Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Partiju finansēšana būs slogs valsts budžetam, atzīst laikraksta "Dienas Bizness" aptaujātie uzņēmēji, komentējot valdības komitejas atbalstīto politisko partiju finansēšanas koncepciju, kas paredz ar 2010.gadu pāreju uz politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta.
"No vienas puses, tas pat būtu svētīgi, jo šajā koncepcijā ir minēta atruna, ka finansējumu saņem tikai tās partijas, kas nav veikušas pārkāpumus. Tas veicinātu godīgāku konkurenci," norāda uzņēmējs Henrijs Buks-Vaivads.
Savukārt kontekstā ar valstī pašreiz valdošo ekonomisko situāciju viņš šajos grozījumos neko pozitīvu neredz.
"Kārtība, kāda pašreiz regulē partiju finansējumu, prasījās pēc grozījumiem. Pašreizējā situācijā partijas varēja pārtērēt šo pieļaujamo līdzekļu apjomu, un nevienam par to nekādas sankcijas nesekoja. Tas, ka tiks piešķirti budžeta līdzekļi, acīmredzot noteiks to, ka nekāds cits finansējums vispār nevar būt. Tas ieviestu zināmu kārtību, tajā pašā laikā, domāju, valstī ir jānosaka zināms partiju limits. Citādi šī partijas finansēšanas kārtība pie principa - cik latviešu, tik partiju, var novest pie tā, ka no budžeta būs jāfinansē pārāk liels partiju skaits. Ja katra jaunradītā partija atsauksies uz nodokļu maksātāju pleciem, tas viņiem nekādu lielo prieku neradīs. Tāpēc partijas var tikt finansētas no budžeta, bet tam ir jānotiek samērīgi," uzskata agrofirmas "Tērvete" valdes priekšsēdētājs Modris Goba.
Arī viņš piekrīt, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos gan nav visizdevīgākais laiks, lai runātu par partiju finansēšanu no valsts līdzekļiem.
"Pēc būtības tā būtu zināma kārtība un kontrole, tomēr brīdis, kad šādu pieeju sākt, - tas varētu kaitināt cilvēkus, galvenokārt tos, kas šobrīd uztraucas par algu iesaldēšanu," brīdina uzņēmējs.
SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns šo ieceri raksturo kā izmisuma soli - piespiest partijas finansēt no nodokļu maksātāju naudas.
"Tomēr tas būtu veids, kā partijām kļūt mazāk augstprātīgām. Šāds mehānisms palīdzēs ātrāk tikt vaļā no politikas kā no biznesa paveida un ātrāk nonākt pie politikas, kas ir balstīta uz ideāliem. Kamēr vien politika ir bizness, tikmēr politiķiem ir diezgan nosacīta interese par to, kāds ir šis ekonomiskais galarezultāts mūsu valstī. Brīdī, kad politika valstī atkal būs par ideāliem, tad arī ekonomikai būs lielāks ieguvums. Protams, šādu ideju var samaitāt ar nejēdzīgu realizāciju, tomēr, kopumā ņemot, doma ir pareiza," uzsver nekustamo īpašumu jomas uzņēmējs.
Pēc "Baltic Records Group" direktora Arvīda Mūrnieka domām, no vienas puses, šāds risinājums ir pozitīvs, jo visas partijas būs vienlīdzīgas. No otras puses, tas būs samērā liels slogs valsts budžetam. "Var teikt, ka tas ir koks ar diviem galiem," norāda uzņēmējs.
Jebkurai struktūrai, organizācijai ir nepieciešams finansējums, lai tā varētu darboties. Tomēr ir jādomā, kas tiek pārdots, saņemot šo finansējumu. "Šobrīd ir tā, ka politiskās partijas vairāk vai mazāk ir spiestas kaut ko pārdot - atbalstu nozarēs. Pretī savukārt tiek sagaidīts, ka tiks sniegts noteikts finansējums. No šāda viedokļa raugoties, ja tas, kas tiek pārdots, ir laba un efektīva valsts pārvalde ar labākajiem paraugiem Eiropā, saņemot pretī savai darbībai finansējumu, ir ļoti labi," skaidro SIA "Schenker Latvija" vadītājs Aivars Tauriņš.
Ja politisko partiju pienesums ir valsts aparāta darbības efektivitātes uzlabošana un izmaksu samazināšana, tad viņi par to var saņemt prēmiju. Savukārt, ja viņi vēlas vienīgi saņemt līdzekļus, neko pretī nedodot, tad viņi to nav pelnījuši. Galarezultātā tam nevajadzētu izvērsties par papildu slogu budžetam - ir jāspēj samazināt tērējamo līdzekļu apjomu, uz šā rēķina izmaksājot partijām par to prēmiju, uzskata uzņēmējs.