Brīvības cīņas ir zīmīgas ar neviltoto tautas atbalstu toreiz vēl tikko dibinātajai Latvijas valstij. Vīrieši toreiz stājās bruņotajos spēkos, sievietes rūpējās par viņu apgādāšanu ar uzturu. Te pieminama studente Elza Žiglevice, kuru reizēm mēdz dēvēt arī par latviešu Žannu d'Arku. Viņas dzīve aprāvās, nesagaidot bermontiādes beigas, taču savas pašaizliedzības dēļ viņa ir viena no trim sievietēm Latvijas vēsturē, kura ir saņēmusi Lāčplēša ordeni.
Ir 1919. gada rudens, Rīgu, toreiz pavisam jaunās Latvijas Republikas galvaspilsētu, ir ielenkuši Bermonta karavīri. Šis ir ļoti būtisks mirklis, jo ar prātu visi apzinās, ka pretiniekam ir ļoti liels skaitliskais pārspēks, taču, kā stāsta Latvijas kara muzeja speciāliste, notiek kaut kas unikāls – Rīgas aplenkums mobilizē cilvēkus. Latvieši atceras vēsturi, sevi identificējot ar Lāčplēsi, bet Bermontu ar Melno bruņinieku.
Barba Ekmane, Latvijas kara muzeja speciāliste: "Bermontiādes laiks – tas ir brīdis, kad arī tie, kas līdz tam šaubījās, vai Latvijas valsts ir nepieciešama un varbūt ne tik daudz nepieciešama, bet – vai Latvija būs spējīga pastāvēt politiskajā situācijā, kāda ir Eiropā un pasaulē, tad tieši bermontiādes laiks ir milzīgais tautas pacēlums, kad aizstāv savas valsts galvaspilsētu."
Šeit īpaši jāpiemin jauniete Elza Žiglevice, kuru vienu brīdi mēģināja salīdzināt par ar Žannu d''Arku. Viņas ieguldījums pat iemūžināts grāmatā, kas līdz mūsu dienām saglabājusies tikai kā retums.
Elza Žiglevica nāca no turīgas ģimenes, studēja universitātē, taču aplenkuma laikā uzreiz pārtrauca mācības, lai pilnībā ziedotos Latvijai. Vīrieši toreiz aktīvi pieteicās aizsargos, dažreiz pat līdz 5000 dienā. Sievietes dažādos ar apgādi saistītos uzdevumos. Tā bija vienotība, kurai nav analogu.
Negadījums notiek Esplanādē, īsi pēc tam, kad karavīriem ir atnesta kārtējā tēja. Vēstures liecībās par to ir rakstīts: "Piepeši Katedrāles tuvumā netālu no Elizabetes un Brīvības ielas stūra, kāda granāta eksplodē. Kad uguns un dūmi izklīst, Elza Žiglevice guļ gar zemi asinīs."
Granātas šķembas 21 gadu vecajai jaunietei ir sadragājušas kājas. Pēc vairākām diennaktīm viņa mirst.
Elzas Žiglevices vārdu vēl šodien var atrast iekaltu piemiņas plāksnē Latvijas Universitātes Mazajā aulā. Guldīta Lielajos kapos. Neskatoties uz intensīvo apšaudi tajā laikā, bērēs piedalījās liels skaits pavadītāju. Žiglevices piederīgajiem līdzjūtību izsaka ministru prezidents Kārlis Ulmanis un ASV pārstāvis Latvijā Orbisons. Savukārt Anna Brigadere viņai velta dzejoli, jo Žiglevice esot latviešu sievietes visskaistākais patriotisma piemērs.
