Piecos ASV štatos notiek demokrātu un republikāņu priekšvēlēšanas

LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Piecos ASV štatos otrdien notiek demokrātu un republikāņu priekšvēlēšanas, kurās, domājams, labus panākumus gūs abu partiju vadošie prezidenta amata kandidāti Hilarija Klintone un Donalds Tramps.

Labi rezultāti Delavērā, Konektikutā, Merilendā, Pensilvānijā un Rodailendā ievērojami pietuvinās bijušo ASV pirmo lēdiju Klintoni partijas nominācijas iegūšanai.

Šajos štatos notiks arī republikāņu priekšvēlēšanas. Visos piecos štatos aptaujās vadībā ir Tramps.

Tikmēr prezidenta amata kandidāti no Republikāņu partijas Teds Kruss un Džons Keisiks vienojušies par kopīgu stratēģiju, lai neļautu Trampam iegūt partijas nominācijai nepieciešamo delegātu atbalstu.

Keisiks ir apņēmies nepiedalīties kampaņā Indiānas štatā, bet Kruss nepiedalīsies kampaņā Oregonā un Ņūmeksikā. Priekšvēlēšanas šajos štatos notiks maijā un jūnijā.

Keisiks un Kruss vairs nevar iegūt 1237 delegātu atbalstu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu partijas nomināciju. Apvienojot spēkus, viņi cer nepieļaut, lai nepieciešamo delegātu atbalstu iegūst Tramps. Tas nozīmētu, ka republikāņu nominācijas ieguvējs nav noskaidrots, un par to tiktu lemts partijas konventā. Šādā gadījumā pēc pirmās balsojuma kārtas daudzus delegātus vairs nesaistītu priekšvēlēšanu rezultāti un viņi varētu balsot par savu favorītu.

Kruss pirmdien paziņoja potenciālajiem vēlētājiem Indiānā, ka šī vienošanās sniedz tiem «skaidru un tiešu izsvēli starp mūsu kampaņu un Donalda Trampa kampaņu».

Indiānā, kur priekšvēlēšanas notiks 3.maijā, republikāņu priekšvēlēšanu uzvarētājs iegūs visu delegātu atbalstu, un zaudējums šajā štatā ievērojami samazinātu Trampa iespējas nodrošināt partijas nomināciju.

Skandalozais nekustamo īpašumu magnāts tikmēr paspējis nosodīt abu konkurentu plānu, saucot to par slepenu vienošanos.

«Ja jūs slepeni vienojaties biznesā vai biržā, jūs tiekat ielikts cietumā,» teica Tramps, uzstājoties Varvikā, Rodailendā.

«Tomēr politikā, jo tā ir negodīga, jo tā ir korumpēts pasākums, politikā jums tiek atļautas slepenas vienošanās,» viņš norādīja.

Viņu vienošanās «parāda, cik viņi ir vāji», piebilda Tramps.

Telekanāla CBS veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka Indiānā Trampu atbalsta 40% iespējamo vēlētāju, galēji konservatīvo Teksasas senatoru Krusu - 35%, bet Ohaio štata gubernatoru Keisiku - 20% vēlētāju.

Kruss ir arī sācis meklēt iespējamo kandidātu viceprezidenta amatam.

Viņa priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Čads Svīts apstiprināja telekanālam CNN, ka Kruss izskata vairākus iespējamos kandidātu, un to vidū ir bijusī uzņēmuma «Hewlett-Packard» vadītāja Kārlija Fjorīna, kura arī centās iegūt republikāņu nomināciju, tomēr izstājās no cīņas.

Juceklis republikāņu konventā pavisam noteikti grautu partijas nominācijas ieguvēja izredzes uzvarēt novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Asā cīņa jau ir sarežģījusi partijas un tās atbalstītāju attiecības.

Ievērojamais konservatīvais miljardieris Čārlzs Kohs intervijā telekanālam ABC svētdien atzina, ka republikāņu kandidāti ir šausmīgi paraugi citiem, un viņš neredz iespēju, kā viņus varētu atbalstīt. Viņš piebilda, ka, «iespējams», Klintone būtu labāka prezidente.

CNN lēš, ka Tramps šobrīd ir ieguvis 847 delegātu atbalstu, Krusam ir 553 delegātu atbalsts, bet Keisikam - 148 delegāti. Izvirzīšanai par prezidenta amata kandidātu no Republikāņu partijas ir nepieciešams 1237 delegātu atbalsts.

Savukārt Demokrātu partijas ietvaros Klintone šobrīd ir nodrošinājusi sev 1930 delegātu atbalstu, bet kreisais senators Bērnijs Sanderss var rēķināties ar 1223 delegātiem, liecina CNN aplēses. Lai iegūtu demokrātu partijas nomināciju, ir nepieciešams 2383 delegātu atbalsts.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu