Jauns premjers, jaunas prioritātes? (11)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24. septembrī apstiprināja valsts jaunā premjerministra, 66 gadus vecā bijušā Federālā finanšu uzraudzības dienesta jeb Rosfinmonitoring priekšsēdētāja Viktora Zubkova valdības sastāvu. Pretēji gaidītajam tika nomainīti vien trīs ministri, arī ievērojamu strukturālu pārmaiņu valdībā nav. Tajā pašā laikā pastāv aizdomas, ka pārkārtojumi veikti ar mērķi pakļaut pilnīgai valsts kontrolei uzņēmējdarbību.

Pirms Putins paziņoja galavārdu par jaunās valdības sastāvu, kandidātu saraksts uz iespējamo atlaišanu bija diezgan plašs – galvenokārt ekonomisko un sociālo bloku ministri. Nomainīti tomēr tika vien trīs no pretendentiem uz šo godu – ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs Germans Grefs, kura vietā stājusies viņa bijusī vietniece Elvīra Nabiuļina, reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Jakovļevs, kura vietu ieņēmis bijušais Krievijas prezidenta pārstāvis Dienvidu federālajā apgabalā (ieskaitot Čečeniju) Dmitrijs Kozaks, un valstī visnemīlētākais no kabineta locekļiem, veselības aprūpes un sociālās attīstības ministrs Mihails Zurabovs, kura vietā nu ir finanšu ministra Alekseja Kudrina bijusī pirmā vietniece Tatjana Goļikova.

Pats Kudrins savu amatu ne tikai saglabāja, bet pat tika paaugstināts par vicepremjeru (piekto pēc skaita), nekādas izmaiņas neskāra arī abus pirmos vicepremjerus ? Sergeju Ivanovu un Dmitriju Medvedevu, kurus analītiķi min kā ticamākos Putina pēctečus. Tāpat krēslos palika abi "ierindas" premjerministra vietnieki ? Sergejs Nariškins un Aleksandrs Žukovs, kā arī nepopulārais kultūras un masu komunikāciju ministrs Aleksandrs Sokolovs. Jāpiebilst, ka jaunā Krievijas valdība ir savā ziņā arī ģimenes padarīšana – tā Goļikova ir vēl viena nepopulāra personāža, kuram paredzēja atstādināšanu, rūpniecības un enerģētikas ministra Viktora Hristenko sieva, bet aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs – Zubkova znots. (Tiesa, Serdjukovs uzreiz pēc sievastēva kļūšanas par premjeru iesniedza Putinam demisijas rakstu, kā iemeslu minot tuvo radniecību ar Zubkovu, taču prezidents atteicās to pieņemt.)

Kas attiecas uz izmaiņām valdības struktūrā, tad ar Putina lēmumu ir samazinātas Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrijas pilnvaras, kā arī ieviestas divas valsts komitejas – jaunatnes lietu un zvejniecības. Bez īpašas ievērības palicis fakts, ka Federālais finanšu uzraudzības dienests vairs nebūs pakļauts Finanšu ministrijai, bet gan tieši valdībai jeb formāli savam bijušajam priekšniekam Zubkovam, bet reāli – Putinam un viņa pēctecim. Iespējams, ka tieši pēdējais pārkārtojums ilgtermiņā var izrādīties pats svarīgākais, lai gan šobrīd tā nešķiet.

Pretrunīgs analītiķu vērtējums

Pretrunīgi izmaiņas Krievijas valdībā vērtē pasaules vadošie analītiskie izdevumi. Tā Financial Times un aģentūra Reuters uzskata, ka finanšu ministra Kudrina pozīciju pastiprināšanās ir palielinājusi "reformatoru" ietekmi Krievijas valdībā. Reuters Kudrinu dēvē par "ekonomiskās stabilitātes garantu" un "cilvēku, kuram piedēvē Krievijas finanšu atveseļošanu pēc 20. gadsimta 90. gadu nekārtībām". Par finanšu ministra pieaugošo ietekmi, pēc aģentūras analītiķu domām, liecina arī viņa vadībā līdz šim strādājušās Goļikovas iecelšana veselības aizsardzības un sociālās attīstības ministres amatā. Savukārt Financial Times atzinīgi novērtējis ekonomiskās attīstības ministra Grefa atstādināšanu un līdz šim publiskajā telpā maz zināmās Nabiuļinas paaugstināšanu, nodēvējot jauno ministri par "liberāli, kuras mērķis ir tirgus reformas un ekonomiskās efektivitātes paaugstināšana".

