Ja tava labākā draudzene ir viņš... (61)

“Viņa izskatā nekā nodevīga nebija, tāds tipisks čipendeilis”

Linda* (33 gadi) vairākus gadus draudzējās ar netradicionāli orientētu vīrieti, taču šobrīd viņš dzīvo citā valstī, un viņa atzīst, ka viņai ļoti pietrūkst viņu atklāto, sirsnīgo sarunu un tuvo attiecību.

Ar savu draugu iepazinos vienā no iepriekšējām darbavietām. Mēs bijām ļoti tuvi draugi, diemžēl nu jau trīs gadus viņš dzīvo un strādā citā valstī. Zinu, ka tur ir saticis arī savu otro pusīti. Tāpēc šobrīd mūsu attiecības attāluma dēļ ir kļuvušas vēsākas, tagad tikai pa svētkiem sanāk viņu apsveikt un aprunāties par to, kā mums abiem iet. Tas, ka esam zaudējuši šo tuvību, mani tiešām apbēdina. Bet pie visa vainojams attālums un mūsu abu aizņemtība.

Tad, kad bijām tuvi draugi, man visvairāk patika tas, ka mēs varējām ar viņu runāt par visādām sieviešu attiecību lietām. Tāpat kā ar jebkuru draudzeni, tomēr manā draugā gejā joprojām bija kaut kāda neliela vīrieša daļiņa, un tieši tās dēļ viņš daudzas lietas un problēmas redzēja no citādākiem skatu punktiem, par kuriem sievietes draudzenes pat neiedomātos. Tas attiecas arī uz praktiskiem ieteikumiem – gaume un stila izjūta viņam bija vienkārši perfekta. Būt kopā ar viņu bija ļoti viegli. Mēs runājām par visu ko. Kaut kā tā dzīvē sanācis, ka draudzeņu sieviešu man nav daudz, tomēr tās, kas ir, ir ļoti tuvas draudzenes, tad nu varu salīdzināt, ka man ar viņu bija tieši tikpat labas attiecības kā ar viņām. Tomēr, kā es smejos, lai cik laba draudzene viņš man būtu, viņu no manām draudzenēm atšķir tas, ka viņa klātbūtnē es tomēr nepārģērbtos.

Man šķiet, ka pēc izskata vien nevarētu pateikt, ka šis vīrietis ir gejs. Viņš bija tipisks smukpuisītis ar normāla izmēra muskuļiem, labu augumu, nu tāds tipisks čipendeilis. Kopumā kopts un izskatīgs vīrietis. Bet viņa uzvedība gan bija ļoti sievišķīga – viņš bija emocionāls, jūtīgs, ar sievišķīgu runas stilu, tāds īsts sievietes raksturs. No parastā vīrieša viņš vēl atšķīrās ar to, ka pārlieku daudz uzmanības pievērsa sīkumiem un detaļām – gan materiālām, gan garīgām lietām.

To, ka man ir draudzīgas un tuvas attiecības ar geju, apkārtējiem īpaši neafišēju, jo uzskatu, ka mūsu sabiedrība šajā jautājumā joprojām ir aizspriedumaina. Viņš pats savu seksuālo orientāciju gan neslēpa, taču arī īpaši nereklamēja. Par laimi, man tuvie cilvēki bija tikpat demokrātiski domājoši kā es un citus vērtēja pēc personiskajām īpašībām, nevis pēc rases vai seksuālās orientācijas. Tāpēc, par laimi, esot kopā ar viņu, man nekad nav nācies sastapties ar nosodošu vai negatīvu attieksmi no savu draugu vai radinieku puses vai ar situācijām, kad no apkārtējiem būtu dzirdējusi nievājošas piezīmes vai izjutusi neiecietīgu attieksmi, taču vispār ne reizi vien esmu redzējusi, cik cilvēki slikti izturas pret vīrieti tikai tāpēc, ka viņš ir gejs. Tā, piemēram, manā iepriekšējā darbavietā pret cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju izturējās ļoti neiecietīgi. Nu negribētu es būt viņu vietā... Par viņiem dažkārt visai atklāti ņirgājās, reizēm bija dzirdami pat tik klaji teksti, ka Hitlers pareizi esot rīkojies, ka apšāvis visus gejus... Manuprāt, ļoti pretīga attieksme.

