Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sāpes ir dažādas, bet reizēm tās kļūst nepanesamas, kad smeldz zobs. Ir tikai viena izeja – ārstēt, taču bieži vien šo apmeklējumu varētu novērst, ja laikus būtu meklēta higiēnista palīdzība. Par to Mājas saruna ar zobu klīnikas Elizabete virsmāsu Oksanu Virko un topošo ārsti Jekaterinu Tjurinu.
– Kālab nepieciešams apmeklēt zobu higiēnistu?
– Pēc higiēnas vieglāk saredzēt, kurā zobā veidojas vai jau ir parādījies caurums. Bieži vien zem mitrā aplikuma to nevar saskatīt, sevišķi, ja cilvēks visu mūžu smēķē. Divreiz gadā noteikti vajadzētu iet pie higiēnista. Tiem cilvēkiem, kuri zina un prot pareizi kopt savus zobus, pietiks, ja pieteiks vizīti reizi gadā.
Pēc pieredzes varu teikt, ka pacienti to labi izprot un tērē naudu profilaksei, nevis zobu ārstēšanai. Mūsu pastāvīgajiem klientiem, kas te ierodas regulāri, šī procedūra aizņem krietni īsāku laiku, bet ir tādi, kas higiēnista krēslā vienas vizītes laikā pavada pusotras stundas. Mūsu klīnikā nav fiksētas cenas, viss atkarīgs no darba apjoma, tās var svārstīties no 8 līdz pat 30 vai 40 latiem. Vīriešiem, kuri visu mūžu smēķējuši, higiēnists jāapmeklē pat trīs reizes gadā. Mūsu klīnikā ir ļoti laba aparatūra, ar kuras palīdzību, izmantojot sodas strūklu, noņemam aplikumu, ar ultraskaņas aparātu atbrīvojam no zobakmens.
– No kā veidojas zobakmens?
– To paātrina diabēts, ietekmē zarnu trakta darbība, bet visvairāk to ietekmē slikta zobu tīrīšana. Ja to dara nepareizi, jau pēc diviem trim mēnešiem zobakamens var izaugt no jauna.
Ir pacienti, kuri apgalvo, ka tīra pareizi un regulāri, bet zobakmens vienalga izaug ātri. Tādā gadījumā noteicošais ir diabēts, ar ko slimo cilvēks. Zobakmens veidošanās paātrina paradontozi (zobu saslimšanu, kas samazina kaula līmeni).
Zobi obligāti jātīra divas, pat trīs reizes dienā. Ja nav iespējams darba specifikas dēļ izmantot birstīti, noteikti pēc ēšanas jāizskalo mute. Ir arī speciāli skalojamie līdzekļi. Ir daudz tādu cilvēku, kam asiņo smaganas. Varu ieteikt izmēģināt tādu zobu pastu kā Ļesnoj baļzam, tā nav dārga, maksā apmēram no 40 līdz 60 santīmiem. Kvalitatīvas ir no mūsu pašu Baldones dūņām gatavotās pastas, no ārzemju ražojumiem – Sensodain.
– Cik bieži vajadzētu mainīt zobu pastu?
– Ir tādi pacienti, kuriem nepatīk vienas vai otras pastas specifiskā garša. Tad noteikti jāiegādājas un jālieto cita, lai nebūtu nepatīkamās garšas vai arī neizsauktu kņudoņu kaklā. Pēc 55 gadu sasniegšanas cilvēkiem noteikti jāpērk zobu pasta ne tikai ar fluoru, bet arī pret paradontozi. Lielajās aptiekās ir pieejams plašs izziņas materiālu klāsts, atliek vien palasīt, pakonsultēties un izvēlēties. Var atrast ne tikai Latvijā un Krievijā ražotās zobu pastas, bet arī Vācijā, Spānijā un Zviedrijā gatavotās. Piemēram, Vācijā gatavotā Lacalut, kas palīdz atveseļot smaganas, ir profilaktisks līdzeklis pret kariesu un paradontozi, tā novērsīs zobu jutīgumu pret aukstu un karstu, skābu un saldu, atjaunos dabisko baltumu.
Pati personiski tīru zobus ar Čornij žemčug, kam pievienots paradontakss. Jāmaina ne tikai zobu pasta, bet arī birstītes – reizi trijos četros mēnešos. Parasti to dara reizi pusgadā.
– Kā jūs vērtējat – vai zobu veselība uzlabojas jeb vai tā kļūst sliktāka: vai cilvēki griežas pēc palīdzības biežāk un saslimšanas ir nopietnākas?