Tajā pašā laikā cits autoritatīvs izdevums ? The Daily Telegraph ? uzskata, ka Grefa atstādināšana, gluži pretēji, liecina par to, ka Krievijas valdība ir "gandrīz pilnībā attīrīta no liberālajiem reformatoriem". Pēc laikraksta domām, Grefs bijis viens no diviem cilvēkiem valdībā (otrs ir Kudrins), kurš atļāvies kritizēt Kremli, bet jaunais vadības sastāvs liecina par "lojālistu" paaugstināšanu, un pēdējie "ar entuziasmu atbalstīs Putina lēmumu atteikties no pamatīgākām reformām". Kas attiecas uz Kudrina paaugstināšanu, tad izdevums uzskata, ka pēdējais atradīsies izolācijā, jo ministru kabinetā visa reālā vara piederēs "lojālistiem".

Tāpat visi Rietumu plašsaziņas līdzekļi uzsver, ka diviem nu jau tradicionālajiem Putina mantiniekiem – abiem pirmajiem vicepremjeriem Medvedevam un Ivanovam ? pievienojušies arī Zubkovs un Kudrins. Tomēr, piemēram, The Wall Street Journal atzīmē, ka secinājumu izdarīšana par šo tēmu ir pāragra un kadru izmaiņas ir tikai radījušas augsni diskusijām un spekulācijām par mantinieku, taču nekādu skaidrību nav ieviesušas. Savukārt pašas Krievijas presē jūtama vilšanās, jo visi, šķiet, gaidījuši ko vairāk. Visprecīzāk noskaņojumu raksturo komentārs izdevumā Kommersant: "Neskaidrs palicis tikai tas, kamdēļ bija nepieciešama šī šaušana ar lielgabalu pa zvirbuļiem."

Pastiprināta darījumu kontrole

Iespējams tomēr, ka Rietumos ne visai saprot, bet pašā Krievijā neuzdrīkstas runāt par pārkārtojumu reālo būtību. Lai arī Zubkovs jau sasniedzis pensijas vecumu (kamdēļ Krievijas presē tiek dēvēts par federālās nozīmes pensionāru), viņš ir ne tikai Putina cīņu biedrs kopš Sanktpēterburgas mērijas laikiem, bet arī iemantojis neuzpērkama un neiebiedējama ierēdņa slavu, vadot Rosfinmonitoring. Šādas iestādes nevada ar baltiem cimdiem rokās, tāpēc var pieņemt, ka Zubkova kļūšana par premjeru nozīmē, ka Kremlis ir nolēmis pakļaut dzelžainai kontrolei uzņēmējdarbību un ierobežot korupciju. Ne velti kā pašu pirmo savu misiju Zubkovs uzreiz pēc nominēšanas premjera amatā minēja tieši korupcijas ierobežošanu.

Šo teoriju pierāda arī pirmais jaunā premjera pieņemtais lēmums, kad viņš apstiprināja no savas bijušās iestādes nākušu likumprojektu, kuru gan prezentēja finanšu ministrs Kudrins – kā jaunā premjera bijušais priekšnieks. Jaunais likums vai ? pareizāk – papildinājumi likumā par cīņu pret noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristisku organizāciju finansēšanu paredz, ka par visiem darījumiem, kuru apjomi pārsniedz 600 000 tūkstošus rubļu (aptuveni 12 000 latu), obligāti jāinformē Zubkova bijusī iestāde – Finanšu uzraudzības dienests. Līdz šim Krievijas finanšu uzraugi šādas summas kontrolēja tikai gadījumos, ja viens no darījumā iesaistītajiem uzņēmumiem atradās ārpus Krievijas, kā arī tad, ja tas nebija saistīts ar uzņēmuma tiešo saimniecisko darbību, t.i., neatbilda saimnieciskajam profilam.

Atsevišķi skeptiķi gan uzskata, ka līdz ar to Rosfinmonitoring ievērojami palielināsies darba apjoms, kas jau tāpat ir milzīgs – šobrīd iestādei gadā nākas izskatīt ap 10 miljoniem ziņojumu, pēc labojumu stāšanās spēkā to skaits dubultosies, bet pēc trim četriem gadiem pieaugs līdz 40 miljoniem, un līdz ar to būs grūti atsijāt graudus no pelavām. Vienlaikus Zubkovs paziņoja, ka nešaubās – šie labojumi palīdzēs uzlabot cīņu ar korupciju un naudas atmazgāšanu, piebilstot, ka iespējami vēl citi papildinājumi likumdošanā, jo nekādai kontrolei netiek pakļauti, piemēram, ceļojumu vai American Express čeki, norēķini virtuālajās valūtās jeb enaudās utt. (Piebilde: šāda kontrole un izmeklēšana aizdomīgos gadījumos nav nekas neparasts daudzās valstīs – ASV, piemēram, tiek kontrolētas darījumu summas, sākot ar 10 000 dolāru, tā ka Krievijai vēl ir iespējas izvērsties.)

Īpaša inspekcija bagātniekiem

Ar Zubkova kļūšanu par premjeru tieši saistās arī Federālā nodokļu dienesta paziņojums par plāniem izveidot īpašu starpreģionu finanšu inspekciju, kuras vienīgais uzdevums būs fizisko personu – lielo nodokļu maksātāju ? finanšu darbības kontrole. Kādiem standartiem būs jāatbilst uzņēmējam, lai nokļūtu (bet labāk jau nenokļūtu) šīs inspekcijas redzeslokā, pagaidām nav zināms.

Atbilstoši Krievijas Nodokļu kodeksam valstī jau tiek īstenota īpaša lielo nodokļu maksātāju uzskaite. Krievijā pastāv desmit starpreģionālās inspekcijas darbam ar lielajiem nodokļu maksātājiem, un katra kontrolē kādu uzņēmējdarbības nozari. Pastiprinātai uzraudzībai tiek pakļauti uzņēmumi, kuru specializācija ir naftas, dabasgāzes bizness, alkohola un tabakas ražošana, enerģētika, metalurģija, sakari, transports, mašīnbūve, bankas, kā arī ar militāri rūpniecisko kompleksu saistītie uzņēmumi. Fiziskās personas savukārt reģistrējas kā nodokļu maksātāji savās dzīvesvietās.

Izveidojot atbilstošu nodokļu inspekciju, Krievijā cer daudz efektīvāk apzināt bagāto pilsoņu darījumus ne tikai valsts robežās, bet arī ārzemēs, noskaidrot reālos ienākumus utt. Ja parasts pilsonis reizi gadā iesniedz savu nodokļu deklarāciju, tad nokļūšana jaunās inspekcijas uzmanības lokā nozīmēs, ka informācija tiks vākta nepārtraukti un jau tikai par uzņēmējiem. Faktiski vara vāks kompromitējošus materiālus, kurus izmantot gadījumos, ja kāds piemirsīs, kurā valstī dzīvo. (Gandrīz visas skaļākās pret uzņēmējiem (oligarhiem) vērstās izmeklēšanas un prāvas ir balstītas tieši uz starpreģionālo nodokļu inspekciju darbam ar juridiskajām personām savāktajiem materiāliem, jo tādi kungi kā Mihails Hodorkovskis vai nupat nežēlastībā kritušais Kaukāza naftas kņazs Mihails Gucerijevs nav nekādi eņģeļi, tāpēc izmeklētājiem atliek vien rūpīgāk pārlapot dosjē.)

