Kaitējums, iegrūstot lielveikala jumtam, radies arī «Maxima Latvija», dokumenti ar pamatojumu veidojot 11 tūkstošus lapu un kopējā kaitējuma summa veido 1,688 miljonus eiro, tiesas sēdē teica «Maxima Latvija» pārstāvis Igors Sandlers.
«Maxima» Zolitūdes traģēdijā nodarīti 1,688 miljonu eiro zaudējumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Maxima Latvija» lietā ir ne tikai juridiskā persona, kurai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, uzņēmums ir arī cietusī persona, jo, iegrūstot jumtam, radies kaitējums, bojātas preces, inventārs.
Cietušo pārstāvis Aldis Gobzems norādīja, ka advokāts Igors Sandlers nevar pārstāvēt «Maxima Latvija» kā cietušo lietā, jo viņa kolēģi no tā paša biroja nodrošina apsūdzēto aizstāvību. Prokurori gan norādīja, ka Sandlers drīkst piedalīties. Arī pats Sandlers norādīja, ka strādāšana vienā advokātu birojā neliedz viņam būt cietušā «Maxima Latvija» pārstāvim.
Sandlers skaidroja, lai arī viņš ir uzņēmuma pārstāvis, viņš tiesai var sniegt informāciju tikai par kaitējuma apmēru, bet uz citiem jautājumiem nesniegs atbildi, jo «Maxima Latvija» lietā atrodas divos statusos, gan kā cietusī, gan kā juridiskā persona, kurai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis un, sniedzot atbildes uz citiem jautājumiem, var nonākt pretrunās.
«Maxima» pārstāvis neatbildēja uz cietušo pārstāvja Alda Gobzema jautājumiem par to, kas nodrošināja apsardzi lielveikalā, vai «Maxima Latvija» nomāja telpas visiem ēkā esošajiem veikaliem.
Gobzems arī vēlējās uzzināt, kuras personas bija atbildīgas konkrētajā objektā par darba drošību. «Es nevarēšu jums šo informāciju sagatavot, es sniedzu informāciju par kaitējumu,» teica Sandlers.
Savukārt «Narvesen Baltija» pēc Zolitūdes traģēdijas kompensācijā prasa vairāk nekā 24 tūkstošus eiro; līdzīgas summas pieteikuši arī citi uzņēmumi; veikali, kuri nomāja telpas lielveikalā, darbinieki telpas pirms traģēdijas esot pametuši.
«Narvesen Baltija» pārstāvis tiesā paskaidroja: tā kā signalizācija pirms traģēdijas skanēja ilgi, pārdevēja veikalu aizslēdza un traģēdijas laikā atradās netālu no galvenās ieejas. Tur viņa guva traumu, visticamāk, no kādas krītošas jumta atlūzas.
Kompensācijas prasība ietver materiālos zaudējumus, preces, inventāru, kuru vairs izmantot nevar.
Savukārt uzņēmums «Zoo centrs» vēlas atgūt vairāk nekā 20 tūkstošus gan par precēm, kas bija veikalā, gan pamatlīdzekļiem. Preces esot bijušas apdrošinātas, bet no apdrošinātājiem tika saņemts atteikums. No naudas līdzekļiem esot atgūtas tikai monētas, papīra nauda ne.
Veikala darbinieki traģēdijas dienā esot arī vairākas reizes veikala telpas pametuši, jo ik pa laikam skanējis trauksmes signāls.
Sagruvušās ēkas veikalu pārstāvji tiesā norādīja, ka darbinieki bija ziņojuši par trauksmes skanēšanu. Signalizācija esot skanējusi arī citas dienas. Vairāku veikalu darbinieki esot rīkojušies līdzīgi - atskanot trauksmei, mazie veikali tika slēgti.
Šodien liecības vajadzēja sniegt arī Igoram Vītolam, «Maxima» apsargam, kurš traģēdijas dienā atslēdza signalizāciju. Viņam esot slikts veselības stāvoklis, tāpēc viņa pārstāve lūdza skatīt lietu bez viņa klātbūtnes un nolasīt vīrieša iepriekš sniegtās liecības. Valsts apsūdzība pauda uzskatu, ka viņa liecības ir svarīgas, tāpēc viņš nopratināms tiesas sēdē. Vairāki lietas dalībnieki pievienojās prokuroru lūgumam. Tiesa nolēma, ka Vītols tiks atkārtoti aicināts uz nopratināšanu vēlāk.
Iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.