– Noteikti ir uzlabojusies. Pirms 10 gadiem mācījām saviem pacientiem, kā pareizi tīrīt zobus, taču pašlaik daudzi ir dzirdējuši, redzējuši un zina, kā to darīt. Reizē ar zobiem obligāti jātīra mēle. Aptiekās pārdošanā ir speciālas dažāda veida birstītes, arī skrubis. To gan nevajadzētu dot bērniem, taču mazuļi jau no četru gadu vecuma jāmāca un jāpieradina, kā pareizi tīrīt zobus. Nevaru apgalvot, ka jaunajai paaudzei būtu ļoti labi zobi.
– Zobu diegs – ikdienas nepieciešamība vai var iztikt bez tā?
– Katru dienu pēc ēšanas jālieto arī zobu diegs, tas ir nepieciešams, jo zobu spraugās sakrājušās ēdienu atliekas nekā citādi nevar dabūt ārā. Skolas vecuma bērniem varbūt tas vēl nav tik aktuāli, taču lai pamazām pierod, lai tas kļūst par labu un paliekošu ieradumu. Reizēm var izlīdzēties ar zobu kociņu, taču ar to gadās traumēt smaganas.
Mutes dobuma un zobu veselību ietekmē iedzimtība, mūsu sliktie ieradumi grauzt karameles, dzert Cocacolu, visus gāzētos ūdeņus, saldās limonādes, čipsus, arī cepumus. To vietā labāk pagrauzt burkānus, ēst svaigus dārzeņus, augļus. Ja nu nekādi nav iespējams ierobežot savas iegribas, jānopērk kāds hamburgers, bet obligāti pēc tam jāizskalo mute ar ūdeni. Izlīdzēties var ar košļājamo gumiju, bet tās iedarbība jūtama tikai trīs minūtes. Pašai košļājamajai gumijai nekas nepielīp no ēdiena paliekām, kas sakrājušās mutē, tā tikai veido siekalas, aizsargā no kariesa.
– Ko darīt – tīru zobus regulāri, bet reizēm smako mute?
– Jātīra mēle, iespējams, ka kaut kas aizķēries smaganu kabatās. Ja tur viss ir tīrs, tad varētu būt kāda iekšēja saslimšana, kas jānovērš. Noteikti jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu.
Iespējams iegādāties arī speciālus skalojamos līdzekļus, pārdošanā ir mēles birstīte ar gēlu, taču ar to nevajadzētu pārāk aizrauties. Tam ir ļoti stipra iedarbība, jālieto minimāli, lai nemainītos mutes dobuma mikroflora. Parunājieties ar speciālistu, pirms izvēlaties šo līdzekli.
– Nevēlamie faktori, kas ļauj progresēt paradontozei?
– Zobakmens, mitrais aplikums, patogēnās baktērijas, slikta higiēna. Ar regulāru higiēnu var likvidēt sliktās baktērijas, bet ar speciālu zobu pastu apturēt šo procesu. Pilnībā nevar atjaunot kaulu līmeni, bet iespējams aizkavēt paradontozi. Gadījumos, kad nepalīdz nekāda profilakse, izeja – ķirurģiska iejaukšanās. Nekādā gadījumā nevajag nogaidīt, bet laikus apmeklēt higiēnistu. Samazinoties kaula līmenim, viens otrs zobs kļūst kustīgs, dažkārt tas jārauj ārā. Viena zoba trūkumu vēl var pieciest, bet, ja jāzaudē vairāki, noteikti jātaisa platītes.
Mūsu vecākiem un vecvecākiem noteikti bija un ir labāki zobi. Esam novērojušas, ka daudziem pacientiem ir ļoti jutīgi zobi, neatkarīgi no viņu maksātspējas. To ietekmē ne tikai nepareiza tīrīšana, bet arī cieta birstīte, produkti, kas satur ogļskābi. Jutīgi zobu kakliņi ir cilvēkiem, kam konstatētas zarnu trakta saslimšanas.
– Daļu cilvēku neapmierina zobu baltums – tie drīzāk ir dzeltenīgi, tālab viens otrs izvairās smaidīt. Ko te var līdzēt, varbūt pabalināt?
– Man personiski negribētos ieteikt zobus balināt, tā nav ārstēšana, bet gan sava veida bizness. Tikai tad, ja pacients to vēlas, veicu šo procedūru, iepriekš viņu informēju, ka es par to neatbildu. Pēc balināšanas zobs zaudē daļu kalcija, var rasties problēmas.
Ir speciālas lakas, tās palīdz.