Misija ir gandrīz izpildīta! Karīna un Harijs domā par atgriešanos Latvijā

Varbūt sākumā varat atgādināt TVNET lasītājiem, kāpēc pirms gada pametāt Latviju? Kur šajā laikā esat bijuši?

Patiesi, jau pagājis gads, kopš pametām mājas, un jāsaka, ka esam izpildījuši un apskatījuši aptuveni 80% no sākotnēji ieplānotā. Ja pieskaita klāt neplānoti izdarīto, domāju, varam droši teikt, ka misija ir izpildīta! Šobrīd esam paguvuši apceļot 25 valstis un drīz vien dodamies uz 26. – Malaiziju.

Esam ceļojuši Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Moldovā, Rumānijā, Serbijā, Ungārijā, Kosovā, Albānijā, Horvātijā, Melnkalnē, Bosnijā un Hercegovinā, Slovēnijā, Bulgārijā, Maķedonijā, Grieķijā, Itālijā, Turcijā, Gruzijā, Armēnijā, Irānā, Pakistānā, Indijā, Mjanmā un Taizemē. Vēl arī paviesojāmies divos starptautiski neatzītos valstiskos veidojumos - Piedņestrā un Kalnu Karabahā, savukārt neaizbraucām uz Nepālu un Bangladešu, lai gan bijām plānojuši turp doties.

Kuras ir tās valstis un vietas, kas jums vislabāk patikušas, kā arī tieši pretēji - ļoti nepatika? Kāpēc?

Es domāju, ka līdz šim visspilgtākie iespaidi ir no Irānas un Pakistānas, pirmkārt, tāpēc, ka braucām turp ar zināmām bažām un iedomām par to, kā tur varētu būt. Realitātē viss izrādījās pretēji iepriekšējām fantāzijām -

lielāku cieņu, laipnību un cilvēkmīlestību, šķiet, neesam baudījuši nevienā līdz šim apmeklētajā valstī!

No Eiropas valstīm visvairāk atmiņā palikusi Slovēnija, Bosnija un Hercegovina, Kosova un Albānija.

Valsts, par kuru varam teikt, ka ļoti nepatika, ir tikai viena - Indija. Lai arī šajā ceļojumā devāmies ar norunu vērot, pētīt, bet nekādā gadījumā nenosodīt, Indijas gadījumā mums nācās šo norunu lauzt. Nē, un šoreiz stāsts nav par netīrību, smirdoņu un trokšņiem, jo pēc Pakistāna, jo īpaši Karači, Indijas haoss tāds nieks vien šķita. Kāpēc nepatika? Pirmkārt, Indija nav īstā valsts, kur ierasties pēc Irānas un Pakistānas. Daloties iespaidos ar sastaptiem ceļotājiem, kas veic šo pašu maršrutu, izrādās, ka sajūtas Indijā visiem bijušas diezgan līdzīgas. Bija ļoti grūti samierināties ar milzīgo necieņu, nemitīgajiem meliem, krāpšanas shēmām un citām sīkām preteklībām no cilvēku puses.

Un tomēr nekādā gadījumā nesakām, ka Indija ir vieta, uz kurieni nevajadzētu doties – tā ir valsts, kur var pamatīgi izkustināt visas maņas, jo, ja ieslīgsi dienas sapnī kaut kur uz ielas Indijā, visticamāk, pēc tam to nožēlosi.

Varbūt varat arī pastāstīt par savu ceļošanas veidu? Saprotu, ka sākumā jūs pārvietojāties un dzīvojāt savā busiņā, bet nu jau kādu laiku stopjat. Vai tiesa?

Jā, busiņu, kā bija iepriekš plānots, pametām jau oktobrī un tālāko ceļu no Gruzijas uzsākām ar stopiem un sabiedrisko transportu.

Kā bija ceļot ar busiņu un kā tagad ar stopiem? Lūdzu, pastāsti vairāk!

Ceļojot ar busiņu, bijām daudzreiz neatkarīgāki

– viegli varējām nokļūt jebkurā vietā, turklāt pārtikt no pašu gatavotām maltītēm, jo busiņā bija arī plīts, savukārt tagad, katru nakti paliekot hosteļos, viesu namos, lētās viesnīcās u.c., varam baudīt lielākas ērtības.

