Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar plānu mākoņdatošanas pakalpojumu un vismūsdienīgākās datu infrastruktūras izveidei, lai nodrošinātu, ka zinātnieki, uzņēmēji un publiskā sektora iestādes var izmantot priekšrocības, ko sniedz lielo datu revolūcija, liecina EK paziņojums.
Eiropā tiek iegūts pasaulē lielākais zinātnisko datu apjoms, tomēr infrastruktūras nepietiekamība un sadrumstalotība nozīmē to, ka šo «lielo datu» potenciāls netiek pilnībā izmantots. Pilnveidojot un savstarpēji savienojot esošo pētniecības infrastruktūru, EK plāno izveidot jaunu Eiropas atvērtās zinātnes mākoni, kas 1,7 miljoniem pētnieku un 70 miljoniem zinātnes un tehnoloģiju jomas profesionāļu Eiropā datu glabāšanai, kopīgošanai un atkalizmantošanai
piedāvās virtuālu vidi, kas aptver visas zinātnes disciplīnas un sniedzas pāri valstu robežām.
Tā pamatā būs Eiropas datu infrastruktūra, kurā izmantos liela joslas platuma tīklus, lielmēroga glabāšanas iekārtas un jaudīgus superdatorus, kas vajadzīgi, lai efektīvi nodrošinātu mākonī glabāto lielo datu kopu pieejamību un apstrādi. Vismūsdienīgākā infrastruktūra nodrošinās to, ka Eiropa atbilstoši savam ekonomiskajam un zinātniskajam potenciālam spēj iesaistīties pasaules mēroga sacensībās par līderību augstas veiktspējas skaitļošanas jomā.
Sākotnēji infrastruktūru izmantos galvenokārt zinātnieku aprindas - Eiropas zinātnieki un to sadarbības partneri pasaulē -, bet laika gaitā lietotāju loks paplašināsies, ietverot publiskā sektora iestādes un rūpniecības uzņēmumus. Šī iniciatīva ir daļa no pasākumu kopuma, kura mērķis ir nostiprināt Eiropas pozīcijas uz datiem balstītas inovācijas jomā, uzlabot konkurētspēju un kohēziju, kā arī palīdzēt digitālā vienotā tirgus izveidē Eiropā.
Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva pētniekiem un novatoriem vienkāršos piekļuvi datiem un datu atkalizmantošanu,
un samazinās datu glabāšanas un augstas veiktspējas analizēšanas izmaksas. Ja pētniecības dati būs brīvi pieejami, tas varēs palīdzēt Eiropas konkurētspējas veicināšanā, dodot labumu jaunuzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uz datiem balstītai inovācijai, tostarp medicīnas un sabiedrības veselības jomā. Tas var pat radīt jaunas nozares, kā to pierāda Cilvēka genoma projekts, skaidroja EK.
EK Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu ieviesīs pakāpeniski, veicot virkni pasākumu, tostarp Eiropas pētnieku un to globālās zinātniskās sadarbības partneru vajadzībām izveidos Eiropas atvērtās zinātnes mākoni, šādā nolūkā integrējot un konsolidējot e-infrastruktūras platformas, apvienojot esošās zinātniskās mākoņdatošanas iespējas un pētniecības infrastruktūras un atbalstot mākoņdatošanas pakalpojumu izveidi.
Tāpat tā plāno, ka 2017.gadā
visi zinātniskie dati, kas tiks iegūti, īstenojot turpmākos projektus 77 miljardus eiro vērtās Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas «Apvārsnis 2020» satvarā, automātiski kļūs brīvi pieejami,
lai zinātnieku aprindas varētu atkalizmantot šo milzīgo datu apjomu. Savukārt 2018.gadā aizsāksies flagmaņtipa iniciatīva, kuras mērķis būs paātrināt nākamās paaudzes superdatoru pamata - kvantu tehnoloģijas aizmetņu attīstību.
Tikmēr līdz 2020.gadam sagaidāms, ka tiks izveidota un izvērsta lielmēroga Eiropas augstas veiktspējas skaitļošanas, datu glabāšanas un tīkla infrastruktūra, tostarp iegādāti divi nākamās paaudzes superdatoru prototipi, no kuriem viens ierindosies pasaules pirmajā trijniekā, tādējādi tiks izveidots Eiropas lielo datu centrs un modernizēts pētniecības un inovācijas pamattīkls (GEANT).
Aplēsts, ka Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas īstenošanai vajadzīgi publiskā un privātā sektora ieguldījumi 6,7 miljardu eiro apmērā. EK aprēķinājusi, ka no programmas «Apvārsnis 2020» budžeta Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvai tiks piešķirti kopumā divi miljardi eiro. Aplēses liecina, ka vajadzīgo publiskā un privātā sektora papildu ieguldījumu apjoms ir 4,7 miljardi eiro piecu gadu laikposmā.