Sabēdājies par finansējuma atņemšanu zinātnei un no šā samazinājuma izrietošo zinātnisko pētījumu apdraudējumu Latvijā, ar priekā pukstošu sirdi vēru vaļā sadaļu Ministru kabineta interneta mājas lapā, kas saucas „Pētījumu un publikāciju datu bāze”. Oho! 1758 ieraksti! Daudzsološi. Tiesa, pirms ķeramies pie zinātnes kā tādas, būtu lūgums kaut kā interesentiem parādīt, cik par kuru pētījumu samaksāts, jo šobrīd to uzzināt nevar.
Tagad par zinātni. Datu bāzē daļai no pētījumiem ir atzīme, ka tie ir „perspektīvie”. Cik saprotu, runa ir par tiem, kurus ieplānots veikt. Te nu galvenais nenokārt galvu un plānus īstenot! Piemēram, ir vairāk nekā skaidrs, ka ik gadu ir ļoti nepieciešams veikt pētījumus „Fiziskās aktivitātes un pareizas stājas veicināšana skolēniem, 2010”, „Fiziskās aktivitātes un pareizas stājas veicināšana skolēniem, 2011”, „Fiziskās aktivitātes un pareizas stājas veicināšana skolēniem, 2012”. „Fiziskās aktivitātes un pareizas stājas veicināšana skolēniem, 2013”. Faktiski es pat nesaprotu, kāpēc nav jau ieplānoti arī 2020. – 2025.gads. Jo vairāk tāpēc, ka 2008. un 2009.gadā šādi pētījumi jau bijuši, tiesa, nav datu bāzes lietotājiem izlasāmi. Žēl. Vispār jau dīvaini. Nu ļoti gribēju izlasīt pētījumu ar intriģējošu nosaukumu „Latvijas kultūras kartēšana, tās izstrādes un uzturēšanas nosacījumi”. Cik saprotams, lēmums par pētījuma sākšanu pieņemts 2008.gada 1.janvārī. Tomēr vai nu zinātnieki vēl pēta, vai nav sākuši to darīt, bet pagaidām nīkstu neziņā.
Nu, nekas – toties varam iepazīties ar citiem ļoti vērtīgiem pētījumiem. Piemēram, „Jauno sabiedrības locekļu integrācija”. Nedaudz mulsina, ka pētījums uz 19 lpp. – it kā par īsu. Bet tad izlasu, ka šo pētījumu veikusi „Kvalitatīvo pētījumu studija”. Kvalitatīvo! Visas šaubas pazūd – tādi speciālisti var iztikt arī ar 10 lpp. Tādēļ droši veru vaļā nākamo valstij ļoti nozīmīgo pētījumu “Jauniešu sociālās un politiskās darbības izpēte Latvijā”.
Autors – SIA ar ne mazāk pārliecinošu nosaukumu “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”. Saprotot, ka pašam pietrūkst kompetences, lai iedziļinātos pētījumā, nolemju aprobežoties ar sadaļu “Pētījuma galvenie rezultāti”. Tātad ko pētnieki pēc smaga darba (43 lpp. tomēr!) atklājuši? “Analizējot jauniešu atbildes par to, ko tieši viņi zina par Latvijas jaunatnes politiku, novērojams – zināšanu un informētības kvalitāte ir zema, jo lielai daļai jauniešu jaunatnes politika asociējas ar jauniešu iesaistīšanos politisko partiju darbībā, skolēnu un studentu padomēm.” Nu, skaidrs, paldies autoriem par darbu. Veru vaļā vēl apjomīgāku pētījumu par pilsonim būtisku tēmu “Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana”. Kā publisko pakalpojumu lietotājs nepacietīgi šķiru 45. lpp., kur izklāstīti konkrēti “ieteikumi pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai”. Tā... jāievieš Labas pārvaldes balva. Jāveido vienota izpratne par to, kas ir publiskais pakalpojums. Jāveido vadlīnijas pakalpojumu aprakstiem.
Te nu es saprotu, ka neesmu vēl nobriedis līdz valsts finansēto pētījumu dziļuma līmenim, jo nesaprotu, ko lasu.
Bet nosaukumi jau daudzsološi: “Tiešskats uz augstāko izglītību”. (Jāatzīst, aizmugurējam skatam veltītu pētījumu neatradu.) “Uzņēmējdarbības veiksmes faktori”. “Pozitīvas garīgās veselības monitorings”. “Nedzirdīgā cittautiete. Diskriminācijas slogs.” “Nezināmo medņu riestu pārbaude”. Te man jāuzsver, ka es nekādus jokus nedzenu, šie nosaukumi nav izdomāti, ikviens par pārliecināties pats.
Man jāatzīst, ka tiku galā ar apmēram 400 datu bāzē iekļautajiem pētījumiem. Vairāk nespēju, patiešām. Būtu jauki, ja kāds no šo pētījumu pasūtītājiem, ministrijām, publiski sniegtu informāciju par iztērētajām summām un to reālo jēgu. Lūdzu mani nepārprast: es dziļi cienu Latvijas zinātniekus, tomēr ir sajūta, ka ap valsts pasūtījumiem ir izveidojusies ļoti specifiska fauna un flora.
Vairāk ŠEIT
