Ministri piketētāju dēļ uz sēdi par budžetu ierodas pa aizmugures durvīm (167)

Ministre skolotājiem atzina, ka valdības nostāja palikusi nemainīga, un naudu algu palielināšanai nākamgad nāksies meklēt izglītības ministrijas budžeta iekšējās rezerves. Piemēram, sagaidāms, ka nākamgad mācības uzsāks par 15 000 skolēnu mazāk nekā šogad.

Skolotāji atgādināja ministrei, ka šobrīd ir spiesti strādāt vairāk, nekā vienu slodzi, lai saņemtu cilvēka cienīgu atalgojumu. Koķe uzsvēra: "Tiekamies klasēs, nevis uz ielas, jo nekas nav vienkāršāk kā atbraukt uz Rīgu un pie Ministru kabineta prasīt vēl".

Gan skolotāji, gan citu arodbiedrību pārstāvji TVNET pauda savu sašutumu par to, ka nedz premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), nedz citu jomu politiskie vadītāji ar strādājošiem atklātā, tiešā sarunā iesaistīties nevēlējās.

Skolotāji īsināja laiku, dziedot tautasdziesmas, piemēram, "Liku bēdu zem akmeņa". Viņi pauda apņemšanos turpināt piketēt arī pie Saeimas, ja valdība budžetā neieviesīs gaidītās izmaiņas.

"Bēdīgākais, ka mums katru gadu jālūdzas valdībai un Saeimai tas, ko esam nopelnījuši," TVNET teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča.

Jau ziņojām, ka šodien valdība akceptēja nākamā gada valsts budžeta projektu, kurā paredzēts 1,85% deficīts no iekšzemes kopprodukta.

Valsts konsolidētā budžeta - valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summas, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem, - ieņēmumi prognozēti 5,46 miljardi latu, bet izdevumi - 5,79 miljardi latu.

Valts pamatbudžetā nākamgad plānoti ieņēmumi 3,69 miljardu latu apmērā, kas ir mazāk nekā šogad, kad pamatbudžetu veidoja 3,81 miljards latu.

Valsts speciālajā budžetā nākamgad plānoti nodokļu ieņēmumi 1 669 000 000 latu apmērā, kas ir vairāk nekā šogad, kad bija 1 435 900 000 latu, savukārt kopējie speciālā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 1 781 488 152 latu apmērā.

Valsts speciālā budžeta izdevumi nākamgad plānoti 1 557 201 803 latu apmērā, salīdzinājumā ar 1 220 798 433 latiem šogad.

Mērķdotācijās pašvaldībām no pamatbudžeta paredzēti 369 250 704 lati, bet dotācijās pašvaldībām - 7 152 897 lati. Apropriācijas rezerve plānota 5 000 000 latu apmērā.

2009.gada budžeta projektā tiek paredzētas vairākas prioritātes. Līdzekļu nodrošināšanai ES fondu līdzekļu apgūšanai kopumā paredzēti 926,9 miljoni latu, kas veido 16% no kopējiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem.

Aktuālu sociālo problēmu risināšanai, piemēram, 2,7 miljoni latu paredzēti minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no 160 latiem uz 180 latiem ar 2009.gada 1.janvāri.

Jau ziņojām, ka šodien pie Ministru kabineta pulcēsies aptuveni 1500 dažādās tautsaimniecības nozarēs strādājošie, lai valdībai pieprasītu cienīgu algu.

Iepriekš Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers informēja, ka pie valdības ēkas pulcēsies cilvēki, kuri iesaistīsies starptautiskajā akcijā "Pasaules diena par cienīgu darbu". Akcijas, kurā piedalās strādājošie un arodbiedrības visā pasaulē, mērķis ir ar dažādām aktivitātēm paust atbalstu cīņai par taisnīgu darbu samaksu, vienlīdzīgām darba iespējām un cilvēka cienīgiem darba apstākļiem.

Latvijā cilvēki piketam pret necienīgi zemu atalgojumu pie Ministru kabineta ēkas sāka pulcēties no plkst.11, kad uz sēdi sāka ierasties ministri. Savukārt pasākuma kulminācija bija paredzēta ap plkst.12, kad sākās valdības sēde, kurā tika lemts par 2009.gada valsts budžeta likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimā.

Kā iepriekš stāstīja Krīgers, īsi pirms valdības sēdes piketētāji izteiks savu neapmierinātību ar valdību, kura nepilda dotos solījumus, kā arī neuzklausa savu sociālo partneru ieteikumus.

Tāpat arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča iepriekš aģentūrai norādīja, ka LIZDA plāno piedalīties LBAS organizētajā piketā.

Jau ziņojām, ka akcijā aicināti piedalīties strādājošie, kuri saņem savai kvalifikācijai necienīgi zemu atalgojumu. Tā kā viena no globālās kampaņas galvenajām tēmām ir solidaritāte, LBAS ir aicinājusi dažādas Latvijas nevalstiskās organizācijas atbalstīt minēto iniciatīvu un pievienoties piketa dalībniekiem.

Organizējot piketu, LBAS turpina uzturēt prasību valdībai rast mehānismu inflācijas atlīdzināšanai zemu apmaksātajiem strādājošiem, īstenot pilnvērtīgu sociālo dialogu un pildīt iepriekš parakstītās vienošanās attiecībā uz darba samaksas paaugstināšanu valsts finansētajās nozarēs.

"Inflāciju izraisīja valdības netālredzīga politika, nevis tie, kuri strādā garās darba stundas, tāpēc valdībai ir jāuzņemas daudz lielāka atbildība par visiem strādājošajiem," uzskata Krīgers.

Patlaban pieejamā informācija liecina, ka valsts sektorā strādājošiem algas nav plānots palielināt, turpretī paredzams, ka privātajā sektorā darba samaksa pieaugs vidēji par 10%-11%, kas liekot secināt, ka darba devēji privātajā sektorā vairāk rūpējas par saviem darbiniekiem.

Nepalielinot algas valsts sektorā strādājošiem, šie darbinieki, jo īpaši medicīnas darbinieki, pedagogi un policisti, būs spiesti vēl aktīvāk migrēt uz privāto sektoru. Attiecīgi pieaugot konkurencei darbaspēka tirgū, privātie uzņēmēji nebūs ieinteresēti paaugstināt darba algas un uzlabot darba apstākļus, tāpēc var ciest arī privātajā sektorā strādājošo atalgojums.

Lai gan nodarbinātības politikas ziņā valsts sektors vienmēr ir atšķīries no privātā sektora, LBAS aicina gan privātajā, gan valsts sektorā strādājošos būt vienotiem cīņā par taisnīgu darba samaksu un darba apstākļiem.