Opel Zafira Tourer saukt par jaunu modeli nedrīkst un nevar, jo šogad apritēs četri gadi, kopš šis MPV automobilis no Riselsheimas ir pieejams pie zibeņotā zīmola dīleriem. Un tomēr, lai arī šim auto nav nekā īpaši karsta, ko piedāvāt, labprāt piekritu kādā nedēļas nogalē to izmēģināt. Cita starpā arī tāpēc, ka brīvdienu plāns paredzēja tālāku braucienu vairāku cilvēku kompānijā.
Savulaik apmēram trīs gadus pavadīju ciešā draudzībā ar iepriekšējās paaudzes Zafira jeb tā dēvēto Zafira B. Līdz tam ar šāda tipa auto nebiju bieži kontaktējies, tomēr tā sniegums un veiktspēja, ērtie sēdekļi, lielais bagāžnieks, salona transformēšanas iespējas un gaitas īpašības ātri vien pārliecināja, ka komfortu un praktiskumu iecienījušam cilvēkam ar vidējiem vai vidēji augstiem ienākumiem piemērotāku auto grūti iedomāties. Tam gan pat obligāti nav jābūt automobilim ar Opel emblēmu priekšā un pakaļā, jo līdzīgus auto piedāvā arī citi ražotāji turpat Vācijā, Francijā vai Japānā, bet
multi purpose vehicle jeb MPV transportlīdzekļa tips kā tāds uz mūžiem saistīsies ar labām atmiņām
un tā nu sanāca, ka šoreiz augstākie spēki palietošanai piespēlēja koši baltu Zafira Tourer ar jaunāko un spēcīgāko tam paredzēto motoru - tikai pērn pavasarī debitējušo 2 litru CDTI agregātu ar 170 zirgspēkiem.
Tā kā gadu gaitā ir sanācis braukt ar daudziem un dažādiem opeļiem, tostarp jaunākās paaudzes modeļiem, jau no pirmajiem mirkļiem Zafira Tourer salonā jutos kā savējais un tai pašā laikā arī nepārstāju brīnīties, kā citiem ražotājiem izdodas sakārtot viduskonsoli tā, lai slēdžos būtu viegli orientēties, bet šim auto aizvien no stūres pa labi ir «pogaiņu» mežs. Gribas cerēt, ka pie visa vainīgs ir modeļa vecums un piecus gadus senas dizaina tradīcijas, bet jau nākamās paaudzes Zafira cilvēku vedējs iegūs plašākas skārienfunkcijas, savukārt fizikālo pogu uz paneļa kļūs mazāk. Kā liecina pirms mēneša kronētā Eiropas Gada auto - jaunākās paaudzes Opel Astra - interjers, tieši tā arī notiks un līdzšinējais vadības bloks tiks sadalīts krietni vien pārskatāmākās sekcijās un daļa funkciju vienlaikus pārcelsies uz skārienekrānu (protams, ja tāds mašīnai būs uzstādīts, jo lētākajiem modeļiem ir vienkārša audio sistēma, bet arī tā ir ērti pārlūkojama).
No otras - cilvēks ir uzbūvēts tā, ka ātri prot adaptēties dažādiem apstākļiem un podziņu problēma aizslīd otrajā plānā, tiklīdz ir izbraukts uz šosejas. Jau pilsētā šķita, ka Zafira Tourer ir vareni komfortabls auto, bet uz taisna, gluda ceļa šis pieņēmums tikai vēl vairāk apstiprinājās. Faktiski ir tā, ka, tiklīdz esi iesēdies īpaši ergonomiskajos un sadursmēs drošajos AGR (Aktion Gesunder Rucken) sēdekļos, atliek vien izbaudīt braucienu. Ja auto ir aprīkots tuvu maksimumam un tāpat kā demo auto maksā apmēram 30 tūkstošus eiro, tad tam būs panorāmas priekšējais stikls, kuru ar bīdāmu jumta paneli ātri var pārvērst par parastu vējstiklu, automātiskā transmisija, visi iespējamie elektroniskie gadžeti, tai skaitā automātiskais tālos starmešu pārslēdzējs, joslu maiņas asistents, frontālās sadursmes vaktētājs u.c. Daudz svarīgāks, ja mēro tālus ceļus, ir gan plašums sēdvietās, par ko sūdzēties būtu grēks, gan gaitas īpašības, un tās Zafira Tourer C ir krietni vien baudāmākas nekā Zafira B modelim. Patiesībā arī Zafira B ir ļoti komfortabla balstiekārta, taču jaunākās paaudzes modelī tā ir vēl pārāka, jo automobilim ir krietni garāka riteņu bāze (2760 mm jeb +57 mm) un platāka šķērsbāze kā priekšā, tā arī aizmugurē, kur tā attiecīgi tagad ir 1584 mm (+96 mm) un 1588 mm (+78 mm). Tā visa rezultātā
Zafira Tourer pat uz neregulāras formas ceļa brauc, pasažierus viegli šūpojot, bet nav arī zaudējusi manevrētspēju,
turklāt, tā kā auto nodrošina labu redzamību uz āru, izgrozīties stāvlaukumos nav problēmu; vēl mazāk, ja var atļauties parkošanās sensorus.
Būtiskāko jaunumu pataupīju beigām, un tas ir pērn pavasarī Opel motorizācijas opciju klāstam pievienotais 2 litru dīzeļdzinējs ar 170 zirgspēkiem un 400 Nm, ko tas attīsta starp no 1750 un 2500 kloķvārpstas apgriezieniem minūtē. Ja salīdzina ar iepriekš piedāvāto 165 ZS/380 Nm smagās degvielas dzinēju, veiktspējas pieaugums ir, bet nav būtisks. Skaitliskā izteiksmē. Tā gan nav vaimanāšana, bet gan mudinājums reālajā dzīvē pamēģināt, kā ir, kad nospiež akseleratora pedāli un
tehniskajos datos ierakstītās 9,9 sekundes līdz 100 km/h vismaz sajūtu līmenī šķiet muļķības, jo liekas, ka jābūt mazāk.
Ja ņemtu rokā hronometru, varbūt tas Opel mērījumus apstiprinātu. Un, ja jau esam nonākuši līdz mērījumiem, tad neliela piebilde par degvielas patēriņu, kurš izrādījās tikai nedaudz lielāks kā tabulās. Tajā minēts, ka Zafira Tourer ar 170 zirgspēku dīzeļdzinēju un automātisko pārnesumkārbu vidēji kombinētā ciklā tērē 6,1 litru degvielas uz 100 kilometriem. Veicot apmēram 400 kilometrus tīrā šosejas režīmā, kā arī pariņķojot nedaudz pa galvaspilsētu un tās apkārtni, tā arī sanāca.
