/nginx/o/2018/07/12/8835251t1h3188.jpg)
Tirgu indeksi ir bijuši kopumā nemainīgi, jo nav tikuši publiskoti nozīmīgi dati vai jaunumi, kas ietekmētu to virzību. Izņēmums apskata nedēļā bija Ķīna, kur uzmanība jāpievērš spēcīgiem aktivitātes rādītājiem un pieaugošajai inflācijai, kas liecina, ka gaidāmi turpmāki ekonomikas kontrolēšanas pasākumi, par ko liecina arī Ķīnas politbiroja izteikumi.
Kaut arī pastāvēja bažas, ka Ķīnas veiktie pasākumi inflācijas ierobežošanai varētu samazināt ekonomikas pieaugumu, publiskotie dati liecina par spēcīgu izaugsmi. Pagājušā nedēļā tika paziņoti Ķīnas tirdzniecības bilances rādītāji, un tie liecina par spēcīgu eksporta pieaugumu. Ķīnas eksporta apjoms pieaudzis par 34,9% gada laikā, arī importa apjoms pieaudzis, pārsniedzot prognozes, par 37,7% gada laikā, tā rezultātā tirdzniecības bilances pārpalikums mēnesī ir 22,89 miljardi ASV dolāru.
Novembrī Ķīnas rūpnieciskās ražošanas apjoms pieaudzis par 13,3% salīdzinājumā ar to pašu laiku pirms gada un par 18,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Kaut arī pieaugums ir pārsniedzis prognozes, Goldman Sachs analītiķi uzskata, ka tas joprojām neparāda faktisko Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes potenciālu, tam par iemeslu minot ražošanas ierobežojumus, kas izraisa zemāku pieaugumu rūpniecības nozarē salīdzinājumā ar citām nozarēm, un mazāku rādītāju iekļaušanu statistikā ar enerģijas taupības pasākumiem saistītu ražošanas ierobežojumu dēļ. Līdztekus rūpnieciskās ražošanas pieaugumam palielinājušās arī investīcijas pamatlīdzekļos – laikā no janvāra līdz novembrim par 24,9% salīdzinājumā ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā. Novembrī nominālais mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 18,7% gada laikā.
Spēcīgās tautsaimniecības un naudas pieplūduma ietekmē gada inflācija novembrī sasniedza 5,1%. Galvenais patēriņa inflācijas iemesls ir pārtikas cenu pieaugums, taču inflācijas pieaugums redzams arī nepārtikas preču cenās, kas palielinājušās par 1,9% gada laikā (1. attēls). Arī tādas mājokļu izmaksas kā īre, komunālie pakalpojumi un apsaimniekošanas maksas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieaugušas par 21,6%, arī palielinot inflāciju.
/nginx/o/2018/07/12/8835244t1ha7dd.jpg)
Ķīnas eksporta pieaugums un kopējā pieprasījuma palielināšanās ir pazīmes tam, ka inflācijas iemesli ir fundamentāli faktori, tādēļ valsts vadītāji varētu pievērst vēl lielāku uzmanību ekonomikas iegrožošanai. Pagājušā nedēļā Ķīnas politbirojs paziņoja, ka lielāka uzmanība tiks pievērsta cenu stabilitātei un likviditātes pārvaldībai. Inflācijas apkarošanai valdība varētu izmantot bāzes procentu likmes palielināšanu, banku rezervju prasību palielināšanu (kas jau tiek aktīvi izmantota) un straujāku valūtas vērtības samazināšanu, kā arī cenu ierobežošanu un zemākus kredītu griestus. Piektdien banku rezervju prasība tika palielināta līdz 18,5%, un tā bija jau sestā reize šajā gadā.
Vislabākie rezultāti apskata nedēļā bija Eiropas tirgum, kuru pozitīvi ietekmēja bažu mazināšanās parādzīmju tirgū un Īrijas budžeta iesniegšana parlamentā. Vācijas dati saglabājušies spēcīgi. Rūpnieciskās ražošanas apjoms pieaudzis par 2,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (2. attēls), jo valsts tautsaimniecības pieaugumu veicina (pārmērīgi) brīvā monetārā vide. Eksporta pieaugums tomēr bijis mazāks par prognozēto, oktobrī samazinoties par 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, taču šis kritums mēneša laikā nav dramatisks, jo tas sekoja pēc 3% pieauguma septembrī.
ASV dati liecina, ka darba tirgus atveseļojas, jo jauno bezdarbnieku pieteikumu skaits turpina mazināties, bet citā pārskatā (JOLT) redzams, ka palielinās jauno darba vietu skaits. Patērētāju optimisms sasniedzis augstāko līmeni sešu mēnešu laikā, bet valsts tirdzniecības bilances deficīts samazinājās dēļ dolāra vērtības krituma un spēcīga pieprasījuma no attīstības valstīm. Lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi, ir nolemts pagarināt vairāku nodokļu samazinājumu piemērošanu (par pārsnieguma ienākumiem, dividendēm un kapitāla pieauguma).