Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apejot projekta dokumentācijas aprites kārtību, Rīgas pilsētas būvvalde saskaņojusi trīsstāvu ēkas nojaukšanas un septiņstāvu jaunbūves rekonstrukcijas projektus Silmaču ielā 1.
Neatkarīgās rīcībā esošie dokumenti liecina, ka šajā gadījumā, iespējams, šie projekti pat saskaņoti ar atpakaļejošu datumu.
Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, trīsstāvu ēkas Silmaču ielā 1 (teritorija starp Brīvības ielu un Lielajiem kapiem) nojaukšanas projekts būvvaldē akceptēts 3. augustā, lai gan tā plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņš bija beidzies pirms trim mēnešiem. Savukārt jaunbūves projekts Silmaču ielā saskaņots pat vēl pirms 3. augusta, uz rekonstrukcijas projekta saskaņojuma ir būvvaldes vadītāja Inta Pujāta zīmogs.
Plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņš šai septiņstāvu jaunbūvei bija beidzies 13. janvārī, turklāt nebija atjaunots projektā iekļautais topogrāfiskais plāns, netika atspoguļota faktiskā situācija attiecībā uz ielu sarkanajām līnijām, kā rezultātā ēka varētu tapt pat augstāka, nekā to pieļauj normatīvi. Pret šo būvprojektu iebildumus varētu celt arī kaimiņu zemesgabala Silmaču ielā 3 īpašnieks, jo jaunbūves pagrabs izvietots uz kaimiņa grunstgabala robežas. Apšaubāma arī vairāku citu minētā projekta normatīvo aktu ievērošana. Piemēram, nojaukšanas projektam nav atrodams 1934. gadā būvētās trīsstāvu ēkas kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšanas apliecinājums.
Ar pašu I. Pujātu vai Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem Neatkarīgajai sazināties neizdevās – vakar risinājās ilga būvvaldes padomes sēde.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieks Jānis Asaris pastāstīja, ka būvvalde jautājumu par ēkas nojaukšanu skatījusi jau 2005. gada aprīlī un pret to nav iebildusi. Balstoties uz šo lēmumu un sertificēta būvinženiera slēdzienu, kurā šīs ķieģeļu ēkas tehniskais stāvoklis atzīts par neiepriecinošu, VKPAI saskaņojusi tās nojaukšanu. Šā gada 27. jūlijā VKPAI līdzīgā kārtā saskaņojusi arī tehnisko projektu. J. Asaris norādīja, ka ēka gan ir pilsētbūvniecības piemineklis, taču neatrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautajā zonā (tā noslēdzas pie Tallinas ielas), tāpēc šeit netiek pieprasīts obligāti rīkot arhitektūras konkursu.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis ierosinājis atbrīvot no amata būvvaldes vadītāju I. Pujātu, balstoties uz domes Revīzijas komisijas ziņojumu par pārbaudi Pilsētas attīstības departamentā, kuras gaitā tika atklāti pārkāpumi būvvaldes vadītāja darbībā. Taču Rīgas domes sēdē netika izskatīts ne šis priekšlikums, ne arī pats ziņojums, jo deputāti (lielākoties partijas Jaunais laiks pārstāvju spiediena dēļ) atbalstīja šā jautājuma novirzīšanu izskatīšanai komitejās.
Lai gan pagājis jau krietns laiks, nevienā komitejā Revīzijas komisijas atzinums joprojām nav skatīts. Pie tā gan vairāk vainojama Pilsētas attīstības komiteja, kuras sēdes nav notikušas jau kopš 5. jūlija (!). Komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP) Neatkarīgajai gan apliecināja, ka jau nākamnedēļ komitejas sēde tiks sasaukta un tajā tiks izskatīts arī I. Pujāta jautājums.