Visvairāk man šobrīd pietrūkst mūsu sarunu un tuvības. Jo ar viņu es varēju izrunāties no sirds par tādām lietām, kuras nespēju atklāt ne vīram, ne draudzenēm. Mums tik tiešām bija ļoti tuvas attiecības. Es viņu visvairāk mīlēju un mīlu par viņa vienkāršību saskarsmē, viņa atklātību un objektivitāti. Nav tā, ka šīs īpašības ir kaut kādas tieši geju īpašības, manuprāt, tādas var būt jebkuram cilvēkam, vienkārši man gadījās viņš – foršs cilvēks, tikai seksuāli citādāk orientēts. Tajā pašā laikā uzskatu, ka man nekad nevarētu būt tik tuvas attiecības ar normālu vīrieti. Nezinu, man šķiet, ka tas vienkārši nav iespējams... Lai arī man šis vīrietis patika pēc izskata, kaut kā zemapziņā šķiet, ka ieķerties viņā kā vīrietī es nekad nevarētu. Pat ja nezinātu, ka viņš ir gejs. Laikam jau zemapziņā vairošanās instinkti diktē priekšā, kurā vīrieti var un kurā nevar iemīlēties...

“Varu būt droša, ka viņš uz mani neskatīsies kā uz iekāres objektu nevienā situācijā”

Baiba (31 gads) ar savu homoseksuālo draugu ir pazīstama jau 10 gadus, taču par sirdsdraudzeni viņu nesauc.

Ar viņu iepazinos nejauši, devos pie viņa kā pie laba speciālista. Viņš ir pāris gadus vecāks par mani, un kopš mūsu iepazīšanās jau pagājuši desmit gadi. Attiecības uzturam joprojām, bet pēdējā laikā kontaktēties sanāk retāk nekā agrāk. Taču tad, kad satiekamies, šīs tikšanās reizes ir ļoti sirsnīgas. Tajā pašā laikā man šķiet, ka mūsu attiecības nav tik tuvas, ka mēs varētu runāt par pilnīgi visu... Mēs ar viņu neesam sirdsdraudzenes. Nesazvanāmies un nesarakstāmies regulāri, tomēr komunikācija un satikšanās reizes ar viņu vienmēr ir īpašas un ļoti gaidītas. Mēs varam netikties mēnešiem ilgi, bet tad, kad satiekamies, varam justies brīvi un runāt par visu, kas uz sirds. Bet tā nav tikai klačošanās, tās ir tādas ieinteresētas sarunas no sērijas – kā man un viņam pa šo laiku dzīvē ir gājis...

Arī mans vīrs ir pazīstams ar manu draugu, un, manuprāt, vīram pret mūsu attiecībām nav nekādu iebildumu, vismaz atklāti ne, jo viņš par to man nekad nav teicis. Turklāt iebildumiem jau nav nekāda pamata. Mēs esam tikušies arī trijatā. Un es pat nebaidos teikt, ka manam vīram ar viņu arī ir labas un draudzīgas attiecības.

Galvenais bonuss attiecībās ar draugu geju ir tāds, ka šis vīrietis vienmēr atklāti komentē manu izskatu, izsaka konstruktīvi kritiskas piezīmes un iesaka, ko mainīt, piemēram, kādu detaļu. Viņš ir mākslinieks, un gaume viņam ir patiešām brīnišķīga. Turklāt viņš ir gudrs, atklāts, sirsnīgs un ļoti pozitīvs cilvēks.

Man patīk, ka attiecībās ar viņu varu justies brīvi – es zinu, ka mani nepārpratīs un manus izteikumus vai uzvedību neuztvers kā koķetēriju. Tāpat varu būt droša, ka viņš nevienā situācijā uz mani neskatīsies kā uz iekāres objektu.

Ja runājam par to, vai viņš no malas ir atpazīstams kā gejs, es teiktu, ka viņš nav tāds izteikti sapucēts vīrietis, kādu gan starp gejiem, gan starp heteroseksuāliem vīriešiem ir ne mazums. Godīgi sakot, es neteiktu, ka starp viņu un man zināmajiem parastajiem vīriešiem ir kāda izteikta atšķirība. Turklāt par to pat īpaši neesmu domājusi, vai viņš ir klasisks gejs, es tā nevērtēju vīriešus. Drīzāk vērtēju pēc tā, vai vīrietis ir domājošs vai nedomājošs...

Arī apkārtējiem speciāli nereklamēju to, ka mans draugs ir gejs, taču to arī neslēpju. Mani tuvinieki un draugi zina par viņa seksuālo orientāciju, un viņu attieksme ir normāla. Diemžēl sabiedrībā esmu sastapusies arī ar nosodošu attieksmi un zinu, ka manā paziņu lokā ir gan rasisti, gan homofobi. Bet paturu prātā, kuras tēmas ar kuriem cilvēkiem var pārrunāt un kuras labāk neaizskart.

Es ļoti novērtēju to, ka šis vīrietis ir mans draugs, jo draudzībai starp tradicionāli orientētu vīrieti un sievieti  vienkārši neticu. Man šķiet, ka vienmēr, kad vīrieša un sievietes starpā valda ļoti labas attiecības un ideāla saprašanās, tad agri vai vēlu kāds sāk skatīties uz otru kā uz potenciālo partneri. Un lielākoties tomēr gadās (kaut vai alkohola reibumā), kad joka pēc šādi draugi pamostas vienā gultā. Un tad arī labajai draudzībai pienāk beigas.

“Kad uzzināju, ka viņš ir gejs, mūsu attiecības kļuva vēl labākas”

Zane (31 gads) ar savu draugu ir pazīstama vairākus gadus, sākumā viņa nezināja, ka viņš ir homoseksuāls, un brīnījusies, kāpēc tik lieliski vīrieši ir tik reti sastopami.

Ar viņu iepazinos kādā darba pasākumā. Viņš bija ārkārtīgi komunikabls vīrietis. Ar viņu bija ļoti viegli sadraudzēties, sarunāties un galvenais – brīvi justies! Sanāca tā, ka sākām sazvanīties, sarakstīties, doties kopā pusdienot, un es ikreiz pie sevis domāju, kāpēc tik lielisku vīriešu šajā pasaulē ir tik maz. Tik tiešām viņš bija un ir lielisks, viņam ir viss – apbrīnojama humora izjūta, komunikācijas prasmes, viņš ir draudzīgs, sirsnīgs, objektīvs, ļoti gudrs, ar labu gaumi un stila izjūtu, un pats galvenais – atklāts. To, ka viņš ir gejs, nenojautu pat sapņos. Nē, ne tāpēc, ka būtu viņā iemīlējusies, viņš nebija mans tips. Taču es vienkārši to nevarēju pat iedomāties. Redzot, cik viņam ir lieliskas attiecības ar sievietēm, es kaut kā naivi pie sevis nospriedu, ka viņš laikam ir no tiem labsirdīgajiem brunču medniekiem, kas maina meitenes citu pēc citas, bet ar visām paliek draugos. Tagad man nāk par to smiekli. Nezinu, kāpēc tad neaizdomājos, kāpēc viņš nemēģina ar mani pārgulēt, ja reiz ir tik rūdīts brunču mednieks? Pati izskaidroju savu vēso attieksmi pret viņa vīrišķību ar to, ka viņš vienkārši nav mans tips. Bet, jā, zemapziņā tā patiešām bija jau no mūsu iepazīšanās reizes – kā vīrietis viņš mani nemaz nesaistīja. Par to, ka viņš ir gejs, uzzināju ne mazāk komiski (vai traģiski). Man bija viena laba draudzene, kura tobrīd bija izšķīrusies no drauga un dziedēja savas rētas. Es pie sevis nodomāju, ka viņš varētu palīdzēt viņai ātrāk atkopties, jo ir taču tik ļoti foršs! Tā nu aizbraucām pie viņa ciemos, viena vīna glāze pēc otras, es pieklājīgi atvados, saku, ka man jāsteidzas mājās, bet viņi lai nesteidzas un turpina tukšot iesākto vīna pudeli...

