Atbalsta Rīgas Ziemeļu transporta koridora otrā posma būvniecību

"Šis varētu būt viens no ekonomiski izdevīgākajiem variantiem, jo nebūtu jāpērk zemesgabali. Turklāt šim variantam piekrīt visvairāk iedzīvotāju un tas varētu mazāk kaitēt videi," komitejas deputātiem stāstīja domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas plānošanas pārvaldes vadītājs Gvido Princis.

Komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP) pauda šaubas par iespējamām projekta izmaksām un drošību tik garā tunelī.

"Maskavā ir izbūvēts vēl garāks tunelis. Turklāt visiem transporta koridora variantiem tiks veikts tehniski ekonomiskais novērtējums, kā arī tiks izvērtēta ietekme uz vidi," norādīja Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Pēteris Strancis.

Galīgais lēmums par būvniecības ieceres akceptēšanu būs jāpieņem domes sēdē.

Šis trases variants paredz Daugavas šķērsošanu pa tuneli. Lai mazinātu būvdarbu ietekmi uz vidi, tuneli paredzēts būvēt ar urbšanas metodi.

Projektētā tuneļa trase šķērsos Daugavgrīvas ielu, Daugavu, Eksporta ielu. Tā virzīsies zem Bukultu ielas, šķērsos Duntes ielu un Miķeļa kapus. Gaujas ielas un Austrumu maģistrāles ceļu mezglā pamattrase būs reljefa līmenī.

Trasei posmā no Daugavgrīvas ielas līdz Austrumu maģistrālei būs sešas plāna līknes ar mazāko rādiusu 400 metri. Tuneļa vidējais dziļums paredzēts 18 metri. Zem Daugavas dziļums sasniegs 37 metrus. Iebraucot Ziemeļu koridora tunelī un izbraucot no tā, garenkritums nepārsniegs 4%.

Tunelī paredzētas sešas joslas, katras platums būs 3,5 metri. Kopējais trases garums - 6,85 kilometri, bet tunelis paredzēts 5,7 kilometrus garš.

Trasei plānoti ceļu mezgli ar Daugavgrīvas ielu, Eksporta ielu un Vairoga ielu - Austrumu maģistrāli. Papildus paredzēta iespēja izbraukt un iebraukt tunelī Skanstes un Duntes ielas rajonā.

Otrais trases variants paredz Daugavas šķērsošanu ar augstu tiltu virs Daugavas un ietver satiksmes pārvadus tilta abās pieejās visā trases garumā.

Satiksmes pārvadu trase šķērsos Daugavgrīvas ielu, Eksporta ielu, Ganību dambi un virzīsies augšējā līmenī virs Skanstes ielas, Upes ielas un Gaujas ielas sarkano līniju koridoru robežās.

Tilta pār Daugavu augstums sasniegs 60 metrus, pieeju garenkritums nepārsniegs 4%.

Trases garums būs septiņi kilometri, bet satiksmes pārvada garums ar tiltu - 5,3 kilometri.

Trasei plānoti ceļu mezgli ar Daugavgrīvas ielu, Eksporta ielu, Skanstes un Zirņu ielas krustojumu un Vairoga ielu.

Ietekme uz gaisa kvalitāti būs saistīta gan ar jaunā ceļa izbūvi, gan ar satiksmes intensitātes pārmaiņām ielās. Jaunas automaģistrāles izbūve pasliktinās gaisa kvalitāti tiešā jaunās trases tuvumā, vienlaikus kopējais piesārņojošo vielu emisijas daudzums var arī samazināties.

Galvenās piesārņojošās vielas būs oglekļa monoksīds, benzols, cietās daļiņas un slāpekļa oksīdi. Ietekmes uz vidi novērtējumā (IVN) tiks veikta piesārņojošo vielu izkliedes un nosēdumu analīze.

Atsevišķi tiks izvērtēta arī tuneļa ventilācijas ietekme uz gaisa kvalitāti. Ekspluatācijas laikā tuneļa ventilācija jānodrošina ar regulējamiem gaisa piegādes ventilatoriem, nodrošinot to optimālu darbību un panākot prasībām atbilstošu gaisa kvalitātes līmeni. Ventilācijas sistēmai jābūt spējīgai attīstīt lielāku jaudu, nekā nepieciešams gaisa kvalitātes uzturēšanai normālos apstākļos.

Plānotā jaunā trase daļēji raksturojama kā jauns trokšņa un vibrāciju avots, kas saistīts ar ievērojamu transportlīdzekļu kustību. Fizikālo ietekmju līmenis atkarīgs no transportlīdzekļu struktūras, skaita, ātruma, no ceļa tehniskā raksturojuma. Nozīmīgi faktori ir arī ceļa blakus esošās teritorijas apaugums, reljefs, apbūves intensitāte u.c.

Darba gaitā tiks veikts trokšņa un vibrāciju izplatības novērtējums, nepieciešamības gadījumā izskatīta arī iespēja izbūvēt prettrokšņa barjeras ietekmes samazināšanai. Kopumā vērtējot, jāņem vērā, ka ievērojams satiksmes apjoms tiks novirzīts no Rīgas centrālās daļas, tā samazinot troksni un vibrāciju šajās teritorijās.

Tā kā jaunās automaģistrāles seguma kvalitāte būs labāka, prognozējama situācijas uzlabošanās, piemēram, jau šobrīd var uzskatīt, ka pa zemi pārvadītās vibrācijas ietekme uz vidi būs minimāla.

