Veclaicenes "Mauriņos" būs viesu nams un dabas taka

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Uz Veclaicenes “Mauriņiem” brauc ekskursantu grupas, kuras vēlas vērot skaisto dabas ainavu, savvaļas lopus un dažādus sīkus dzīvniekus, kā arī atpūsties un relaksēties veselības pirtī. Brauc zemnieki, kuri vēlas gūt pieredzi no enerģiskās saimnieces Gunitas Virkas. Turklāt ik pēc laika var redzēt un uzzināt kaut ko jaunu.

Pašlaik “Mauriņos” steidz īstenot divus projektus - viesu mājā ierīko Eiropas standartiem atbilstošu virtuvi un labiekārto dabas taku. Tie jāpabeidz līdz 1.novembrim, lai saņemtu 40 procentus ieguldīto līdzekļu.

“Viesu mājas rekonstrukcija bija iesākta, tāpēc izmantoju iespēju ar projektu saņemt finansiālu atbalstu. Tiesa, viss maksā vairāk nekā sākotnēji bija paredzēts. Tomēr Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām atbilstoša virtuve ir nepieciešama. Tad būs lielākas iespējas pārtikas produktu sagatavošanai pārdošanai,” uzskata G.Virka.

Drīzumā stāsies spēkā Mājražotāju likums, tāpēc vēl nevar zināt visus nosacījumus, tomēr laikus jāgatavojas. Cik zināms, mājražotāji nevarēs piedāvāt pārtikas produktus veikaliem vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Tos būs atļauts pārdot savā saimniecībā un zaļajā tirgū, kura akcijas “Mauriņu” saimniece ir iegādājusies.

Rekonstrukcija ir dārga un sarežģīta

Pie viesu mājas izraktas kanalizācijas tranšejas. Virtuvi ar flīzētu grīdu un sienām iekārto tā, lai nekrustotos negatavo un gatavo produktu plūsma. Tajā nodalīta noliktava, ir tualete un dušas virtuves strādniekiem, otrajā stāvā - ēdamtelpa, tualete un duša viesiem. Kāpnes uz otro stāvu, kā arī priekštelpas un ēdamistabas sienas ir no koka, kas vēl smaržo pēc sveķiem. Savukārt guļamtelpās būs līmētas tapetes. Izejot uz balkona, paveras ainava ar aploku, kurā ganās savvaļas zirgi. Viss ir skaisti, tomēr saimniece atzīst, ka nebūtu sākusi iekārtot viesu namu, ja būtu informēta par stingrajiem projekta nosacījumiem finansējuma saņemšanai.

“No marta līdz novembrim viss ir jāpaveic, jo pretējā gadījumā draud sankcijas. Ja to zinātu, droši vien nebūtu drosmes uzņemties īstenot projektu. Ēkas rekonstrukcija ir dārga un sarežģīta. Turklāt atmaksās 40 procentus no 13 000 latu, kādas ir paredzētas projekta izmaksas. Patiesībā tās ir daudz lielākas, jo izbūvē arī viesu istabas otrajā stāvā,” skaidro G.Virka. Reizēm viņai esot dusmas, ka uzņēmusies saistības pieciem gadiem, kādas noteiktas bioloģisko saimniecību īpašniekiem.

“Televīzijas raidījumā “Eirobuss” sajūsmināti stāsta par projektiem piešķirto finansējumu, bet nevienu neinteresē, ar kādām grūtībām un bailēm to nākas apgūt. Dzīve ir citādāka,” atzīst zemniece. Māju viesu nama iekārtošanai viņa iegādājās kaimiņos. Tai uzlika jaunu jumtu, uzcēla piebūvi, tagad atlicis pabeigt iekšdarbus.

Labākā reklāma - no mutes mutē

Veclaicenē ir īpašs ainavu apvidus, kurā speciālisti atklājuši bioloģiski vērtīgus zālājus ne tikai Kornetu Peļļu gravu liegumā, bet arī “Mauriņu” īpašuma teritorijā. Viņi secina, ka Gunita dara vērtīgu darbu, veidojot dabisku un veselīgu vidi, kā arī izglītojot cilvēkus. Pamatnodarbošanās ir bioloģiskā saimniekošana, kā arī savvaļas lopu ganīšana, iekopjot ainavu, un veselības saimniecība ar pirtslietām.

“Projektā paredzēts izcirst krūmus platībās, kuras neatbilst nosacījumiem, kā arī labiekārtot dabas taku, izvietot tajā informācijas stendus, takas marķējumu, ierīkot laipu un sakopt avotiņa apkārtni. Tas nozīmē, ka ekskursanti paši varēs iet pa dabas taku, skatīties, uzzināt un atpūsties. Tiesa, informācija ir sausa. Ja eju līdzi kā gids, varu vairāk pastāstīt,” uzsver G.Virka.

Ejot pa dabas taku, var redzēt retus, pat Sarkanajā grāmatā ierakstītus, augus - mazo lēpi, netipiski biezu elšu audzi ezerā un divkrāsu kārklus. Līdz 1.novembrim pabeigs automašīnu stāvlaukuma iekārtošanu, izvietos informāciju un takas marķējumu.

G.Virka brīnās, ka “Lauku ceļotājā” nav informācijas par dabas takām Alūksnes rajonā. Tagad vismaz par “Mauriņu” dabas taku tāda būs. Tomēr saimniece nenoliedz, ka labākā reklāma ir “no mutes mutē”. Sevišķi labas atsauksmes ir par veselības pirti “Mauriņos”.

“Izrādās, ka tā ir vērtīga un vajadzīga lieta. Vismaz kādu laiku pēc pirts var just, ka atgriežas enerģija un dzīvesprieks,” pārliecināta saimniece. Viņa atzīst, ka ir grūti visu paspēt, tomēr viesu uzņemšana dod kaut nelielus ienākumus.

Savvaļas zirgi veido dabisku ainavu

Ejot pa taku, var vērot piecu savvaļas zirgu un jaundzimušo kumeļu, kā arī Skotijas Hailendera krustojuma lopu ganāmpulku. “Dabas teritorijas iekārtošanā esam trīs partneri: Dabas aizsardzības pārvalde, Nīderlandes ARK fonds un Jans van der Vens. Viņš uzskata, ka nepieciešams šos lopus krustot ar Ungārijas šķirnes bulli, lai dzimtu ekstensīvai ganīšanai piemēroti lopi. Tiem nebūs tik biezs kažoks kā Hailendera šķirnes govīm, tāpēc vasarā nebūs karsti, bet ziemā tiem būs pavilna un nesals,” skaidro G.Virka.

Apmēram 50 hektāri teritorijas ir apjozti ar kāršu un dzeloņdrāšu žogu. Iespējams, ka pašlaik lopu skaits ir nepietiekams, lai “izēstu” tik lielu platību. Kad to būs vairāk, veidosies izkopta dabiska ainava.

No trušu audzēšanas vairumā G.Virka ir atteikusies, toties vairāk pievēršas gaļas lopu audzēšanai. Savvaļā dzīvojošie lopi neprasa lielas rūpes, bet palīdz izkopt ainavu. Tikai bargās ziemās tie ir jāpiebaro tāpat kā savvaļas zirgi, kuri “Mauriņu” aplokos ganās nu jau ceturto gadu. Šie dzīvnieki cits citu netraucē, turklāt papildina. Zirgi ēd vairāk viena veida zāli, govis - citas, kā arī vairāk krūmu galotnes.

Uz augšu