Skip to footer
Šodienas redaktors:
Jānis Tereško
Iesūti ziņu!

Vai zini, kur šovasar iegūt japāņu mieru un grāciju? Es zinu!

Raksta foto

"Shizuka na kokoro wa karada no inochi" – "mierīgs prāts ir ķermeņa dzīvība". Lai arī to apzināmies, mūsdienās tas jau ir elitāri, to prot vai var atļauties vien retais. Tomēr es šādu oāzi atradu un tepat kādā slepenā dārzā...

Klusā, rododendru ziedu kupenu pilnā stūrī pašā Rīgas sirdī ir atklāts kas tāds, kas nav tikai vieta – tā ir visu sajūtu sajūta. No 3. līdz 29. jūnijam Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā uzplaukst noslēpumains, dzīvs organisms – sajūtu dārzs “Magnum oāze”.

Šis projekts, kuru veidojusi radošā aģentūra Skudras Metropole sadarbībā ar Don’t Panic Design Solutions, nav vienkārša instalācija – tā ir mierpilna transformācija, kurā apmeklētājs kļūst par radītāju.

Tā ir telpa, kur pilsētas troksnis apklust un cilvēks ieelpo mieru, kas līdzinās senam japāņu dārzam – līdzsvarotam, nosvērtam, bet dzīvi pulsējošam.

Raksta foto

"Ame futte ji katamaru" – "pēc lietus zeme kļūst cieta"

Šis japāņu teiciens ir kā metafora gastronomiskajam konceptam – caur dažādām pieredzēm, caur sajūtu duļķainību cilvēks nonāk pie iekšējas sakārtotības. Katra stunda dārzā ir kā meditācija, kurā telpa mainās līdz ar skatītāja elpu – no japāņu estētikas tīrības līdz kosmiskai bezgalībai. Daba, skaņa, gaisma un garša plūst viena otrā, radot pilnasinīgu pārdzīvojumu visām maņām.

No ikebanas līdz gaismas akmeņiem

Četras reizes dienā nelielās grupās šī oāze uzņem viesus ceļojumā pašiem uz sevi. Meditatīvās smilšu mandalas, ikebanas kompozīciju veidošana, ēdamo dārzu radīšana, sava aromāta izvēlēšanās – šie rituāli nav parastas nodarbes. Tie patiesībā ir miera praktizēšanas veidi, kur cilvēks kļūst nevis par vērotāju, bet par pieredzes līdzautoru.

"Ichigo ichie" – "šis brīdis ir vienreizējs, nekad neatkārtojams"

Šis japāņu tējas ceremonijās lietotais teiciens te iegūst jaunu elpu. Katra “Magnum oāzes” vizīte ir neatkārtojama – pateicoties gudrajai tehnoloģiju integrācijai, sajūtu telpa pielāgojas apmeklētājam. Mainās gaisma, mainās skaņa, pat aromāts kļūst personisks, kā ziedputekšņu virmojums pavasara vējā.

Raksta foto

Garša kā dzeja

Poētiskā sinerģijā tiekas arī dzeja – dzejnieces Ingas Pizānes vārdi kā smalki aromāti ieausti dārza tekstūrā, savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina studenti ienes jaunības enerģiju un radošumu, kas pulsē līdztekus dzīvajai ugunij, zelta strautam un rotējošiem smilšu galdiem.

Raksta foto

"Chisai koto ni wa shinpai suru na" – "neraizējies par sīkumiem"

Šeit raizes paliek aiz dārza vārtiem. Šī oāze ir apzināta atelpa, kur mākslīgais intelekts nav pretnostatījums dvēselei, bet gan viens no līdzautoriem. Tas palīdz radīt, nevis aizstāt. Sajūtu dārzā MI kļūst par smalku palīgu, kas interpretē noskaņas, pielāgo vidi un ļauj tehnoloģijām kļūt par līdzsvara nesēju.

Oāze – ne tikai vieta, bet iekšēja ainava

“Sajūtu dārzs “Magnum oāze” ir telpa pārdomām, telpa priekam, telpa klusumam,” stāsta projekta autore Gundega Skudriņa, piebilstot, ka šis laiks pieprasa jaunu veidu, kā dzīvot, just un atjaunoties. Un šī oāze to piedāvā – ar cieņu pret dabu, mākslu un cilvēka iekšējo pasauli. "Hana wa sakura gi, hito wa bushi" – "starp ziediem – ķiršu zieds, starp cilvēkiem – drosminieks".

Šī vasaras oāze atgādina – skaistums slēpjas mirklī, drosme – ļaut sev sajust, un miers – būt šeit un tagad.

Vairāk par projektu un rezervācijas te. 

Komentāri
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu