Starp Azerbaidžānu un Armēniju varot izcelties karš (17)

Viņš skaidroja, ka no kara sākšanas reģionā attur Krievijas, ASV un Turcijas neieinteresētība karadarbības norisē šajā reģionā. Taču, ja 17 gadus Azerbaidžāna nespēj sarunu ceļā panākt savas teritorijas atgūšanu, tad vienīgā alternatīva ir karš.

Pastāv iespēja, ka Armēnija, redzot Azerbaidžānas militārā spēkā pieaugumu, nolems piekāpties, - tas novērstu karadarbības izcelšanos. Azerbaidžāna pašlaik savas armijas vajadzībām atvēl 2,15 miljardus ASV dolāru gadā, kas pārsniedz Armēnijas gada budžeta apjomu.

Krievijas un Turcijas konfrontācija

Kara gadījumā Krievija nostāsies Armēnijas pusē, bet Azerbaidžānu atbalstīs Turcija, savukārt Irāna būs ieinteresēta, lai militārās sadursmes turpinās, kas novērsīs uzmanību no Irānas un [tās kodolprogrammas], prognozēja Šahinoglu.

Armēņu separātisti Azerbaidžānas provinci Kalnu Karabahu kontrolē kopš 90.gadu sākumā notikušā Azerbaidžānas un Armēnijas kara.

Demokrātija Azerbaidžānā izgāzusies

Eksperts skaidroja, ka Azerbaidžānā nav izdevusies demokrātiskā revolūcija un pašlaik šajā valstī nevalda demokrātija, taču ASV un Eiropas Savienība aktīvi neiestājas par demokrātiskām reformām, jo Azerbaidžāna ir aktīvs partneris dienvidu enerģētikas projektos.

Azerbaidžānas ienākumi no naftas 2009.-2010. gadā bija 25 miljardi ASV dolāru, tāpēc, ja tā izvēlēsies demokrātiju, tad tai ir iespēja kļūt par Norvēģijas tipa valsti, taču bez demokrātiskas valsts iekārtas tai atbilstošāks piemērs būs Nigērija. Pašlaik Azerbaidžāna ir pa vidu šīm alternatīvām, atzina Šahinoglu.

LATO plāno turpināt rīkot seminārus ar ekspertu no Armēnijas, Baltkrievijas, Gruzijas un Centrālāzijas piedalīšanos.