Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pusaudžiem svarīgas modes tendences. Un tas var attiekties arī uz suicīdu. Vislabākā iespēja, kā atpazīt pašnāvības iespējamību, ir izrunāties ar cilvēku kaut draugu vidū. Ieinteresētā sarunā iespējams izzināt viņa nodomus un pasargāt no briesmām.
Teicienu – ar manu bērnu jau tas nenotiks – ne vienmēr varam attiecināt uz sevi. Tādēļ lūdza bērnu psihiatres Ludmilu Zilbermani un Ināru Apini rast atbildes uz jautājumiem, kas katram no mums varētu likt aizdomāties.
Vai, skaļi runājot par pašnāvību, pastāv draudi, ka to var izdarīt?
Prakse liecina, ka pieauguši cilvēki, kas demonstratīvi par to runā, visbiežāk līdz suicīdam nenonāk, bet ar bērniem un pusaudžiem ir otrādi.Jebkurā gadījumā runas par pašnāvību ir kliedziens pēc palīdzības.
Kā palīdzēt cilvēkam, kurš nolēmis izbeigt dzīvi, nespert šo soli?
Noteikti izrunāties ar viņu un rast iespēju konsultēties ar psihologu. Katrā skolā, kā arī Izglītības pārvaldē, krīzes centros un pa bērnu uzticības tālruni 80006008 psihologa konsultācijas pieejamas bez maksas. Svešam cilvēkam pusaudzis var labāk atvērties. Psihologs izvērtēs, vai viņam nepieciešama arī psihoterapeita vai psihiatra palīdzība.
Kādi ir biežākie pašnāvības mēģinājuma veidi?
Jauniešu pašnāvību «topa» veidi ir indēšanās ar medikamentiem un vēnu griešana. Lēmums dzīvi beigt pakaroties jau ir nopietnāks, un var notikt neatgriezeniskais. Arī slīcināšanās mēģinājumi gadās retāk.
Vai cilvēks, kurš vēlas izdarīt pašnāvību, šādi vēlas sev pievērst uzmanību?
Visu nosaka situācija. Liela daļa ir tā sauktās «histēriskās meitenes», kuras nelaimīgas mīlestības vai citu iemeslu dēļ grib sev pievērst uzmanību. Salīdzinot ar pieaugušajiem, bērni neizprot, kur ir tā trauslā robeža starp dzīvību un nāvi. Bieži jaunieši apsver pašnāvības tieksmes, jo jūtas vientuļi, nesaprasti, nemīlēti, pazemoti un atstumti.
Ko jūs ieteiktu jauniešu vecākiem?
Noteikti runāt ar bērniem un interesēties par viņiem. Ja ir kādas problēmas, nebaidīties no speciālistiem un konsultēties. Ģimenē jāveido mīlestības un uzmanības gaisotne, jādzīvo bērniem līdzi, jāizprot viņu problēmas, attiecības jāveido kā ar pieaugušiem. Ļaujiet bērnam draudzēties, gan painteresējoties, kādi ir draugi.