stundām!), neatnāk mājās, bet sievai rodas aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā. Vīrietis klusē, bet sieviete kautrējas viņam ko jautāt un izdomā, ka viņam zudusi interese. Sieviete nolemj to atgūt, iegādājoties intīmpreču veikalā dārgas smaržas. Kad sieviete rūpīgi sagatavojās romantiskam vakaram, vīrietis bijis neizpratnē par nepatīkamo smaržu. Katram no mums taču citādāka gaume. Protams, pārpratums beidzās labi – abi devās ceļojumā.
Sievietēm jābūt viltniecēm
Marta aicina cilvēkus kopt savas attiecības un visu laiku būt uzmanīgiem. "Ja uzmanība noplok un sieviete sāk staigāt noplukušā halātā, tad vīrietis viņā vairs neieraudzīs skaisto sievieti. Ar stingrību arī vienmēr nevar. Ir tādi, kam to vajag, taču pārsvarā vīrietis vēlas būt noteicējs. Prātīga sieviete vienmēr mācēs dabūt to, ko viņa vēlas, iestāstot to, ka ideja pieder vīrietim. Sievietēm ir jābūt viltniecēm. Lielākā daļa latviešu sieviešu neprot attiecībās būt viltnieces, tāpēc tās jūk. Krievu sievietēm tas ir retāk."
Ko Marta domā par vīriešu četrdesmitgadnieku krīzi? "No vienas puses tas ir forši, bet no otras – skumīgi, jo tiek izjauktas ģimenes. Arī sievietēm mēdz būt šāda krīze. Tas ir mazs procents. Lielākā daļa sieviešu paliek tādas, kādas viņas ir. Viena daļa pēc četrdesmit sevi sāk uzskatīt par vecmāmiņām, bet citas uzvelk īsus brunčus, uzkrāso lūpas un iziet uz ielas." Marta saka, ka sirdij ir jājūt, kurš ir īstais cilvēks. Savā sirdsbalsī ir jāklausās. Viņa uzskata, ka pati cilvēkiem nedod padomus, jo tie visi ir sen zināmi, rakstīti Bībelē. Tikai vienu iesaka ielāgot – cilvēkiem vajadzētu mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.