Vai Latvijai ir nepieciešami tik dārgi Saeimas deputāti? (474)

Tiek nospiesta viena balsošanas poga pēc otras. Deputāti vienbalsīgi nolemj savas algas nesamazināt. Turklāt atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad bija jālemj par finansējuma samazinājumu citās nozarēs un tautas kalpi iededzās karstās diskusijās, šoreiz viss notika pa kluso. Sabiedrībā tas izraisīja kritiku. Eksperti pārliecināti, ka balsojums par savām algām deputātiem bija tests un viņi tajā izgāzās.

Arnis Kaktiņš, sociologs, SKDS direktors: "Te mēs nonākam pie stāsta par morāli un ētiku. Un redzam, cik stiprus cilvēkus ievēlējām parlamentā."

Ilze Ostrovska, politoloģe: "Tas taču apstiprina to, ka motivācija, kāpēc cilvēki parādījušies politikā, ir materiālais atalgojums. Motivācija ir nauda. Motivācija ir izkļūšana no vidējās nabadzības standarta."

Saeimas priekšsēdētājs pārmetumus noraida. Šā gada laikā deputātiem atalgojums jau esot samazināts par 20%.

Gundars Daudze, Saeimas priekšsēdētājs, ZZS: "Pārmetums, ka nākamgad deputātiem atalgojums netiek samazināts, neatbilst tai koncepcijai, pēc kuras tika izstrādāts 2010. gada budžets. Jo ikvienai sociālajai grupai, kas tiek finansēta no valsts budžeta, atalgojuma samazinājums nav paredzēts."

Deputāta alga arī nākamgad būs aptuveni tūkstotis latu. Taču tā ir tikai daļa tautas kalpa ienākumu. Prāvas summas veido dažādas piemaksas pie amatalgas un kompensācijas. To, ka deputātu atalgojumam vajadzētu būt augstā līmenī, eksperti neapšauba, taču dažādas piemaksas jāpiešķir par darba rezultātu.

Arta Biruma, „Eiro personāls” valdes locekle: "Sasauc sēdi pēc sēdes. ne par ko nevienojas un nopelna naudu. Tai pašā laikā biznesā cilvēkam nemaksā par to, ka viņš atnāk uz darbu. Algu maksā par rezultātu. Mēs visi maksājam nodokļus un no deputātiem gribam šo rezultātu."

Saeimas uzturēšana Latvijas valstij šogad izmaksās aptuveni divpadsmit miljonus latu. Kopumā no šīs summas deputāti algās un kompensācijās šogad vienpadsmit mēnešos ir saņēmuši nedaudz vairāk kā divus miljonus latu.

Taču deputātu algas un kompensācijas nav vienīgie izdevumi. Lai deputāts varētu strādāt, kārtībā jāuztur Saeimas ēkas, jāmaksā viņu palīgiem un jārēķinās ar citiem izdevumiem. Līdz ar to viena tautas kalpa uzturēšana valsts budžetam šogad vienā mēnesī izmaksāja vidēji desmit tūkstošus latu.

Pētot deputātu atalgojuma un kompensāciju apmērus, var secināt, ka šogad no budžeta visvairāk tērēts Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS) uzturēšanai - 31,01 tūkstotis latu), tad seko:

Silva Bendrāte, JL (29,02 tūkstoši latu),

Vents Armands Krauklis, TP (28,9 tūkstoši latu),

Dzintars Rasnačs, TB/LNNK (28,2 tūkstoši latu),

Jānis Lagzdiņš, TP (28 tūkstoši Ls),

Dzintars Zaķis, JL (27,5 tūkstoši Ls),

Māris Ārbergs, TP (27,4 tūkstoši Ls),

Jānis Tutins, SC (27,07 tūkstoši Ls),

Jānis Dukšinskis, LPP/LC (27 tūkstoši Ls),

Andis Kāposts, ZZS (27 tūkstoši Ls).

Vismazāk atalgoti bijuši:

Leopolds Ozoliņš, ZZS (14,8 tūkstoši Ls),

Atis Slakteris, TP (13,3 tūkstoši Ls),

Kārlis Šadurskis, PS (11,4 tūkstoši Ls).

Jāpiebilst, ka lielākā daļa no deputātiem ik mēnesi pēc pilnas programmas steidz izmantot arī visas paredzētās kompensācijas. Aptuveni 90% tautas kalpu pieprasa maksimālu summu reprezentācijas izdevumiem - 135 latus mēnesī. Arī dzīvojamās telpas tie īrē par teju maksimālo summu, kas ir 388 lati. Lai gan šobrīd Rīgas centrā labu dzīvokli var sameklēt arī par 200 latiem mēnesī.

Interesanti ir tas, ka Viktors Ščerbatihs pēdējā laikā bieži neapmeklēja darbu, taču viņš ir otrais, kas šogad desmit mēnešos saņēmis vislielāko kompensācijas summu – aptuveni deviņus tūkstošus latu. Politologi ir neizpratnē par deputātu bezkaunību. Rodoties aizdomas, ka tautu viņi tracina ar nodomu.

Ilze Ostrovska: "Viltīgākie to apzinās. Ir jāpanāk situācija, ka cilvēki nenāk uz vēlēšanām. Šodien paredz, ka būs ap 40%, kas piedalīsies nākamā gada vēlēšanās, bet, ja labi patracina publiku, tad pie zema iedzīvotāju aktivitātes līmeņa, var gadīties, ka ievēlēs tos pašus."

Šonedēļ deputāti atteicās arī no domas samazināt kompensāciju, ko saņems nākamajā Saeimā caurkritušie deputāti. Neievēlētie tautas priekšstāvji pēc aiziešanas no parlamenta saņems kompensāciju trīs algu apmērā.

Gundars Daudze, Saeimas priekšsēdētājs, ZZS: "Šāda kārtība pastāv gandrīz visos demokrātiskos parlamentos, kur deputātiem noteikti ierobežojumi nodarboties ar ko citu, izņemot politiku. Kompensācija domāta tāpēc, lai politiķim neievēlēšanas gadījumā būtu laiks sameklēt savu vietu dzīvē."

Tam gan negrib piekrist bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse. Neievēlēšana nav pāridarījums, bet gan politiskās cīņas rezultāts un ciešanu nauda deputātiem nav jāizmaksā.

Ilga Kreituse, politoloģe: "Tas ir absurds. Ja deputāts nav ievēlēts, viņam vajadzētu apmaksāt vienu mēnesi. Lai pārved savas mantas uz pilsētu, no kurienes nāk, un sāk savu profesionālo darbību. Nav nekāda pamata teikt, ka deputātiem vajadzīgs aklimatizācijas laiks vai saudzēšanas periods."

LNT TOP 10: "Vai tad deputāts nevar stāties bezdarbniekos?"

Ilga Kreituse, politoloģe: "Var, un to ir darījuši gan deputāti, gan ministri. Bet, manuprāt, deputātus bezdarbniekos nevajadzētu ņemt. Īpaši tagad, kad sākusies krīze, kad viņi vainīgi pie tā, kas te notiek."

Kompensācijas attiecas ne tikai uz neievēlētajiem deputātiem. Piemēram, šogad vairāki deputāti – Dzintars Jaundžeikars, Ērika Zommere, Inta Feldmane un Guntis Jānis Eniņš - dažādu iemeslu dēļ bija spiesti aiziet no Saeimas. Par to viņi attiecīgi saņēma lielas kompensācijas. Taču jau pēc trīs četriem mēnešiem šie cilvēki atkal parādījās Saeimas mājā un kā deputāti turpina savu darbu.

Šie un citi aspekti tikai veicinājuši Saeimas nosodījumu. Tautas kalpi kārtējo reizi pierādījuši, ka dzīvo stikla burkā un nedzird, kas notiek apkārt, saka eksperti. Turklāt šobrīd pamata problēma gan neesot algu apmērs, kas valsts budžetu tik un tā būtiski nevarētu ietekmēt, bet gan attieksme, kādu deputāti pauž pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.