Kā ārstēt iekaisumus ar dabas vielām

Izraisa vīrusi un baktērijas

Viena no biežākajām saslimšanām ir iekaisums. Tas var būt gan sāpošs kakls, gan strutojoša pūtīte vai arī traucēta kuņģa un zarnu trakta darbība. Iekaisums ir organisma tipiska reakcija uz audu bojājumu. Būtībā tas nodrošina organisma aizsardzību, taču, iekaisuma procesam pārmērīgi pastiprinoties, šī aizsargreakcija var pāriet pretstatā – kļūt kaitīga. Lai šo problēmu uzveiktu, nepieciešama konkrēta ārstēšana. Un ne vienmēr tiem jābūt specifiskiem antibakteriālas iedarbības medikamentiem, uzskata homeopāte Anna Kaļķe.

Iekaisumam raksturīgākās pazīmes ir apsārtums, pietūkums, paaugstināta temperatūra, sāpes un funkciju traucējumi. Katrā konkrētajā gadījumā var būt vai nu viena no šīm pazīmēm, vai arī vairākas.

Visbiežāk iekaisumus izraisa vīrusi, tomēr tas var būt arī baktēriju iedarbības rezultāts. Pavasarī visizplatītākie ir augšējo elpošanas ceļu iekaisumi jeb tā dēvētās akūtās respiratorās saslimšanas.

Svarīgi noteikt īsto cēloni

Sataustot kādas anatomiskas izmaiņas, piemēram, sabiezējumus sāpošā vietā, ārsts bieži vien iekaisuma ārstēšanai izraksta antibiotiku kursu. Taču ne vienmēr ir līdzēts tikai ar šiem medikamentiem – ārstējot vienu iekaisumu, pastāv iespēja iegūt arī smagākas komplikācijas. Dakterei Kaļķei savas prakses laikā nācies uzklausīt pacientus, kas iekaisumu ilgstoši ārstējuši ar antibiotikām, bet problēma tā arī nav uzveikta. Turklāt dažreiz antibiotiku lietošana var radīt komplikācijas, izraisot vēl smagākus iekaisumus. Šajos gadījumos iekaisuma ierosinātājs visbiežāk ir sēnīšu flora, un ar to cīnīties ir krietni grūtāk.

Organismā ir bezgala daudz dažādu floru: zarnās, uz ādas, un to sauc par normālo mikrofloru. Taču ir arī patogēnā mikroflora, kas var veicināt veselības problēmu un slimību rašanos. Veselam cilvēkam abas šīs mikrofloras parasti ir līdzsvarā, un dabiskā mikroflora neļauj uzdarboties patogēnajai. Bet tiklīdz sāk lietot antibiotikas, kas iznīcina ne tikai patogēno, bet arī normālo mikrofloru, līdzsvara stāvoklis tiek izjaukts. Rezultātā slimība, iekaisumi, kas normālos apstākļos būtu gājuši secen, organismā iemājo.

Dziedē pati daba

Dažādu drogu uzlējumi, tējas un dabas vielas jau izsenais palīdzējušas mazināt iekaisumus un veicināt ātrāku izveseļošanos. Ģimenes ārste Inga Zemīte uzsver: katrai dabas vielai ir sava loma organisma atveseļošanās procesā, un, ja radušās kādas veselības problēmas, ieteicams atcerēties arī sentēvu padomus.

KUMELĪŠU ZIEDIEM piemīt izteikta pretiekaisuma, pretalerģiska, sviedrējoša un antiseptiska iedarbība. No kumelītēm gatavo tējas, uzlējumus, kurus lieto iekšķīgi zarnu spazmu, čūlu, alerģisku gastrītu, kolītu ārstēšanai, arī kā žults sekrēciju stimulējošu un diurētisku līdzekli aknu un nieru slimību ārstēšanai. MELISAS mazina nogurumu, atslābina muskuļus, ārstē saaukstēšanos. Palīdz cīnīties arī ar mastītu un ādas izsitumiem. Ārīgi melisu uzlējumu lieto mutes dobuma skalošanai pret smaganu iekaisumiem, zobu sāpēm, kā arī kompresēm uz strutojošām brūcēm un furunkuliem.

MEŽROZĪŠU AUGĻI ir dabīgs C vitamīna avots, kas palīdz izsargāties no infekcijas slimībām. Šis preparāts plaši tiek pielietots kā pretiekaisuma un pretsāpju līdzeklis.

KLIŅĢERĪŠU ZIEDIEM ir izteikta pretiekaisuma, nomierinoša iedarbība. No drogām gatavo uzlējumu, ko lieto ārīgi brūču dziedēšanai, grūti dzīstošu čūlu un vēnu iekaisumu ārstēšanai. Iekšķīgi kliņģerītes lieto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastrītu, aknu un žults ceļu iekaisumu ārstēšanai.

