Straujuma: Līdz Latvijas simtgadei IKP rādītājos jāapsteidz kaimiņi

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Līdz Latvijas simtgadei iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājos uz vienu iedzīvotāju panākt un apsteigt mūsu kaimiņus, kļūt par līderi Baltijā, uzrunājot «Vienotības» kongresa dalībniekus, uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Un tad nākamajos piecos gados Latvija varētu līdzināties Īrijai, bet varbūt arī Dānijai. «Būs daudz darba, mums var neizdoties. Bet mēs nedrīkstam teikt, ka mēs to nedarīsim,» pauda Straujuma.

Viņa skaidroja, ka ir labi zināmi Latvijas ekonomikas un konkurētspējas vājie punkti. «Mēs ciešam no infrastruktūras atpalicības un neefektīvas tiesu sistēmas, nesaprotamiem maksātnespējas procesiem, dažādiem bezjēdzīgiem administratīviem ierobežojumiem. Mums ir daudz jāstrādā pie ražīguma paaugstināšanas,» akcentēja Straujuma.

Lai kļūtu par bagātu valsti, turpmākajos gados jāpanāk pavisam cita lemšanas un rīcības spēja. Latvijas valsts ir jāapbruņo ar daudz lielāku spēju savā teritorijā īstenot tās iedzīvotāju kopējo gribu un intereses. Tas mums ir jāizdara, neupurējot mūsu ekonomikas un citu sabiedrisko procesu liberālo raksturu, pauda valdības vadītāja.

Runājot par attieksmi pret valsti, politiķe norādīja, ka lielā mērā tā veidojusies no latviešu vēsturiskās traumas. «Kad citu valstu kontrolēta vara mūsu zemē ir nodarījusi tik daudz ļaunuma un sāpju, indivīds uzskata, ka valsts vairs nedrīkst nevienu piespiest, nevienu ierobežot,» pauda Straujuma, taču viņa arī norādīja, ka jāpieņem doma, ka indivīdam var gadīties samierināties ar neērtībām, ja to prasa kopīgas intereses.

Indivīdam ir jāmaksā nodokļi, jo tā ir nauda veselības aprūpei, tā ir nauda skolotājiem. Valsts uzdevums nav pasargāt tās iedzīvotājus no jebkādām neērtībām, bet gan organizēt viņu gribu kopīgu mērķu sasniegšanai, uzsvēra premjerministre.

Tāpat Straujuma pauda, ka valstij, politiķiem un politiskajām partijām jābūt godīgām. «Ir jāspēj izturēt pārbaudījumi ar varu, ar naudu, ar slavu. Partijām ir jābūt spēcīgām un kompetentām. Tām jāprot uzņemties atbildību un jābūt drosmei atbildēt par saviem lēmumiem. Skaidri definējot un skaidrojot, kāpēc, kādu kopējo mērķu labā tiek pieņemti lēmumi,» norādīja Straujuma.

Runājot par valdības darbības mērķiem, Straujuma uzsvēra, ka «sabiedrībai nepieciešams jauns, ambiciozs mērķis, kas varētu aizraut». Viņa atgādināja, ka šī valdība par sava darba virsmērķi ir noteikusi Latvijas un ikvienas ģimenes un indivīda labklājības celšanu, vairojot ticību un piederību Latvijai.

«Mēs esam tikai divi miljoni, tāpēc mums vajag lielu uzņēmību un neatlaidību. Labklājība nav iespējama bez tautsaimniecības attīstības. Labklājība nav arī iespējama bez cilvēku vērtību sistēmas pilnveidošanās,» uzsvēra Straujuma.

Tautsaimniecības attīstībai atslēgas vārdi ir konkurētspēja, eksports un zināšanu ietilpīga ekonomika, investīcijas un godīga konkurence un pieejami finanšu resursi, norādīja Straujuma.

Savā uzrunā valdības vadītāja arī pauda atbalstu līdzšinējai «Vienotība» priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai partijas vadītāja vēlēšanās. Straujuma gan piebilda: «jā, arī mani reizēm neiedvesmo viņas nevajadzīgais asums un augstprātības pazīmes, bet es redzu kā viņa strādā. Es redzu, kāda ir viņas vilkme.»

Uz augšu