Tu raksti, ka paliekat hosteļos, viesu namos un lētas viesnīcās. Lūdzu, pastāsti par ceļojuma materiālo pusi! Vai šī gada laikā esat kaut kur strādājuši, lai varētu ceļot, vai tomēr iztiekat ar iepriekš iekrāto naudu?

Nē, nekādu nopietnu ienākumu gūšanas avotu šī gada laika mums nav bijis. Ceļojumu finansējam par pašu sakrātajiem līdzekļiem, turklāt vecāki, draugi un citi mūsu ceļojuma līdzjutēji šad tad materiāli pabalsta mūs, gandrīz vienmēr liekot kaut kā palutināt sevi.

Lai varētu ceļot ilgāk un vairāk, vienmēr nakšņojam ļoti vienkāršās vietās,

un tikai tad, kad esam pārguruši no karstuma, samaksājam dažus eiro vairāk, lai nakti pārlaistu istabā ar gaisa kondicionētāju, jo šobrīd šeit ir karsta vasara un gaisa temperatūra latvieša miesai dažreiz kļūst pat neizturama. Bet par naktsmītni nekad nemaksājam vairāk par 7 – 10 eiro uz abiem.

Jūs nu gan mākat taupīt! Vai šāda veida ceļošana nenogurdina?

Protams, ka nogurdina, bet tieši tāpat kā citi cilvēki noguruma gadījumā vienkārši atpūšamies. Domāju, ka mums tas varētu būt pat mazliet vieglāk, jo pēc smagas dienas gandrīz vienmēr nākamo dienu varam paņemt brīvu.

Vai šajā ceļojumā esat atklājuši kaut ko jaunu par sevi un viens otru?

O, šis ir ļoti grūti atbildams jautājums. Viens par otru, neteikšu, ka atklājuši, bet drīzāk apstiprinājuši aizdomas – viens otram esam labākie ceļabiedri, savukārt mūsu lielākais atklājums pašiem par sevi –

mēs esam mainījušies, kļuvuši gan fiziski, gan emocionāli spēcīgāki,

atbrīvojoties no liekajām mantām, šķiet, tikām vaļā no šādām tādām riebīgām rakstura iezīmēm, esam kļuvuši tolerantāki, mierīgāki un mazāk pretojamies tam, ko mēs nevaram ietekmēt. Lai arī ikdiena nemitīgā kustībā nav viegla, ir kļuvis vieglāk izturēt pašiem sevi.

Paldies par atklātību:) Bet kā ar savstarpējiem strīdiem un kašķiem? Vai ceļošana palīdz izvairīties arī no tiem?

Es pilnīgi piekrītu šķietami triviālajam uzskatam, ka savstarpējo saderību var lieliski pārbaudīt, dodoties kopīgā ceļojumā, kad vislabāk atklājas, cik ļoti daudz deķa katrs grib pavilkt uz savu pusi. Mūsu gadījumā par deķa raustīšanu nevarēja būt ne runas, jo bijām ieplānojuši ceļot ilgi, ko visvieglāk izdarīt draudzīgu attiecību apstākļos. Protams, ir arī kašķi, bet tie notiek ārkārtīgi reti. Parasti divas dienas izkašķējamies un tad kādu laiku atkal varam mierīgi dzīvot.

Esam kļuvuši piekāpīgāki viens pret otru, jo daudz patīkamāk ir ceļot ar draugu, nevis ienaidnieku.

Izklausās, ka esat nošāvuši vairākus zaķus ar vienu šāvienu: gan esat redzējuši pasauli, gan uzlabojuši savstarpējās attiecības:) Ko jūs atbildētu, ja vaicātu, kāpēc vispār bija vērts doties šajā ceļojumā? Kas ir jūsu lielākie ieguvumi?

Ieguvumus droši vien visvieglāk būs novērtēt tad, kad kādu laiku būsim padzīvojuši mājās, bet šķiet, vislielāko ieguvumu varētu izjust mūsu bērni un mazbērni, kuriem nebūs jāklausās melanholiskās nopūtās par nepiepildītajiem sapņiem. Liels ieguvums ir tas, ka mēs īsā laikā apmeklējām tās vietas, kurās vienmēr bijām sapņojuši nokļūt.

Man ļoti patīk tas, ka šobrīd viss šķiet tik vienkārši izdarāms!

Atceroties dažas epizodes no pagātnes, kas toreiz sagādāja galvassāpes, tagad tas šķiet sīkums.