Nākamajā rītā nevarēju vien sagaidīt pieklājīgu laiku, lai piezvanītu savai draudzenei un apjautātos, kā tad viņiem ir gājis. Kad piezvanīju, viņa sāka smieties un smējās vēl ilgi. Es jau sāku kļūt dusmīga par viņas dīvaino uzvedību, līdz viņa beidzot pateica – šoreiz tavs plāns ir izgāzies, jo viņš ir gejs! Man bija pamatīgs šoks, tajā pašā laikā dažādas lietas un sakritības uzreiz pašas no sevis sāka sakārtoties pareizajā secībā. Arī tas, ka parastie vīrieši tik lieliski tomēr nemēdz būt. Tā nu caur šo mazo starpgadījumu es to arī uzzināju. Kad vēlāk viņam atstāstīju, viņš ļoti smējās. Dīvaini, bet pēc tam, kad uzzināju, ka viņš ir gejs, mūsu attiecības kļuva vēl tuvākas. Mēs joprojām esam labākie draugi. Ar viņu būt kopā ir tik viegli, es varu būt es pati, man nekas nav jāpietēlo, man nav jāuztraucas par to, ko vilkšu mugurā, nav jāuztraucas par to, ko viņš padomās par maniem uzēstajiem kilogramiem utt. Tajā pašā laikā viņš kā ar āmuru pa pieri pateiks – tev uz vēdera ir riepa vai arī - šīs kurpes jāmet ārā, nevis jārādās ar tām cilvēkos. Un par to es viņu mīlu. Apkārtējiem īpaši neafišēju, ka mans labākais draugs ir gejs. Kāpēc viņiem tas jāzina? Pēc izskata to arī nevar pateikt. Nesaku citiem laikam tāpēc, lai nesastaptos ar nosodošu attieksmi. Man šķiet, ka mūsu sabiedrība joprojām ir aizspriedumaina pret šīm lietām. Es no sirds priecājos, ka viņš man ir tik tuvs draugs. Jo viņu nevar salīdzināt ne ar vienu draudzeni, tas ir kas citādāks. Un patiesībā tam, ka viņš ir gejs, īpašu uzmanību nepievēršu, jo viņš vienkārši pats par sevi ir lielisks un neatkārtojams cilvēks.

“Es neprātīgi mīlēju vīrieti, kurš izrādījās gejs”

Elīza (30) bija iemīlējusies vīrietī, kurš tikai pēc trīs gadu ilgas draudzības viņai atklāti pastāstīja par savu seksuālo orientāciju.