ĶIMENES ārstē gremošanas trakta slimības. Tās lieto arī kā atkrēpojošu līdzekli. Ķimeņu lakstu novārījumu izmanto klepus, elpošanas orgānu iekaisumu ārstēšanai un kā diurētisku un spazmolītisku līdzekli.

ROZMARĪNS ir lielisks antidepresants, noņem galvassāpes un reiboņus. Var lietot saaukstēšanās, bronhīta, aizsmakuma un astmas gadījumos. Rozmarīns stimulē asinsriti, palīdz atjaunot asinsvadu elastību, ieteicams pie paātrinātas sirdsdarbības un sliktas asinsrites.

SALVIJU LAPAS palīdz pret kaulu iekaisumiem, dziedē brūces, čūlas, ekzēmas.

ALVEJU SULAI piemīt baktericīda iedarbība. To ārīgi lieto apdegumu, atrofisku čūlu, mastītu ārstēšanai.

ASINSZĀĻU LAKSTIEM ir savelkoša un pretmikrobu iedarbība, tos lieto smaganu, mutes gļotādas iekaisumu, kā arī nelielu apdegumu ārstēšanai, brūču dziedināšanai.

FENHELIS novērš pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, sekmē atkrēpošanu. Lieto žultsakmeņu un nierakmeņu slimību ārstēšanai.

EHINACEJAS PREPARĀTI aktivizē imūnsistēmas daļu, kas likvidē baktērijas un dažādus vīrusus, turklāt palielina to limfocītu skaitu, kuru uzdevums ir aktivizēt citas šūnas. Ehinaceja izvada toksiskās vielas, tai piemīt arī pretiekaisuma efekts.

ĶIPLOKIEM piemīt efektīva antibakteriālā iedarbība, kā rezultātā iet bojā patogēnās baktērijas. Ķiploku preparāti regulē asinsspiedienu, palielina asinsvadu elastību.

BIŠU MĀŠU PERU PIENIŅŠ stiprina organisma pretošanās spējas, stimulē asinsriti, regulē endokrīno dziedzeru darbību.

ZIEDPUTEKŠŅI ir no dabas savākts hormonu, vitamīnu, aminoskābju un citu vielu komplekss ar stimulējošu iedarbību. Visbiežāk ziedputekšņus lieto vispārējai organisma aizsargspēju stiprināšanai, šim nolūkam ieteicams profilaktisks kurss rudenī un pavasarī (ziedputekšņi jālieto no rītiem).

PROPOLISS ir dabīgs antibakteriāls līdzeklis. To izmanto, lai ārstētu čūliņas un iekaisumus mutes dobumā, kā arī smaganu problēmas. Propolisu efektīvi var lietot aplikācijām, lai ārstētu strutainus iekaisumus.

GREIPFRŪTU SĒKLU EKSTRAKTS satur bioflavonoīdus, kas iznīcina plašu mikroorganismu spektru. Šis ekstrakts ir pat sava veida alternatīva antibiotikām, tas attīra organismu un veicina imūno un asinsrites sistēmu.

KOREJAS ŽEŅŠEŅA PREPARĀTI stiprina organismu un palielina tā aizsargspējas, veicina atveseļošanos, noņem garīgo un fizisko nogurumu, uzlabo atmiņu.

ZIVJU EĻĻA satur A, D, E vitamīnus un nepiesātinātās taukskābes, kas uzlabo sirds un asinsrites darbību, labvēlīgi ietekmē ādas veselību, mazina depresiju. Zivju eļļai piemīt antioksidantu funkcijas.

MELNĀ PLŪŠKOKA ZIEDI palīdz pretoties vīrusu izraisītām infekcijām, tas ir arī sviedrējošs un diurētisks līdzeklis.

Nozīmīgas auga aktīvās vielas

„Ārstniecības augu lielākā vērtība ir to sastāvā esošais vielu komplekss, tāpēc ļoti būtiski ir labi pārzināt auga ķīmisko sastāvu. Dažādām vielu grupām ir atšķirīga pretiekaisuma darbība, ne velti katram augam ir citāda smarža,” stāsta farmācijas doktore Vija Eniņa.

Pretiekaisuma iedarbība piemīt ēteriskajām eļļām, vienīgi, lai iegūtu vēlamo rezultātu, ārstniecības augus, kurās ir ēteriskās eļļas, nedrīkst vārīt – vienkārši jāaplej un jāļauj ievilkties. Ēteriskās eļļas sastāv no sarežģītiem organisko vielu (skābju, aldehīdu, ketonu, terpēnu u.c.) maisījumiem.

Piemēram, rožu ēteriskā eļļa satur aptuveni 500 dažādu komponentu. Daudzas ēteriskās eļļas ir brīnišķīgi imūnsistēmas stimulatori, kas veicina organisma veselības saglabāšanu. Tās optimāli pastiprina organisma aizsargspējas – pretošanos slimībām. Iekļūstot asinsrites un limfātiskajā sistēmā, tās iznīcina toksīnus, stimulē asinsriti. Priežu ēterisko eļļu aromāts ir spēcīgs antiseptisks, pretvīrusu un sviedrējošs līdzeklis, tas stimulē asinsriti, palielina organisma bioenerģiju, veicina izveseļošanos gripas, elpošanas ceļu un uroloģisko slimību gadījumos, mazina reimatiskās sāpes un normalizē gremošanas sistēmas darbību.

Pretiekaisuma jeb konkrētā gadījumā savelkoša iedarbība piemīt tā saucamajām miecvielām jeb tannītiem. Tās ir vielas, kas negataviem augļiem dod savelkošo garšu. Piemēram, ēdot zaļas jāņogas, mute kļūst it kā sausa. Augam šīs miecvielas nepieciešamas, lai pasargātu sēklas, savukārt, nonākot organismā, tām ir pretiekaisuma iedarbība. Īpaši miecvielas ieteicamas cīņā pret sāpošu kaklu, iekaisušu gļotādu. Muti var skalot ar salvijas lapu uzlējumu, miecvielas ir arī asinszāles lakstos. Savelkoša un pretiekaisuma iedarbība piemīt arī ozolu mizām, raspodiņu lapām. Cīņai pret iekaisumiem palīdz bioflavonoīdi – nokļūstot cilvēka organismā, tie iznīcina nevēlamos mikroskopiskos iebrucējus, saglabājot organisma dabīgo vidi. Pilnīgi dabīgs bioflavonoīdu koncentrāts ir greipfrūtu sēklu ekstraktā, arī citos citrusaugļos. Viens no bioflavonoīdu avotiem ir zaļā tēja.

Pretiekaisuma iedarbība piemīt arī daudzām vitamīnu drogām, īpaši tām, kuru sastāvā ir askorbīnskābe un A provitamīni (karotinoīdi) – tie spēj stabilizēt šūnu sieniņas un novērst to bojājumu, vienlaikus radot pretiekaisuma efektu. Šeit jāpiemin rožu augļi, kliņģerītes, smiltsērkšķu augļi. Spēcīga pretiekaisuma iedarbība ir dzērvenēm. Tajās ir ne vien vitamīni, bet arī organiskās skābes, kurām piemīt antibakteriāla iedarbība.

Palīdz ēteriskās eļļas Pret akūtām respiratorām saslimšanām līdzēs timiāna, kanēļa, krustnagliņu, eikaliptu, salviju, lavandu, ingvera, bazilika, rozmarīna, kalnu priežu, tējas koku ēteriskās eļļas.

Angīnai – ģerāniju, bergamotes, sandalkoka, salviju, timiāna, kumelīšu ēteriskās eļļas.

Balss zudumam – lavandu, salviju ēteriskās eļļas.

Bronhīts – bazilika, timiāna, eikaliptu, lavandu, piparmētru, kalnu priežu, tējas koka, anīsu, salviju un vīraka ēteriskās eļļas.

Deguna iekaisumiem – eikaliptu, lavandu, bazilika, citronu, egļu, kumelīšu, piparmētru, tējas koka ēteriskās eļļas.

Laringītam – citronu, timiāna, eikaliptu, salviju, ģerāniju, ingvera ēteriskās eļļas.

Gastrītam – kumelīšu, rožu, piparmētru, ģerāniju, tējas koka ēteriskās eļļas.

Gripai – tējas koka, eikaliptu, piparmētru, fenheļa, egļu, lavandu, melisu, rozmarīna, salviju, timiāna, kanēļa, citronu, dižegļu, kumelīšu, ciprešu ēteriskās eļļas.

Herpes vīrusa uzveikšanai – melisu, bergamotes, kumelīšu, eikaliptu ēteriskās eļļas.

Iesnām – tējas koka, eikaliptu, egļu, vīraka ēteriskās eļļas.

Klepum – bazilika, eikaliptu, piparmētru, egļu, kalnu priežu, ciprešu, anīsu, melisu, rozmarīna ēteriskās eļļas.

Mutes dobuma sēnītēm – melisu, lavandu, eikaliptu ēteriskās eļļas.

Paaugstinātai temperatūrai – lavandu, tējas koka, citronu, melisu, eikaliptu, kumelīšu, piparmētru, bergamotes, baziliku, rozmarīna, melno piparu ēteriskās eļļas.

Pneimonija – tējas koka, eikaliptu, egļu, rozmarīna ēteriskās eļļas.