Eksperts: Ukrainas pieredze jāizmanto, lai nepieļautu Krievijas agresiju Baltijā

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Balstoties uz Ukrainas pieredzi, nepieciešams izstrādāt mehānismus, kā reaģēt uz Krievijas propagandas izpausmēm, lai nepieļautu līdzīgu Krievijas agresiju citās, tostarp Baltijas valstīs, piektdien diskusijā par Ukrainas pieredzi hibrīdkara apstākļos pauda šīs valsts eksperts Jevģēnijs Magda, kurš izveidojis Hibrīdkara pretestības biroju.

Diskusiju - semināru «NVO un mediju loma hibrīdkarā. Ukrainas pieredze divus gadus pēc Krievijas iebrukuma» Rīgā piektdien ar vairāku Ukrainas ekspertu līdzdalību rīkoja Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC).

Pētnieki uzsvēra, ka pirms agresorvalsts iebrukuma tam pamatus liek NVO un mediji, kas strādā ar politiskajiem vēstījumiem. Ceļš karam tiek bruģēts, izplatot agresorvalsts uzskatus un nostāju. Tādēļ, lai tam pretotos, nepieciešama institūcija žurnālistu darba vērtēšanai. No kara ir iespējams izvairīties, ja mediji profesionāli dara savu darbu un NVO mobilizējas, veidojot barjeras pret citas valsts izplatītiem meliem un dezinformāciju.

Vienlaikus valstīm ir jāņem vērā, ka hibrīdkarš nesākas pēkšņi. «Ukrainā jau ilgstoši, kopš Viktora Juščenko prezidentūras laika, darbojās prokrieviskas NVO, kas veidoja prokrievisku gaisotni Ukrainas austrumu reģionos un Krimā. Par to, ka Ukraina ir neizdevusies valsts, Krievija sāka runāt jau 2005.gadā», skaidroja Magda.

Viena no hibrīdkara pazīmēm ir ļoti aktīva NVO un mediju izmantošana. Tie ir saucami par hibrīdkara pamatinstrumentiem, un Krievija prasmīgi izmanto tos savās interesēs, uzsvēra eksperts. Magda norādīja, ka daudzi cilvēki, kas dzimuši un auguši Padomju Savienībā, izmanto krievu valodu kā informācijas iegūšanas līdzekli. Krievija to apzinās, tāpēc piesātina informatīvo telpu ar dezinformāciju. «Esmu pamanījis, piemēram, ka daļa Latvijas sabiedrības uzskata – Krimas aneksijā nav nekā slikta,» secināja Magda.

Eksperts arī pauda pārliecību, ka, tuvojoties 9.maijam, Krievijas medijos atkal varēs redzēt informatīvās ietekmes paraugstundu. «Būs vēstījumi par fašistiem un ļoti daudz melu. Traģēdija slēpjas tajā, ka vienlaikus tur trūks patiesības par 2.pasaules kara briesmīgajām sekām attiecībā pret Ukrainu, Baltiju un citām tautām», norādīja Magda.

Savukārt Ukrainas Informācijas politikas ministra vietniece Tatjana Popova atzina, ka efektīvs līdzeklis Krievijas melu apstādināšanai, ir, piemēram, tādu NVO darbība, kas ikdienā atmasko Krievijas propagandas saturu, kā veiksmīgus piemērus minot Ukrainas organizācijas «Stop Fake», «Info resist» un «Inform Napalm».

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu