Darba devējs var noteikt summēto darba laiku, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, piemēram, nepārtraukti strādājošos uzņēmumos apkalpojošā sfērā. Pirms summētā darba laika noteikšanas darba devējam jākonsultējas ar darbinieku pārstāvjiem.

Šajā gadījumā darbinieka darba dienas ilgumu nosaka darba devējs, piemēram, darba grafikā, un tas var atšķirties atsevišķās nedēļas dienās. Sastādot darba grafiku, darba devējs var neievērot likumā noteikto minimālo diennakts atpūtas ilgumu, t. i., 12 stundas 24 stundu periodā, un minimālo nedēļas atpūtas ilgumu, t. i., 42 stundas pēc kārtas septiņu dienu periodā.

Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt:

• 56 stundas nedēļā — maksimālo stundu skaitu, kuras darbinieks drīkst strādāt nedēļas laikā;
• 160 stundas četru nedēļu periodā. Ja darbinieks veic darbu virs Darba likumā noteiktā stundu skaita, tas tiks uzskatīts par virsstundu darbu. Piemēram, ja darbinieks četru nedēļu periodā būs nostrādājis 165 stundas, 5 stundas tiks uzskatītas par virsstundām. Darba devējs darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citu uzskaites periodu, piemēram, kvartālu, gadu. Šajā gadījumā darba laika summārajam ilgumam uzskaites periodā jāatbilst normālajam stundu skaitam uzskaites periodā. Piemēram, ja mēnesī būs 21 darba diena, tad normālo stundu skaits vienā mēnesī būs 168 (168 stundas reiz 3 mēneši). Darbs, ko darbinieks veiks virs normālā stundu skaita noteiktajā uzskaites periodā, būs virsstundu darbs.