Atšķirīgi jāvērtē tilta un tuneļa potenciālā ietekme uz Daugavas hidroloģisko režīmu un ūdens kvalitāti. Ja tilts tiks būvēts uz balstiem, gan būvdarbu, gan ekspluatācijas laikā prognozējama nebūtiska ietekme uz upes hidroloģisko režīmu.

Tuneļa gadījumā prognozējama lokāla ietekme uz upes plūsmu un straumēm būvdarbu vietā. Pēc būvdarbu beigām nav prognozējama ietekme uz upes hidroloģisko režīmu.

Būvdarbu laikā, kad tiks skarts upes dibens - piemēram, tilta balstu izbūve, upes sedimenti nonāks ūdenī. Nogulšņu saduļķošana var mainīt ūdens sastāvu, palielināt organisko un neorganisko piesārņojošo vielu koncentrāciju, kas var traucēt upes ekosistēmai.

IVN tiks izvērtētas iespējas būvdarbos izmantot metodes, kas mazinātu kaitīgo vielu nokļūšanu upes ūdenī. Papildus tiks izvērtēti nepieciešamie darbu laika ierobežojumi no zivju resursu aizsardzības viedokļa.

Ekspluatācijas laikā prognozējama lietusūdens notece no ielas.

Notece nesīs līdzi smiltis un māla nogulsnes. Tā var mainīt ūdenstilpju krāsu un radīt duļķainumu. Tomēr būtiskākā ir nevis nogulšņu tiešā ietekme, bet gan ietekmes, kas saistītas ar šo daļiņu spēju piesaistīt un transportēt citas piesārņojošās vielas.

Ietekmes mazināšanai projektā tiks izvērtēta nepieciešamība un iespēja ierīkot naftas produktu uztvērējus un nosēddīķus. Darba gaitā detalizēti tiks izvērtēta lietusūdens novadīšana, lai nepieļautu būtisku ūdens kvalitātes pasliktināšanos.

Piesārņoto vietu izpēte liecina, ka dažas teritorijas jaunās trases tuvumā piesārņotas ar naftas produktiem, smagajiem metāliem, bet dažos gadījumos - ar citu materiālu, piemēram, ar azbesta, atkritumiem.

Trases galīgā izvietojuma izvēles laikā tiks ņemtas vērā stipri piesārņotās vietas. Svarīgs ir tuneļa posms, kur notiks rakšana. IVN laikā tiks precizēta piesārņotas grunts izvietošana vai izmantošana.

Nav paredzams, ka jaunais Ziemeļu šķērsojuma posms ekspluatācijas laikā izraisīs zemes vai gruntsūdeņu papildu piesārņojumu.

Būvniecībai paredzētās vietas tiešā tuvumā neatrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi.

Jaunā trase šķērsos dabas un apstādījumu teritoriju Mazajā Vējzaķsalā, kuras nozīmība no dabas aizsardzības un rekreācijas viedokļa tiks izvērtēta, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu. Darba gaitā tiks apzināti un izvērtēti arī citi biotopi, kurus šķērsos alternatīvās automaģistrāles trases.

Jaunais Ziemeļu šķērsojums ievērojami uzlabos Rīgas pieejamību no transporta viedokļa. Transporta plūsmas pētījumu laikā veiktās aptaujas rezultāti atspoguļoja autovadītāju viedokli, ka jauns Daugavas šķērsojums būtiski uzlabotu transporta plūsmu Rīgā kā vietējam transportam, tā tranzītam.

Būtiski uzlabosies kravu transporta piekļūšana Rīgas brīvostai. Kravas transportam vairs nebūs jābrauc pa Krasta ielu, pārvadājot preces, kā arī bīstamās kravas. Šķērsojums un tā savienojumi pavērs jaunas iespējas vecā Spilves lidlauka teritorijas un Daugavas rietumu krasta rūpnieciskās zonas attīstībai.

Perspektīvās trases blakus esošajās teritorijās attīstības plānā nav paredzētas būtiskas pārmaiņas, jo lielākajā daļā teritoriju paredzēts saglabāt zemes lietošanu. Par problemātiskākajiem posmiem, vērtējot Ziemeļu trases alternatīvas, var uzskatīt Miķeļa kapu šķērsojumu un atsevišķu publiskas apbūves teritoriju šķērsojumu.

Viens no kritiskākajiem punktiem autoceļu tīklā Rīgā, kas izraisa būtiskus satiksmes sastrēgumus, ir tilti pār Daugavu pilsētas centrālajā daļā un to pievadi. Lai uzlabotu satiksmi un novirzītu transporta kustību no pilsētas centrālās daļas, Rīgas dome sākusi jauna Daugavas šķērsojuma projektu. Tas ietver jaunā Ziemeļu šķērsojuma un tā pievedceļu izbūvi.

Jaunbūvējamā automaģistrāle nodrošinās ērtu tranzīta satiksmi caur Rīgu, novirzot to no Rīgas centrālās daļas. Lielākoties pašreizējo autoceļu un dzelzceļu satiksmes plūsma tiks saglabāta, jo jaunā trase tos šķērsos pa ceļu pārvadiem.

Nodrošinot pēc iespējas lielāku transporta brīvo plūsmu un drošību, tiks mazinātas satiksmes sastrēgumu problēmas arī citviet Rīgā. Prognozēts, ka 2030.gadā jaunais šķērsojums piesaistīs aptuveni 58 000 vienību un atvieglos transporta infrastruktūru par 20%-25%.