Līdz šim šogad jau ir tikuši reģistrēti 140 meža ugunsgrēki ar kopēju uguns skarto platību 109,6 hektāru apmērā, zināja Valsts meža dienestā (VMD).
Šogad reģistrēti jau 140 meža ugunsgrēki ar kopēju platību 109,6 hektāri
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uguns skartajā platībā 55,01 hektārs bijis jaunaudzes. Lielākā daļa šo ugunsgrēku ir dzēsti ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) spēkiem. Visvairāk meža ugunsgrēku ir reģistrēti Latgales pusē – pavisam 50, ar kopējo platību 73,8 hektāri. Pierīgā ir bijuši 48 meža ugunsgrēki un kopējā uguns skartā platība ir 58,73 hektāri. Lielai daļai no ugunsgrēkiem iemesls ir degoša sausā zāle.
Savukārt pērn meža ugunsgrēki dzēsti 704 reizes 539,8 hektāru platībā. Visvairāk dedzis Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā - 312 meža ugunsgrēki ar kopējo platību 358,67 hektāri. Savukārt vismazāk dedzis Ziemeļaustrumu virsmežniecībā – 16 reģistrēti meža ugunsgrēki ar kopējo platību 4,85 hektāri.
Visā valsts teritorijā ar 2.maiju tiek noteikts meža ugunsnedrošais laikposms. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā.
Meža ugunsnedrošajā laikposmā visiem iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības. Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, ir noteikti daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību. Uzturoties mežos un purvos aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas; atstāt ugunskurus bez uzraudzības; dedzināt atkritumus; braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem; veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Līdz ar meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos, VMD organizē dežūras ugunsnovērošanas torņos. No šiem torņiem tiek novērots mežs, un, ja virs koku galotnēm var redzēt dūmus, tad ir iespējams noteikt kurā vietā deg mežs. Tāpēc svarīgi ir, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo VMD struktūrvienību, netiktu veikti nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus, lai netiktu nemaldināti ugunsnovērošanas torņu dežuranti un lai netiktu izsludināta viltus trauksme.
Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai, nepieciešamības gadījumā, meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekiem ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, meža īpašnieka pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību.