Eiropas Cilvēktiesību tiesa reģistrējusi pasažieru prāmja "Estonia" bojāgājušo radinieku iniciatīvas grupas iesniegtu prasību pret Zviedriju, raksta "PM Online".
Prāmja "Estonia" bojāgājušo radinieki iesnieguši prasību Strasbūras tiesā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prasībai var pievienoties jebkurš no bojāgājušo tuviniekiem, kā arī tie, kam laimīgā kārtā izdevās izglābties, raksta "Eesti Ekspress".
Pēc avīzes rīcībā esošās informācijas, bojāgājušo radinieki Eiropas Cilvēktiesību tiesā vērsušies saistībā ar to, ka Zviedrija turpina kavēt prāmja katastrofas izmeklēšanu.
Daudzi eksperti cilvēktiesību jautājumos uzskata, ka šādi prāmja "Estonia" bojāgājušo tuvinieku cilvēktiesības tiek rupji pārkāptas.
Avīze arī norāda, ka poļu kuģa "Jan Hewelius" un krievu zemūdens "Kursk" upuru radinieki ir spējuši panākt uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo arī viņu valstis kavēja katastrofas iemeslu izmeklēšanu.
Kā jau ziņots, šogad apritēja 12 gadi kopš prāmja "Estonia" bojāejas, taču katastrofas iemesli joprojām nav skaidri.
Kopumā par prāmja katastrofas iemesliem izteiktas daudzas versijas. Ja vēl 2003.gadā teorija par to, ka kuģa nogrimšana saistīta ar kara tehnikas pārvadāšanu, vairāk skanēja kā kaut kāda sazvērestība, tad jau 2004.gadā bijušais Stokholmas muitas darbinieks Lennarts Eriksons paziņoja, ka 1994.gadā ar kuģi tiešām tika pārvadāta militārā elektronika.
Zviedrijas valdība gan noliedz, ka kuģa nogrimšanas dienā uz tā klāja būtu atradušies kādi ieroči.
Pēc starptautiskās komisijas vadītāja Uno Lauri vārdiem, nav arī nekādu pierādījumu, ka kuģa nogrimšana būtu saistīta ar sprādzienu. Arī Helsinku augstskolas Seismoloģijas institūts ir paziņojis, ka nekāds sprādziens jūrā katastrofas brīdī nav reģistrēts.
Tiesa, samērā interesanti, ka vēlāk izskanēja versija: kuģa kapteinis Avo Pihts pēc katastrofas ir manīts starp tiem, kas izglābušies, bet vēlāk viņš vairs nav bijis atrodams. Kapteiņa sieva paziņojusi, ka viņa kādā sižetā televīzijā redzējusi savu vīru, kurš pēc katastrofas iekāpis ātrās palīdzības mašīnā, taču par viņa tālākajām gaitām nekas nav zināms.
Lai noskaidrotu kuģa bojāejas iespējamos iemeslus, zviedri janvārī pasūtīja pētījumu kādai zviedru un vācu firmai, kuras uzbūvēs kuģa maketu un modelēs katastrofu ar datora palīdzību. Rezultāti būs zināmi pēc pusotra gada.
Pasažieru prāmis "Estonia" nogrima 1994.gadā Baltijas jūrā netālu no Somijas piekrastes vētras laikā, aizraujot dzelmē 852 cilvēku dzīvības. Kad katastrofas vietu sasniedza glābēji, ledainajā ūdenī bija izdzīvojuši tikai 137 cilvēki.
Pasažieru vidū bija 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši. Prāmja "Estonia" nogrimšana ir Eiropā traģiskākā miera laika jūras katastrofa.