Tas notika pirms vairākiem gadiem. Nejauši kādā ballītē iepazinos ar puisi, kurš mani fascinēja ar savu ļoti īpašo viedokli un kritisko attieksmi pret dažādām lietām. Mēs sākām sarakstīties e-pastā un ar laiku sākām strādāt pie kopīgiem radošajiem projektiem. Viņš patiešām bija (un ir) ļoti talantīgs mākslinieks un mūziķis, un, tā kā arī es esmu radošs cilvēks, tad mums bija daudz kopīgu interešu. Patiesībā ar laiku viņa perfektā mākslinieciskā gaume un izcilās pārliecināšanas spējas, ka tieši tas ir vis-vis-vislabākais mākslinieks, mūziķis, dizainers utt., arvien vairāk pārņēma manu prātu un arī sirdi. Nemaz nepamanīju, kurā mirklī tas notika, bet es biju pamatīgi iemīlējusies. Varbūt nedaudz jocīgi bija tas, ka man šis vīrietis vairāk interesēja tieši emocionālajā ziņā, ne fiziski, kaut gan es šīs sajūtas norakstīju uz to, ka arī agrāk man ir gadījies, ka nespēju salikt vienā cilvēkā kopā gan fiziski seksuālo, gan emocionāli intelektuālo valdzinājumu. Man uz acīm bija biezas rozā brilles, un, lai gan dažreiz aizdomājos, ka varbūt kaut kas nav īsti kārtībā, jo fiziski mūsu starpā nekas nenotika, es tāpat lidoju aiz laimes, kad viņu satiku. Viss pārējais nebija tik svarīgi. Sākumā mēs tikāmies salīdzinoši reti, bet pēc tam gandrīz katru dienu – kopā gājām pusdienās, sarakstījāmies, sazvanījāmies, viņš bieži nāca pie manis ciemos, iepazinās ar maniem vecākiem utt. Viņš bija kļuvis par manu vistuvāko un mīļāko cilvēku, labāko draugu, manu uzticības personu un dzīves lielo mīlestību. Šajā laikā man jau bija pāris draugi geji, jo radošajās aprindās (un, protams, ne tikai) cilvēki ar citu seksuālo orientāciju nav nekāds retums. Reiz, kad viesojos pie saviem draugiem gejiem, kāds džeks pieminēja arī manu iemīļoto. Teicu, ka nevar būt, ka viņš ir saistīts ar gejiem, negribēju tam ticēt. Pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr es saņēmos viņam caur puķēm uzdot šo liktenīgo jautājumu (vai tu esi gejs?), bet skaidru atbildi tā arī nesaņēmu. Tagad saprotu, ka man vajadzēja būt uzstājīgākai, bet es vienkārši nespēju to izdarīt. Ja nu tā nebūtu patiesība, tad es līdz sirds dziļumiem aizvainotu sev mīļu cilvēku. Mūsu draudzība un radošā sadarbība turpinājās, viņš arvien biežāk nāca pie manis ciemos, mēs kopā iepirkāmies, gatavojām vakariņas, viņš man palīdzēja iekārtot manu jauno dzīvokli, bieži vien palika pie manis pa nakti. Galu galā mēs sākām dzīvot kopā, bet fiziskajā ziņā nekas nebija pakustējies uz priekšu, es izmisīgi gaidīju, kad viņš spers pirmo soli, bet nekā. Tad, kad jau no izmisuma un cerībām gandrīz bija zaudējusi prātu, uzrakstīju viņam e-pastu, kur izstāstīju par savām sajūtām. Viņš man atbildēja, ka esmu viņu jau nomocījusi un ka visi viņa draugi ļoti labi saprotot viņa orientāciju, tikai ne es. Bet viņš taču man tā arī nebija to pateicis! Elektroniski “izrunājāmies”, bet aci pret aci pēc šā atgadījuma tā arī vairs nekad neesam runājuši. Mana sirds bija salauzta, un es īsti vairs nezināju, kā dzīvot tālāk, jo biju pazaudējusi ne tikai mīlestību, bet arī savu vislabāko draugu, cilvēku, kurš bija kļuvis par neatņemamu manas dzīves sastāvdaļu. Saka jau, ka laiks dziedē visas rētas, bet šī rēta manā sirdī vēl joprojām tā līdz galam nav sadzijusi. Par laimi, šis atgadījums nav mainījis manu attieksmi pret maniem pārējiem draugiem, kuriem ir homoseksuāla orientācija, jo ar viņiem man ir patiešām ļoti labas un brīvas attiecības, bez nekādiem zemtekstiem.

* Vārdi mainīti.