Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan Valsts darba inspekcija ik dienu saņem sūdzības no iedzīvotājiem, kurus biedē milzīgo celtņu kustīgās strēles, apturēt celtniecības darbus nav iespējams.
Celtņa strēle bez kravas drīkst atrasties ārpus būvlaukuma teritorijas, jo citādi, īpaši Vecrīgā, celtniecība vispār nebūtu iespējama, norāda darba inspektori. Celtņi kā bīstamās iekārtas tiek īpaši kontrolēti un uzraudzīti, tāpēc uztraukumam neesot pamata, tomēr visiem atmiņā vēl ir negadījums pie Pēterbaznīcas, kur nolūza celtņa strēle un tikai laimīgas sagadīšanās pēc neviens, izņemot mājas jumtu, necieta.
Visi celtņi, kuri strādā Rīgā, īpaši pilsētas centrā, darbojas paaugstinātas bīstamības apstākļos, jo būvniecība notiek ierobežotā teritorijā, kur apkārt norit ikdienas pilsētas dzīve – pārvietojas mašīnu straumes un cilvēki.
Celtņi ir bīstamās iekārtas, kuras jāreģistrē VDI un kur tām piešķir numuru, sarunā ar Neatkarīgo saka VDI Rīgas Centra rajona galvenā inspektore Gunta Biķe. Lielākoties visi celtņi ir ievesti no ārzemēm – daļa jau lietoti, daži pilnīgi jauni. Parasti firmas specializējas celtņu izīrēšanā celtniecības firmām, un nereti jau kopā ar celtni uz objektu dodas līdzi celtņa vadītājs. "Ir ļoti stingras prasības šo cilvēku sagatavošanā, kā arī jābūt speciālam atzinumam par viņa veselības stāvokli," norāda G. Biķe. Par celtņa drošību atbild ne tikai tā īpašnieks un vadītājs, bet arī eksperts. Gan tad, kad celtnis ir ievests Latvijā, gan katru reizi, kad tas tiek noņemts un samontēts no jauna, ir jāizdara pārbaude, un to Latvijā veic četras akreditētas firmas.
Tomēr, kā liecina pieredze, un to apstiprina arī inspektore, dažreiz gadās situācijas, kad eksperts nav pietiekami novērtējis celtņa stāvokli. Tā bijis arī gadījumā pie Pēterbaznīcas pērnajā pavasarī. Vecrīgā uz dzīvojamā nama Grēcinieku ielā 11/13 jumta uzkrita aizlūzusi ceļamkrāna strēle. Būvlaukumā pēc firmas Valērija Barjera nekustamie īpašumi pasūtījuma būvfirma Re&Re cēla dzīvojamo ēku un veikalus. Toreiz notikuma vietā tika konstatēts, ka celtnim bija veikta pārbaude un bija atzinums, ka celtnis ir normālā stāvoklī, pretējā gadījumā būvfirma nebūtu pieļāvusi krāna ekspluatāciju. Vēlāk pārbaudē atklājās, ka celtnis nebija pareizi samontēts, jo bija pārlūzis divās vietās. Par vainīgo tika atzīta firma Valiants, kas būvobjektam piegādāja celtni, un eksperts, kas nebija pamanījis kļūmes. Kā zināja sacīt G. Biķe, šis eksperts vairs nestrādā, bet firma saņēma administratīvo sodu 1000 latu. Kriminālprocesu sāk gadījumos, ja ir cietušie, bet šajā gadījumā lieta turpinājās civiltiesiskā kārtā par zaudējumu piedziņu. G. Biķe norāda: visiem būvobjektiem jābūt apdrošinātiem civiltiesiskā kārtā, gadījumā ja tiek nodarīts kaitējums trešajai personai.
Sūdzību no iedzīvotājiem ir bezgala daudz, atzīst inspektore. Un tas ir saprotams, jo milzīgie ceļamkrāni ar kustīgajām strēlēm rada diskomfortu. "Man arī nepatiktu, ja virs manas mājas visu laiku kursētu celtņa strēle, taču tas ar likumu nav liegts. Ja celtnis atrodas pļavā, tas var grozīties, kā grib, bet, ja būvniecība notiek pilsētā, kur ir cieša apbūve, šis darbs ir ļoti bīstams un jāveic uzmanīgi," stāsta G. Biķe. Vairāki iedzīvotāji pat ir vērsušies tiesā, paužot bažas par savu dzīvību, bet visi iesniegumi ir noraidīti, tieši pamatojoties uz kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtību – celtņa strēle bez kravas drīkst atrasties ārpus būvlaukuma teritorijas. Ārpus būvlaukuma drīkst arī iziet celtņa pretsvars.
Tomēr arī te būvnieki nereti grēko – ja pie būvobjekta piebrauc mašīna ar celtniecības materiāliem, celtņa strēle tiek novirzīta ārpus būvlaukuma, lai izceltu kravu. Tas nav pieļaujams, vai arī – ja citādi nav iespējams – ir uz laiku jānorobežo iela vai tās daļa, lai nelaimes gadījumā neciestu gājēji vai automašīnas. "Bet tā reti notiek. Ja inspektors to redz, viņš var šādu situāciju nepieļaut un pat apstādināt celtņa darbību, bet, ja inspektora nav, tad neko nevar izdarīt," secina G. Biķe. Viņa aicina cilvēkus ziņot VDI par pārkāpumiem un, sevi sargājot, nepārvietoties tur, kur notiek kravu celšana.
Galvenokārt negadījumi ar celtņiem notiek tāpēc, ka šīs bīstamās iekārtas nav kārtīgi samontētas. Tāpat nereti nepareizi tiek celta krava vai tā ir par smagu, un arī celtnis vai tā daļas sagāžas demontāžas darbos. Darbos nedrīkst izmantot arī celtņus, kas vecāki par 25 gadiem, vai arī vecāku celtni, bet ar ekspertu atzinumu, ka tam ir pagarināts izmantošanas termiņš. G. Biķe, mierinot iedzīvotājus, atzīst, ka negadījumi notiek ļoti reti, jo uzņēmēji lielākoties izpilda visas prasības un jūtas ļoti atbildīgi par celtņu darbību. "Bet dzīvē gadās visādi..." piebilst inspektore.
Darba inspektors var apturēt celtņa darbību vai pat celtniecības darbus, ja ir konstatēti pārkāpumi, un sodīt darba devēju – fizisku personu – ar naudas sodu līdz 500 latiem un juridisku personu ar sodu līdz 1000 latiem (ja atkārtoti gada laikā – līdz pat 5000 latiem). "Vai uzņēmēji baidās no naudas sodiem? Tas atkarīgs no firmas, bet baidās un mēģina pierādīt, ka pārkāpumu nav. Trakāka par naudas sodu ir būvdarbu apturēšana," teic G. Biķe.