Sv, 14.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Valodnieku rēbusi: Nīderlande vai Nēderlande?

TVNET
Valodnieku rēbusi: Nīderlande vai Nēderlande?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 7
Foto: LNT video

Četrus gadus pēc valodnieku ieteikuma vārdu Islande rakstīt ar garo ī kārta pienākusi vārdam Nīderlande. Daži preses izdevumi jau nomainījuši šā vārda otro burtu ī pret garo patskani ē, tagad rakstot jauno vārda versiju - Nēderlande. Tomēr šis neesot vienīgais ārvalstu vietvārds, kas dzīvo izmaiņu priekšā un kura pareizrakstība tiek apšaubīta.

VVC atturīgāks Nīderlandes gadījumā

LNT ziņas svētdien informēja, ka Valsts valodas centra (VVC) latviešu valodas ekspertu komisija pret izmaiņām vārda Nīderlande izrunā un rakstībā esot krietni atturīgāka. Komisija pirms četriem gadiem ieteica sabiedrībai vārdu Islande rakstīt un izrunāt ar garo patskani ī, taču Nīderlandes gadījumā vairs neesot jautājums par garo vai īso patskani, bet gan ar patskaņa maiņu.

VVC direktors Māris Baltiņš esot atzinis, ka šis ir cits gadījums un zināms, ka Latvijā šo vārdu esam pārņēmuši no vācu valodas. „Šeit būtu jāatgādina Mīlenbaha teiciens vairāk nekā pirms 100 gadiem, ka jebkuras pārmaiņas valodā, kas nerada papildu skaidrību, principā nebūtu vēlamas, jo rada tikai sajukumu runātāju starpā, jo šis veselīgi konservatīvais princips ir jāievēro,” uzskata Baltiņš.

Nēderlande būtu valodas evolūcija

Tikmēr valodniece un žurnāla „Rīgas Laiks” valodas redaktore Guna Kalniņa ir viena no tām ekspertēm, kura aktīvi iestājas par garo ī Islandes nosaukumā. Kalniņa LNT ziņām norādījusi, ka Ineses Paklones no nīderlandiešu valodas tulkotajai grāmatai „Skolotājs Jāps var visu” būtu jākļūst par pagrieziena punktu, lai arī Nīderlandes vārdu Latvijā beidzot sāktu rakstīt un izrunāt pareizi. „Es esmu evolucionāru, nevis revolucionāru pārmaiņu atbalstītāja. Jā, man patīk, ka tas notiek lēni, pa vienam vārdam, saprotot šo katru pārmaiņu nepieciešamību,” uzsver Kalniņa.

Tomēr esot vairāki pasaules reģioni, kuru vietvārdu latviskošanā tradīciju vispār neesot. Piemēram, apgādam „Jāņa sēta”, veidojot „Lielo pasaules atlantu”, bijis pamatīgi jāpiepūlas, lai latviskotu vietvārdus gandrīz lielākajā daļā Āzijas valstu. Tā iemesls – mums neesot atsevišķu valodu speciālistu. Atlanta redaktors Gvido Pētersons LNT ziņām sacījis: „Mums nācās ieviest kārtību tajā lietā, tāpēc ka nedrīkst atveidot nosaukumus, tā sakot, pēc izjūtām jeb uz čuju – darīt tā var, bet tas nav smuki, jo divi ļoti līdzīgi nosaukumi var sanākt pilnīgi dažādi, un tas var radīt pārpratumus.”

Kas būs ar Pekinu un Tokiju?

Ar valodnieku komisijas atbalstu, veidojot atlantu, tikuši latviski precizēti vairāki vietvārdi, piemēram, Seišelu salas tagad jādēvē tikai par Seišelām, ziņoja LNT ziņas. Savukārt tikai par Komorām jāsauc Komoru salas. Atlanta veidotāji centušies arī panākt, lai Āfrikas valsti Botsvanu turpmāk sauktu par Bocvanu, kas esot daudz precīzāks atveidojums, nekā no angļu valodas tulkojuma pārņemtais vārds. Taču valodnieku ekspertu komisija tam neesot piekritusi.

Kā izrādās, ir vēl virkne vietvārdu, par kuriem valodnieki lauzot galvas un neesot panākta vienošanās, piemēram, vai Pekinu, kā tiekot dēvēts tikai viens no Ķīnas galvaspilsētas rajoniem, turpmāk nebūtu jāpārdēvē par Beidžinu vai Baidžinu. Tāpat tiekot šķetināta diskusija, vai Japānas galvaspilsētu nebūtu labāk saukt par Tokijo, jo a burts, kas aizstāja o tikai pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, arī neatbilst oriģinālajai izrunai.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu