Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mācību iestādēs no novembra skolēni vairs nevarēs cienāties ar neveselīgiem kārumiem un dzērieniem. Cik nopietni varam cerēt, ka aizliegums skolu bufetēs tirgot čipsus, kolu, krāsainās limonādes rosinās bērnus un pusaudžus ēst siltas pusdienas un izvēlēties veselīgus produktus, piemēram, starpbrīžos izdzert glāzi piena? Iespējams, viens no stimuliem tam būs programma "Skolas piens", kurā jau iesaistījušās daudzas skolas.
Valdības lēmums ar normatīviem aktiem ierobežot neveselīgu pārtikas produktu tirdzniecību skolās izraisījis rosīgas diskusijas. Daudzi vecāki un skolotāji cer, ka šādi mainīsies audzēkņu ēšanas paradumi un vismaz reizi dienā viņi paēdīs veselīgi, citu viedoklis ir skeptisks: bērni un pusaudži neveselīgo pārtiku tāpat nopirks veikalos, turklāt to bieži lieto arī mājās.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektore Arlita Sedmale gan norāda, ka nav labu vai sliktu produktu, bet ir nepareiza to lietošana. Bērniem vajadzētu nodrošināt izvēli, piedāvājot vairāk veselīgāku produktu, bet šāds aizliegums neatturēs bērnus no neveselīgo produktu lietošanas, viņi tos tāpat iegādāsies pa ceļam uz skolu vai starpbrīžos skries uz tuvējiem veikaliem. Turklāt grūti novilkt robežu – kurš produkts uzskatāms par veselīgu un kurš ne. Daudzi bērni un pusaudži čipsu vietā vairāk ēdīs saldas bulciņas (kuras nav atzītas par neveselīgām), jo skolas pusdienas varbūt nešķiet gana labas vai arī nav laika starpbrīdī izstāvēt garu rindu ēdnīcā.
"Nē" sintētiskajiem saldumiem
Bērnu un pusaudžu organismam piemīt paaugstināta uzņēmība pret kaitīgām vielām. Tā kā saldinātās un krāsainās limonādes ir garšīgas, bērns labprāt dzer vēl un vēl, neapzinoties risku savai veselībai. Taču krāsaino dzērienu lietošana ikdienā lielā daudzumā var, piemēram, izraisīt alerģiskas reakcijas vai pamazām radīt kādas veselības problēmas.
Krāsaino limonāžu un dzērienu vietā jaunam organismam daudz veselīgāks ir ūdens un minerālūdens – gan gāzēts, gan negāzēts, kā arī augļu un dārzeņu sulas, nektāri un sulas dzērieni, kas nesatur pārtikas piedevas (krāsvielas, saldinātājus, kofeīnu u. tml.).
Eiropas Savienības direktīvas par pārtikas piedevām neaizliedz izmantot pārtikā nedz krāsvielas, nedz saldinātājus, konservantus, taču katra dalībvalsts var aizliegt vai ierobežot dažādu pārtikas piedevu izplatību, kā to panākusi mūsu Veselības ministrija. Jaunais lēmums nosaka: izglītības iestādēs nedrīkstēs tirgot arī krāsvielas un saldinātājus saturošas konfektes, karameles un dražejas. Uztura zinātnieki iesaka konfekšu vietā izvēlēties žāvētus augļus, bet rudenī – svaigus augļus un ogas. Ja nepieciešama enerģija, labāk apēst gabaliņu tumšās šokolādes, nevis paciņu krāsainu konfekšu, iesaka speciālisti. Tāpat skolu bufetēs nedrīkstēs būt krāsvielas saturošas košļājamās gumijas, bet tikai tādas, kas nesatur krāsvielas un citas pārtikas piedevas. Viena no šā aizlieguma iniciatorēm, dietoloģe Lolita Neimane, uzskata, ka tas palīdzēs risināt problēmas ar jaunāko klašu skolēniem, kas vecāku iedoto pusdienu naudu notērē par saldumiem un sāļajām uzkodām. Ārste uzskata, ka skolēnu atradināšanu no neveselīgās pārtikas veicinās piena automātu uzstādīšana skolās, vēlams arī vairāk stāstīt par veselīgas pārtikas priekšrocībām veselības mācības stundās.
Lai ēstu veselīgāk
Izglītības iestādēs nedrīkstēs tirgot arī pārtikas produktus, kas satur 1,25 gramus vai vairāk sāls uz 100 gramiem produkta vai pusgramu vai vairāk nātrija uz 100 gramiem produkta, izņemot ēdiena pagatavošanā paredzētos produktus, piemēram, majonēzi vai sieru. Sāļo ēdienu vietā uztura speciālisti iesaka lietot nesālītus riekstus, žāvētus augļus, graudu batoniņus, auzu pārslu cepumus un sausiņus.
Pēdējos gados aizvien vairāk pusaudžiem un jauniešiem ir liekais svars, novērojumi liecina, ka visvairāk apalīšu ir vecumā no 10 līdz 16 gadiem. Dietoloģe Areta Lurie min, ka aptaukošanos ļoti veicina tieši čipsi, hamburgeri, kola, kas bieži vien ir pusaudžu ikdienas uzkoda. Čipsi un hamburgeri ir ļoti trekni, bet kolā ir ļoti daudz ogļhidrātu. Protams, vainīgs ir arī mazkustīgais dzīvesveids, jo daudzi garas stundas pavada pie datora.
Varbūt vainīgi esam mēs, pieaugušie, nereti ļaujot arī mājās ienākt hamburgeru "kultūrai"? – Ja tētim par ieradumu kļuvis, piemēram, vakarā pie televizora apsēsties ar lielu kolas pudeli, tad vari bērnam stāstīt, cik gribi, ka to nevajag darīt. Viņš taču redz, ka vecāki tā rīkojas, un rezultātu nebūs, – spriež Rīgas Centra humanitārās vidusskolas medicīnas māsa Kristīne Ozoliņa.
– Arī mēs taču bieži ēdam un dzeram to, kas nepavisam nestiprina veselību! – savās pārdomās dalās četru skolēnu māmiņa Gita Bērziņa. – Bērni redz, ka māmiņa dienā izdzer vairākas krūzītes kafijas, bet tētis vakaros atbrīvojas no nervu spriedzes ar kaut ko stiprāku. Un vecāku piemērs atvases nekādi nepārliecina par to, ka jāsaudzē veselība. Izglītojot bērnus par pareiziem ēšanas paradumiem un pārtikas ietekmi, vispirms vajadzētu sākt ar personisku piemēru. Izvārīsim bērnam brokastīs biezputru vai olas, bet brīvdienās paeksperimentēsim virtuvē, lai pagatavotu ko izcili gardu un reizē veselīgu, turklāt tā, ka pusaudzis nespēs atteikties arī no nievātā burkāna vai kāposta.
Pienu ēdu, pienu dzēru
Skolēnu veselības veicināšanai Veselības ministrija un Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība nolēmusi vairāk popularizēt piena lietošanu skolās, rīkojot seminārus jauniešiem un pedagogiem, izdoti bukleti bērniem un viņu vecākiem, būs arī dažāda veida reklāmas, tostarp plakāti Latvijas pilsētu pieturvietās, uz satiksmes autobusiem Rīgā par veselīgu uzturu, pienu un tā produktu vērtīgajām īpašībām. Uztura speciālisti uzskata, ka skolēniem būtu jāpiedāvā arī citi veselīgi ēdieni, piemēram, skābpiena produkti. Eiropas Savienības dalībvalstu programma "Skolas piens" Latvijas mācību iestādēs notiek kopš 2004. gada, pašlaik tajā iesaistījušies aptuveni 30 procenti vispārējās izglītības iestāžu. Atbalstam piena produktu piegādei Lauku atbalsta dienestā pagaidām pieteikušies 119 pretendenti, tostarp desmit piena pārstrādes uzņēmumi, pārējie – skolas, pašvaldības un ēdināšanas uzņēmumi, kuri saimnieko skolu virtuvēs. Programma paredz, ka Eiropas Savienības atbalsts un valsts līdzfinansējums dod iespēju skolēniem izglītības iestādē saņemt pienu bez maksas vai par samazinātu cenu. Latvijā šobrīd valsts līdzfinansējums ļauj pirmo četru klašu skolēniem un bērniem, kas apmeklē bērnudārzus, ik dienas saņemt glāzi piena par brīvu. Pēc ministriju darbinieku domām, izglītības iestādes nepietiekami aktīvi izmanto iespēju saņemt valsts un Eiropas Savienības subsidēto pienu. A/s "Valmieras piens" sabiedrisko attiecību vadītāja Lija Ozoliņa skaidro, ka viens no būtiskākajiem trūkumiem ir birokrātiskie šķēršļi: dokumentācijas kārtošana, veidlapu izpildīšana utt. Uzņēmuma pieredze liecina, ka, piemēram, pagājušā mācību gadā pārskatus par izlietoto pienu neprecīzi bija izpildījušas ap 60 procentu skolu, kas piedalījās programmā. Lai to novērstu, a/s "Valmieras piens" pēc savas iniciatīvas īsi pirms šā mācību gada sākuma rīkoja mācības Valmieras rajona skolām par pārskatu izpildīšanu, kā arī Lauku atbalsta dienestam ierosināja tos vienkāršot. Uzņēmums aicināja Lauku atbalsta dienestu un Izglītības ministriju rīkot līdzīgus seminārus visā Latvijā. A/s "Valmieras piens" pie programmas "Skolas piens" strādā vairāki cilvēki, kas ir atbildīgi par tās ieviešanu un izpildi – konsultē skolas, rūpējas par dokumentācijas sakārtošanu. Šobrīd uzņēmums piegādā skolas pienu 111 izglītības iestādēm – gan skolām, gan bērnudārziem visā Latvijā.
Rīgas Centra humanitārā vidusskola jau pagājušogad iesaistījās piena programmā, piedāvājot pirmo četru klašu audzēkņiem pienu par brīvu, bet skolēniem no piektās klases nopirkt glāzi piena par četriem santīmiem. Skolas direktore Ineta Rudzīte teic, ka sākumā šaubījušies, vai bērni dzers pienu, bet bijis liels pārsteigums par lielo atsaucību. Daudzi bērni bufetē labprāt iegādājas arī piena dzērienu "Lāsēns" ar četru veidu garšām, īpaši ja tas maksā nevis 22, bet tikai 14 santīmus – to paredz ar a/s "Rīgas piena kombināts" noslēgtais līgums.
Ērberģes pagasta Mazzalves pamatskolas ēdnīcas vadītāja Aina Šulca atgādina, ka lauku bērni regulāri dabū pienu arī mājās, taču skolā piena produktus ēdienkartē tomēr cenšas iekļaut regulāri: reizi nedēļā svaigs piens ir saldajā ēdienā, citkārt tā vietā ir jogurts, gatavo arī saldā biezpiena masu ar ķīseli, bet launagā divreiz nedēļā ir piena zupa.
Kā pusdieno skolēni?
Bet kā skolās nodrošināt, lai, neskatoties uz pieaugošo pārtikas produktu dārdzību, sarūpētu pietiekami veselīgas, garšīgas un arī lētas (noteikts ir līdz 70 santīmiem) pusdienas? Pilsētu skolām iespējams izvēlēties slēgt līgumu ar kādu ēdināšanas uzņēmumu, jo pašiem bieži vien ir par dārgu algot pavārus, grāmatvežus, ēdnīcas vadītāju vai uzskaitvedi, kas meklētu visām prasībām atbilstošus produktu piegādātājus, sastādītu ēdienkartes katrai skolēnu vecuma grupai.
Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā medicīnas māsa Kristīne Ozoliņa rūpīgi seko ēdienkartei skolas ēdnīcā un degustē, ko audzēkņi ēdīs pusdienās. Viņa arī noskaidro, vai klasēs nav skolēnu, kuriem ir gastrīts vai alerģija pret kādiem pārtikas produktiem. Kristīne ir ļoti apmierināta ar uzņēmuma "Anre juniors" gatavotajiem ēdieniem un to daudzveidību (šī firma skolas ēdnīcā un bufetē strādā jau vairāk nekā desmit gadu). Pirmklasnieki paēd jau pirms desmitiem, bet no vienpadsmitiem līdz četriem pēcpusdienā pusdienot var nākt jebkurā laikā: samaksā kasē par izvēlētajiem ēdieniem un ar taloniņu nāk saņemt savas pusdienas. SIA "Anre juniors" uzskaitvede Anna Gribuste rēķina, lai skolēniem par ēdieniem nebūtu jāmaksā vairāk par valdības noteiktajiem 70 santīmiem, taču piedāvā arī otros ēdienus par nedaudz augstāku maksu. Ēdienkarti pavāres cenšas dažādot, ņemot vērā arī meiteņu "modes lietu" – veģetārismu (tāpēc gaļas vietā bieži ir zivis un dažādas piedevas). Skolēni labprāt izvēlas ēst siltās pusdienas, tāpat pērk vieglākas uzkodas bufetē, piemēram, salātus, tēju, kafiju. Protams, neiztikt arī bez bulciņām, picām, taču aizvien vairāk bērnu starpbrīžos ar prieku grauž Latvijā audzētus ābolus. Lēmumu bufetē netirgot čipsus un kolu skolas vadība pieņēma jau pirms četriem gadiem pēc savas toreizējās medicīnas māsas Romas Kokošņikovas lūguma, kura bija noraizējusies par biežajiem skolēnu gremošanas traucējumiem.
Direktore Ineta Rudzīte stāsta, ka pastāvīgi vecākus informē, kāds ir skolas piedāvājums viņu bērnu ēdināšanai. Ļoti daudzi, īpaši sākumskolas audzēkņu vecāki, paši dodas aplūkot ēdienkarti. Vecākiem ir savas vēlmes, piemēram, pagājušajā gadā bija ierosinājums bufetē pārdot svaigas sulas. Pēc pārrunām ar firmu "Anre juniors" nedēļas laikā šis jautājums bija atrisināts, un daudzas meitenes labprāt dzēra svaigi spiestu burkānu un ābolu sulu. – Daudzas ģimenes mājās neēd salātus, bet mūsu ēdnīcā un bufetē tie ir, tāpēc skaidrojam vecākiem, kam jābūt skolēna uzturā un kādas ir ēdienu normas, – stāsta direktore.
Olaines 2. vidusskolas audzēkņus ēdina zvejnieku sabiedrība "Pauļuki", ir arī bufete. Saimnieces min, ka pagājušajā gadā bufetē bija čipsi un citi produkti, kurus tagad vairs netirgo. Skolēni tos pirkuši labprāt, taču tagad visi zina par jaunajiem likumiem un nežēlojas. Arī Jaundubultu vidusskolā iepriekšējā mācību gadā audzēkņi pirkuši tagad tirgot aizliegtos produktus, tomēr vairāk bufetē ēd bulciņas, salātus, dzer sulas, tēju, kapučīno. Pirmo četru klašu skolēni dabū pienu par brīvu, tāpat arī brīvpusdienas. Vecāko klašu audzēkņiem ēdienkartē ir pietiekama izvēle: divu trīs veidu zupas, vairāki otrie ēdieni un saldie.
Ērberģes pagasta Mazzalves pamatskolas 137 audzēkņiem pusdienas apmaksā pagasta pašvaldība. Ērberģes pagasts atrodas tālu no lielajām pilsētām, tāpēc nav plašas izvēles, ar kādiem produktu piegādātājiem slēgt līgumu. Gaļu šurp ir ar mieru vest SIA "Triāls", maizi – uzņēmums "Dona" no Jēkabpils rajona. Skola iepērk Latvijā audzētus dārzeņus un augļus, īpaši rudenī gatavo dažādus salātus. Pusfabrikātus neiegādā, bet visu gatavo paši, vāra arī jāņogu un ābolu kompotus. Skolas ēdnīcā var paēst arī launagu, to cenšas pagatavot iespējami lēti, taču arī desmit santīmi, ko maksā launags, daudziem ir par dārgu. Ēdēju ir tikai aptuveni 40, lielākoties mazie, kuriem līdz pēcpusdienai jāgaida autobuss.
***
Aptuveni trešā daļa Latvijas skolu iesaistījušās programmā "Skolas piens", pirmo četru klašu skolēniem piedāvājot bezmaksas pienu, bet vecāko klašu audzēkņiem – glāzi veselīgā dzēriena par samazinātu maksu. Vairāk nekā 30 skolās jau uzstādīti piena automāti, bet līdz gada beigām tie būs aptuveni 100 mācību iestādēs. Lai iesaistītos šajā programmā mācību iestāde vai ēdināšanas uzņēmums, kas strādā skolas ēdnīcā, vispirms noskaidro, vai uzņēmums, kas piegādā pienu, ir to pretendentu vidū, kas pieteikušies programmā "Skolas piens" (to saraksts atrodams Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta mājas lapā www.lad.gov.lv). Tad dienestā reģistrējas vai nu piena piegādātājs, vai ēdināšanas uzņēmums, vai skola, vai pašvaldība, kas iesniedz izpildītu pieteikuma formu atbalsta programmā "Atbalsts piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs". Skolas vadība dienestam nosūta apliecinājumu – informāciju par to, cik audzēkņu tajā mācās.
Ar 1. novembri stāsies spēkā valdības pieņemtais aizliegums skolās un bērnudārzos tirgot neveselīgu pārtiku un dzērienus. Izglītības iestādēs nedrīkstēs izplatīt dzērienus, kuriem pievienotas krāsvielas, saldinātāji, konservanti, kofeīns. Šīs vielas satur dažādas krāsainās limonādes, kvass un enerģijas dzērieni. Tāpat nevarēs tirgot produktus, kas satur pārāk daudz sāls, piemēram, čipsus, sāļos riekstiņus.
Tirgus un sabiedriskās domas izpētes centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka 42% iedzīvotāju pilnībā atbalsta neveselīgo našķu tirgošanas aizliegšanu skolās, 22,5% drīzāk atbalsta, 5,2% to pilnībā neatbalsta, bet 7,9% – drīzāk neatbalsta.
***
VIEDOKĻI
Laima Maršāne, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases audzēkne: – Mūsu bufetē visi ļoti labprāt starpbrīžos ēd svaigas, siltas maizītes, kuras cep tepat skolā. Čipsus arī var nopirkt, bet man tie negaršo, tāpat arī maz lietoju piena produktus. Ēdnīcā var labi paēst, parasti tur ir garas rindas, jo nāk ēst arī daudz cilvēku, kuri strādā skolas tuvumā. Es parasti eju pusdienot ārpus skolas, piemēram, uz Latvijas Universitātes ēdnīcu.
Maija Gaile, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece: – Es priekšroku dodu siltām pusdienām, nevis bufetē piedāvātajam. Mūsu ēdnīcā ir viss, ko var vēlēties: karbonāde, vistas fileja, kotletes, dažādas piedevas, kā arī liela saldo ēdienu izvēle. Arī mājās mamma gatavo kārtīgas vakariņas, tā ka nenāk pat prātā pirkt čipsus. Priecātos, ja skolā varētu starpbrīžos iedzert pienu, jo to esmu pieradusi dzert kopš bērnības. Taču daudziem skolasbiedriem piens negaršo.
Arnis Grīslis, Daugavpils 9. vidusskolas 8. klases skolnieks: – Nesaprotu, kāpēc bufetē nedrīkst tirgot čipsus, tad jau arī picas vajag aizliegt, pret ko ļoti iebilst mani vecāki. Man čipsi šķiet ērta un sātīga uzkoda, jo bieži vien nekam citam neatliek laika.