Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apsverot iespēju apvienot Nacionālo botānisko dārzu ar mežzinātnes institūtu «Silava», vēsta laikraksts «Neatkarīgā Rīta Avīze».
IZM vēlas apvienot Nacionālo botānisko dārzu ar mežzinātnes institūtu «Silava»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aizvadītajā nedēļā Svilāna rīcībā esot nonācis dokuments ar zinātnisko institūtu kartējumu, kur divās vietās minēta Nacionālā botāniskā dārza pievienošana mežzinātnes institūtam «Silava», vēsta laikraksts. Nobažījies par šādu ieceri ir Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns, kurš uzskata, ka tās rezultātā var ciest gadiem ilgi veidotā augu kolekcija.
Vides un reģionālās attīstības ministrija, kuras paspārnē dārzs darbojas, par šo ieceri daudz nezinot, bet Nacionālais botāniskais dārzs un «Silava» jau saņēmuši ielūgumu ierasties otrdien, 26.aprīlī, IZM, lai «apspriestu turpmākās kopdzīves jautājumu». Abām iestādēm šī iecere iepriekš neesot bijusi zināma. Esot vien runāts par Hidroekoloģijas institūta un Zemkopības ministrijas pārziņā esošā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» apvienošanu.
«Neviens jau neiebilst pret sadarbību dendroloģijas un mežzinātnes jomā. Taču nesaprotu, kāpēc kāds ar roku dzelžiem jāpieslēdz pie kāda cita tāpēc vien, ka tam ir neliela līdzība. Kāds no tā būs ieguvums? Nekāds,» sašutumu pauž Svilāns.
Viņš arī norāda, ka iespējamā apvienošana rada bažas par pirms gada atvērto Nacionālā botāniskā dārza jauno oranžēriju, jo tā noteikti nav mežzinātnes joma. Tāpat esot jautājums, kas tādā gadījumā notiks ar dekoratīvo augu genofonda saglabāšanu, ko Zemkopības ministrija neuzskatot par savu interešu objektu.
Viņš arī min, ka ir dzirdējis runas, ka divi botāniskie dārzi Latvijā nav vajadzīgi. «Es kā argumentu vienmēr saku: ja mēs ik pēc trim četriem mēnešiem uzzinām par jaunas slimības ievazāšanu Latvijā, mums ļoti vajadzīgi būtu pat vairāki botāniskie dārzi, kur nodublēt kolekcijas. Arī starptautiskā augu stratēģija paredz, ka jābūt trim vietām, kur jādublē genofonda kolekcijas,» skaidro Svilāns, norādot, ka te ir gan ļoti retas sugas, gan pietiekami izplatītas, jo viens no oranžērijas uzdevumiem ir arī vides izglītība.
Svilāns atgādina, ka Nacionālajam botāniskajam dārzam šogad nepiešķīra bāzes finansējumu zinātniskajai darbībai - to noņēma visiem tiem institūtiem, ko starptautiskie eksperti novērtēja no nulles līdz trīs ballēm. «Nu - ja nedod, lai nedod. Taču muļķīgais tas, ka netiekam ārā no IZM bezatbildīgā eksperimenta ar nacionālajām kultūras vērtībām - arī attiecībā uz Nacionālo botānisko dārzu. Kultūras ministrija veiksmīgi tika galā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, kas starptautiskajā pētījumā saņēma pat mazāk balles nekā mums - apaļu nulli, bet laikam jau nogriezt saknē bibliotēku nevienam nebija drosmes. Taču botānisko dārzu IZM gan nolēma sist un sit joprojām,» apbēdinājumu neslēpj Svilāns.