Pēc tam, kad tu gadu esi nakšņojis kur pagadās, nekad neesi zinājis, vai šonakt atradīsi jumtu virs galvas, esi bijis nemitīgā kustībā, neziņā, ik dienas esi bijis spiests pārvarēt dažādas grūtības, viss sāk šķist arvien vieglāk un vieglāk. Domāju, ka tas mums ļoti atvieglos dzīvi ne vien turpmākajā ceļošanā, bet arī, atgriežoties mājās un atsākot darba gaitas.

Vai gribat atgriezties mājās? Vai vēlaties atsākt biroja darba gaita, kas, visticamāk, būs pilnīgi pretējas iepriekš izbaudītajam brīvajam ritmam?

Jā, gribam atgriezties mājās, tikai vēl nezinām, kad tieši.

Bijām solījuši vecākiem būt prom gadu, tomēr nolēmām vēl mazliet, mazliet aizkavēties.

Protams, atgriežoties darba dzīvē, būs atkal jādisciplinējas un jāsaliek sevi rāmjos, bet nedomāju, ka tas būs ļoti grūti, jo šis ceļojums, lai arī daudzi mājās palikušie nespēj tam noticēt, nav mūžīga izprieca un kokteiļu malkošana no kokosrieksta zem lietussarga pie baseina. Turklāt Harijs vienmēr ir sapņojis strādāt tūrisma jomā, tāpēc iespējams, viņa praktiski gūtā pieredze dos iespēju uzsākt jaunu karjeru.

Tā kā, ja kāds tūrisma profesionālis lasa, Harijs drīz būs pieejams sarunām.

Varbūt varat ieskicēt savus tuvākos plānus? Ko vēl gribat izdarīt, līdz mēs jūs sastapsim vaigu vaigā?

Šobrīd Harijs inficējies ar odu pārnēsāto denges drudzi, tāpēc abi dzīvojamies pa slimnīcu. Jāsaprot, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai atveseļotos un atgūtu spēkus, un cik ātri atkal varēsim atgriezties aktīvas ceļošanas režīmā. Vēl gribētu apskatīt Malaiziju, Singapūru, Indonēziju, Bruneju, varbūt arī Austrumtimoru un Filipīnas, bet veselība vienmēr ir pirmajā vietā, tāpēc šobrīd pārāk neplānojam.

Ja būs jāatgriežas mājās ātrāk, pārāk neskumsim, jo, kā jau sacīju, misija ir izpildīta.

Oj, lai jums ātrāk atgriežas veselība! Un noslēgumā - ko jūs gribētu pateikt tiem cilvēkiem, kuri ir iedomājušies par līdzīgu ceļojumu?

Mēs teiktu, ka sākumā vajag izvēlēties savām vēlmēm un iespējām visatbilstošāko reģionu, veikt iepriekšēju izpēti par izmaksām un riskiem, un doties. Ieteiktu saprast, vai tiešām vēlaties doties šādā ceļojumā, tāpēc būtu vērtīgi uzzināt, kāda ir bijusi citu ceļotāju negatīvākā pieredze un pieļautās kļūdas, jo ceļošana ir viena no retajām lietām dzīvē, kur no citu kļūdām mācīties ir ārkārtīgi viegli. Ceļošana ir burvīga, ceļošana ir skaistāko mūža brīžu piedzīvošana, taču vajag paturēt prātā, ka arī ceļot ir smags darbs, turklāt skaistās Tadžmahāla fotogrāfijas ar jaunāko «Instagram» filtriņu aizkadrā ir atkritumu kaudze, bars krāpnieku, smacīgs gaiss un neizturams karstums.

Reti kuram ir nebeidzamu līdzekļu krājumi, tāpēc ieteiktu sākumā saprast, vai, piemēram, ceļot gadu mazāka komforta apstākļos un ļoti taupīgi vai arī pusgadu, taču ērtāk, tīrāk un komfortablāk. Pats galvenais – nejusties slikti, ja negribat nakšņot salmu būdās vai tieši pretēji, nejusties neērti, ja bez kompleksiem uz ielas Indijā varat pacelt ābolu, noslaucīt to kreklā un kāru muti apēst.

Pareizi ir tā, kā jūs jūtaties ērti.

Starp citu, mēs par saviem piedzīvojumiem regulāri atskaitāmies arī blogā karijs.lv, tur ir arī mūsu kontakti, ja uzskatāt, ka mēs varam būt noderīgi ar kādu padomu, droši rakstiet arī privāti, centīsimies palīdzēt.