Pilī jaunas asinis – Edgars Rinkēvičs

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Pie Prezidenta kancelejas vadības stūres sēdies ilggadējais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs. Viņš savā līdzšinējā amatā ir pārdzīvojis ne tikai "lērumu" aizsardzības ministru, bet arī Valsts prezidentus, premjerus un Saeimas priekšsēdētājus.

Rinkēvičs ir viens no retajiem valsts augstākā ranga ierēdņiem, kurš savā amatā spējis bez skandāliem noturēties tik ilgi – kopš 1997. gada, un būtu savā amatā vēl gadu gadiem, ja vien nebūtu piekritis piedāvājumam vadīt Valda Zatlera komandu.

Aizsardzības ministrijā Rinkēvičs nokļuva gluži nejauši, kad izdzirdēja, ka tur meklē darbiniekus – svešvalodu pratējus. Aizgāja, pieteicās un palika... Valsts sekretārs ir praktiskais ministrijas vadītājs, ministrs tikai nosaka "politisko kursu". Neraugoties uz reizēm visai ekstravagantajiem aizsardzības ministriem, kuri ir nodarbojušies ne tikai ar politikas veidošanu, bet arī ar lidaparātiem, ūdenssportu vai zirgiem, Rinkēvičs ir stutējis mūsu aizsardzības sistēmu.

Rinkēviču nevarētu uzskatīt par klerku, kurš ir iesūnojis savā krēslā un par varītēm pie tā turas. Viņš savā amatā ir "nosēdējis" tāpēc, ka ir profesionālis un savu darbības lauku pārzin no A līdz Z. Viņa laikā notikuši visnotaļ nozīmīgi pavērsieni valsts vēsturē: Latvija iestājusies NATO, Rīgā noticis NATO valstu vadītāju samits, mēs esam piedalījušies ārvalstu misijās.

Rinkēvičs ir viens no retajiem, kuru sejā pazīst arī ārvalstu partneri. Piemēram, NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers, pamanot Rinkēviču, nevis gaida, kamēr viņš pieies sasveicināties, bet gan pats dodas viņam pretī un sniedz roku. Tas saistīts ar to, ka Rinkēvičs sekmīgi noorganizēja NATO samitu Rīgā. Un, ja Rinkēvičs prata organizēt pasaules lielvalstu prezidentu darba kārtību, nebūtu jāšaubās arī, ka viņš nespēs "tikt galā" ar Zatleru.

Jādomā, ka Prezidenta kanceleju, iespējams, sagaidīs viena otra būtiska pārmaiņa, jo Zatlera tēls un pozīcija nav diez ko spīdoša. Viens no galvenajiem Rinkēviča uzdevumiem būs "pacelt" Zatlera reputāciju. Un to viņš arī nolēmis darīt. Vēl pirms oficiālās stāšanās savā jaunajā amatā Rinkēvičs paziņoja, ka sāks ar savas komandas veidošanu. Tas nozīmē, ka ne visi, kuri pašlaik atrodas prezidenta kompānijā, savu vietu saglabās arī turpmāk. Pagaidām gan vēl nav izskanējis, pār kuru kancelejas darbinieku varētu karāties Damokla zobens.

Katrā ziņā Rinkēvičam piemīt lielas darbaspējas un uzņēmība. Par to liecina kaut vai fakts, ka viņš bez nekādām priekšzināšanām diezgan ātri un talantīgi spēja veidot savu karjeru Aizsardzības ministrijā.

***

FAKTI

Edgars Rinkēvičs

Dzimis: 1973. gada 21. septembrī Jūrmalā.

Izglītība:

1988.–1991. – mācījies Jūrmalas

4. vidusskolā;

1991.–1995. – ieguvis bakalaura grādu Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē;

1994.–1995. – studējis politikas zinātnes un starptautiskās attiecības Groningenas universitātē (Nīderlande);

1995.–1997. – Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu politikas zinātnēs;

1999.–2000. – ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā ieguvis maģistra grādu;

2003. – Latvijas Universitātē sācis doktorantūras studijas politikas zinātnēs.

Karjera:

1993.–1994. – žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos Latvijas Radio;

1995.–1996.03. – Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta vecākais referents;

1996.03.–1996.09. – Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta direktors;

1996.09.–1997.05. – Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aizsardzības politikas jautājumos;

1997.05.–1997.08. – Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietas izpildītājs;

1997.08. – kļuvis par Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru.

Politiskā un sabiedriskā darbība:

1997.08. – savienības Latvijas

ceļš (LC) valde apstiprinājusi par LC biedra kandidātu;

1998.02. – iecelts par Baltijas valstu un ASV partnerības hartas nosacījumu izpildes komisijas divpusējās aizsardzības un militāro jautājumu darba grupas vadītāju no Latvijas puses;

2002.–2003. – Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO;

2003.02. – apstiprināts par Nacionālās alkoholisma apkarošanas padomes locekli;

2005.–2006. – NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītājs.

Uz augšu