Objektivitātes labad gan jāpiebilst, ka Krievijā lauvas tiesu budžeta ieņēmumu veido juridisko personu nodokļi, kamēr attīstītajās valstīs situācija ir gluži pretēja. Tiesa, attīstītajās valstīs informācija par izvairīšanos no nodokļiem arī netiek izmantota kā politiskās cīņas un kontroles ierocis, bet tas jau ir cits stāsts.

Nē deputātiem – oligarhiem!

Ar abiem šiem lēmumiem netieši saskan arī Krievijas interneta izdevumos pavīdējusī informācija, ka Putins neoficiāli devis rīkojumu neiekļaut 2. decembrī paredzēto Valsts domes vēlēšanu sarakstos uzņēmējus, kuri ietilpst Forbes Krievijas izdevuma 50 bagātāko cilvēku sarakstā (t.i., ir 1,3 miljardus un vairāk dolāru "vērti"). Oficiālais mērķis, protams, ir cēls – lai dome būtu pietuvināta vienkāršajai tautai, taču faktiskais – lai neļautu oligarhiem iegūt deputāta imunitāti un virzīt savus biznesa projektus.

Pašlaik Krievijas Valsts domē atrodas 20 uzņēmēji no 500 Krievijas bagātāko cilvēku rindām, turklāt viņi visi ietilpst Putinu atklāti atbalstošajā Vienotajā Krievijā, kuras biedru skaits jūtami pārsniedz miljonu un kas bieži tiek salīdzināta ar padomju laika kompartiju. Trīs no šiem deputātiem ? no liberāldemokrātiem pārnākušais Suleimans Kerimovs (12,8 miljardi dolāru), Andrejs Skočs (1,7 miljardi) un Aleksandrs Ļebedevs (baņķieris un finansists, kura īpašumi novērtēti ar 3,6 miljardiem dolāru) ? ir Forbes Krievijas izdevuma 50 bagātnieku saraksta locekļi.

Trīs nozīmīgākās partijas – liberāldemokrāti, Taisnīgā Krievija un komunisti ? savus kandidātu sarakstus jau ir apstiprinājušas, un tajos atpazīstamu oligarhu nav. Komunisti sarakstā gan iekļāvuši bijušo Jukos topa menedžeri Sergeju Muravļenko un partijas kasieri Viktoru Vildmanovu, taču abi minētie biedri neatrodas Krievijas 50 bagātāko cilvēku sarakstā, lai gan par trūkumu nežēlojas.

Citāda situācija ir Vienotajā Krievijā, kurai līdzšinējās socioloģiskās aptaujas paredz pat absolūtu uzvaru 2. decembra vēlēšanās. Šī partija kandidātu sarakstu vēl nav apstiprinājusi, un uz iekļūšanu tajā joprojām pretendē gan Kerimovs, gan Magņitogorskas metalurģiskā kombināta īpašnieks Viktors Rašņikovs (9,1 miljards). Nav skaidrs arī pieticīgāko bagātnieku liktenis ? zem jautājuma zīmes atrodas veikalu tīkla Septītais kontinents galvenā akcionāra Vladimira Gruzdeva (820 miljoni), dabasgāzes ieguves kompānijas Nova­tek līdzīpašnieka Leonīda Simanska (820 miljoni), Rosņeftj prezidenta Sergeja Bogdančikova (800 miljoni), Urālu metalurģijas magnāta Andreja Kozicina (800 miljoni) un alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja Krasnij Vostok ģenerāldirektora Airata Hairuļina (470 miljoni) kandidēšana. Tiek uzskatīts, ka izņēmuma kārtā kandidēt atļaus Kremlim ļoti uzticīgajam Rašņikovam un varbūt arī Bogdančikovam un Kozicinam.

Vai pieņēmumi par oligarhu un vispār uzņēmējdarbības nolikšanu "pie vietas" atbilst patiesībai, protams, rādīs laiks, taču par vienu var nešaubīties – Kremlis zina, ko dara, lai arī izpausties par savas rīcības patiesajiem motīviem nevēlas.

Komentāri (11)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu