Kad draudzene aizviļ vīru... (116)

Sirdsdraudzenes pievilta

Anitas (30) vīru viņas kāzu dienā noskatīja draudzene Indra, kura pavisam drīz sāka rīkoties, lai šo vīrieti iegūtu sev.

Labākās klasesbiedrenes Mans stāsts sākās vidusskolā, uz kuru aizgāju mācīties pēc tam, kad biju pabeigusi pamatskolu savā lauku ciemā. Tur es iepazinos ar Indru, kura bija tāda pati ienācēja kā es. Viņa ātri pamanīja, ka jaunajā kolektīvā nejūtos kā savā ādā un kādā starpbrīdī pienāca pie manis, lai iepazītos. Tā mēs sākām draudzēties. Kļuvām par tik tuvām draudzenēm, ka brīžiem bija sajūta, ka klasē ir divas frontes – mēs abas un visi pārēji. Tiešām bijām nedalāms tandēms. Partnerattiecībās bieži tiek runāts par to, ka attiecības ir jākopj, tāda pati kopšana vajadzīga arī draugu attiecībās, un tagad, atskatoties atpakaļ uz vairāk nekā desmit gadu veciem notikumiem, varu secināt, ka tā, kas kopa mūsu attiecības, biju es. Brīžiem es pret viņu izturējos gandrīz kā mīļotais vīrietis – izmaksāju pusdienas, dāvināju dažādas dāvaniņas, bet pretī par to tikpat kā neko nesaņēmu. Vienīgais, ko atceros no viņas saņēmusi, bija ķemme ar zaļu lenti. Saprotu, ka viņai nebija naudas, Indra nāca no daudzbērnu ģimenes, kur svarīgs bija katrs santīms. Es viņai arī nepārmetu, ka viņa man dod pretī mazāk, jo galu galā ne jau materiālās vērtības veidoja mūsu draudzību. Vidusskolas laiks ir tas, kad draudzenes viena otrai par sevi stāsta pilnīgi visu, visas privātās detaļas tiek atstāstītas sīki un smalki. Tas bija gluži loģiski, ka mēs viena par otru zinājām visu iespējamo, ko vien var zināt. Spriedelējām, kādi džeki mums patīk, ar kādu vīrieti katra no mums grib būt kopā. Ilgu laiku abas bijām nevainīgas un prātojām, kā tas būs, kad zaudēsim nevainību. Mūsu draudzība turpinājās visu vidusskolas laiku, līdz 12. klases beigās man bija jāpārceļas uz citu skolu, kas bija vairāku simtu kilometru attālumā no skolas, kurā biju mācījusies pēdējos trīs gadus. Līdz ar to man vajadzēja pamest labāko draudzeni, kas bija pats grūtākais visā šajā pārvākšanās procesā. Mēs sākām sarakstīties – katru nedēļu viena otrai nosūtījām divas vēstules, tā tas turpinājās ilgu laiku. Es pie viņas regulāri braucu viesos, turklāt to darīju tikai es – viņai nekad nebija naudas, lai mani apciemotu. Maniem vecākiem lieki līdzekļi atradās. Un viņa mani vienmēr gaidīja.

Liktenīgā kāzu diena Pienāca brīdis, kad es piedzīvoju savu pirmo lielo mīlestību – viņu sauca Jānis. Man tobrīd bija 18 gadu, es detalizēti Indrai aprakstīju, kāds bija mūsu pirmais randiņš, pirmais skūpsts. Prātuļoju par to, ka vēl esmu nevainīga un gribētu nevainību zaudēt. Visu izrunājām krustām šķērsām. Pēc pirmās nakts atkal tas pats – jaunībā daudz nedomā, ko vajadzētu un nevajadzētu draudzenei stāstīt, tāpēc mēs runājām par visu, jā, pat par locekļa izmēru. Protams, sarunu tēmas bija arī par viņa vecākiem, Jāņa ģērbšanās stilu un runas manieri. Par pilnīgi visu! Mēs ar Indru daudz runājām par Jāni, bet man nekādi nesanāca viņus iepazīstināt, jo galu galā dzīvojām dažādās pilsētās. Un tad pienāca brīdis, kad neplānoti paliku stāvoklī. Vecāki uzstāja, un mēs sākām riktēties kāzām, kas tika ieplānotas pavisam drīz, kamēr vēl vēders nav pārāk liels. Es, protams, biju kā spārnos. Man šķita, ka tas ir mans mūža vīrietis, ar kuru kopā pavadīšu visu dzīvi. Biju ārkārtīgi emocionāla, kā jau grūtniece. Sapņoju par dzīvi, kas sākas pēc tam, kad pasakās tiek pateikts – viņi dzīvoja ilgi un laimīgi. Tā kā man nebija sanācis Indru iepazīstināt ar Jāni pirms tam, viņi iepazinās mūsu kāzu dienā. Vēlāk viņa teica, ka, ieraugot viņu, uzreiz sapratusi, ka Jānis ir viņas īstais. Viņas, nevis mans. Iztēlojies?! Manā kāzu dienā mana labākā draudzene noskatīja manu līgavaini! Kad vēlāk viņa man to teica, man tas šķita prātam neaptverami. Arī mans nu jau bijušais vīrs teica, ka sapratis to pašu, bet es gan tam atsakos ticēt, jo pagāja vēl diezgan daudz laika, līdz viņi ļāvās savām jūtām.

Nebijām radīti viens otram Pēc kāzām Indras attieksme pret mani mazliet mainījās – pēkšņi viņa atrada gan laiku, gan līdzekļus, lai brauktu pie manis ciemos. Man tas nelikās aizdomīgi, es par to vienkārši priecājos, jo man ļoti bija vajadzīgs kāds, ar ko dalīties savos piedzīvojumos un pārdzīvojumos, gaidot mazo. Turklāt es tobrīd dzīvoju laukos pie vecākiem, jo mans jaunais vīrs pilsētā remontēja dzīvokli. Nākamā dīvainība bija tas, ka viņa pieteicās palīdzēt remontdarbos. Jānis piekrita. Skaidri atceros, ka tobrīd par manu draudzeni viņam vēl intereses nebija, kaut gan meitene, manuprāt, bija gatava ar viņu pārgulēt vēl tad, kad es biju ar lielu vēderu. Es pamanīju arī to, ka viņa man ļoti daudz prasa par vīra ģimeni un noskaņo mani pret vīramāti. Nu, bija vīramāte mazliet ragana, un es arī stāstīju, cik viņa ir briesmīga. Bail pat iedomāties, kā šī informācija vēlāk tika nodota tālāk. Piedzima mazais, dzīvojām, bet visu laiku nevarējām būt kopā. Es bieži biju laukos pie saviem vecākiem, vīrs pilsētā strādāja, satikāmies nedēļas nogalēs. Tagad saprotu, ka tā bija kļūda, vajadzēja dzīvot kopā ar vīru, varbūt tad nebūtu noticis tas, kas notika. Kaut gan man liekas, ka mēs tomēr nebijām radīti viens otram un tik un tā agri vai vēlu būtu izšķīrušies. Sanāca tā, ka izšķīrāmies agri.

Laime uz manām asarām Piedzima bērns, viss it kā bija kārtībā, tikai ar līdzekļiem bija tā pašvaki. Indra strādāja skolā un ierosināja, ka mans vīrs varētu uz pusslodzi piestrādāt par angļu valodas skolotāju, toreiz nebija obligāti nepieciešama pedagoģiskā izglītība. Arguments bija tāds, ka mums ģimenē ir vajadzīga nauda, un viņa tad nu bija tā labdare, kas gatava izpalīdzēt. Domāju, ka tieši skolā viņi abi arī saostījās, pavadīja daudz laika kopā un iepatikās viens otram. Pareizāk, Jānim iepatikās Indra, jo viņa manu vīru taču noskatīja jau kāzu dienā. Kā es uzzināju par viņu sakaru? Man nebija nekādu nojausmu, nekādu aizdomu, it nekā. Bet bija kāda situācija, kad es izmisīgi meklēju gan vienu no viņiem, gan otru, bet nevienu nevarēju sazvanīt. Uz telefona zvaniem neatbildēja ne Jānis, ne Indra. Kad vīrs uzradās, rīkojos kā banālā seriālā un vaicāju – vai tev ir cita? Nezinu, kur rāvu šo domu. Jā, viņš atbildēja. Tad vaicāju – vai tā ir Indra? Jā. Es nezinu, kā man ienāca prātā to pajautāt, tas bija gandrīz kā pamudinājums no augšienes. Kad uzzināju par viņu attiecībām, teicu, lai ņem mantiņas un iet. Ar to mūsu laulība beidzās. Mans bijušais vīrs apprecējās ar Indru. Viņiem ir dēls. Māja. Mašīna. Nu, it kā viss ir. Tāpēc varu teikt – tā nav taisnība, ka uz citu asarām laimi nevar uzcelt. Muļķības! Var uzcelt! Es varu Dievam teikt paldies, ka nekad mūžā vairs neesmu satikusi Indru. Pat netīšām viņai ne reizi neesmu uzskrējusi virsū. Pirmajos gados bija tā –zināju, ja satiktu viņu uz ielas, plēstu aiz matiem, fiziski iespaidotu, sistu. Man nebija tik būtiski tas, ka vīrietis mani piekrāpa, draudzenes nodevība man bija daudz sāpīgāka. Es ilgi nevarēju viņiem piedot. Tikai aptuveni pēc septiņiem gadiem aizbraucu svētceļojumā, un viens priesteris teica, ka man skaļi jāpasaka – es piedodu. Tobrīd, kad to izdarīju, mani tā kā atlaida. Jā, līdz tam biju teikusi, ka esmu piedevusi un aizmirsusi, bet tā bija sevis un citu mānīšana. Kopš tā laika man sirdsdraudzeņu vairs nav. Mani ir viens draugs vīrietis, kuram varu pilnībā uzticēties un ar kuru mani nesaista romantiskas attiecības. Es vairs nevienam nestāstu par savu intīmo dzīvi. Un, izvēloties draudzenes, skatos, lai “neiegrābtos” tādā, kurai neveicas ar vīriešiem. Bet es nevarētu teikt, ka esmu kļuvusi uzmanīgāka. Es tomēr ticu, ka cilvēks savā būtībā ir labs. Turklāt kādas man tiesības vienas kuces dēļ norakstīt visus cilvēkus?

Uzmanies, ja tava draudzene... 1. Pārāk daudz interesējas par tava vīrieša gaumi un to, kas viņam patīk un nepatīk. Viņai tas nav jāzina. Viņai ir jāinteresējas par tevi. Tikko viņa sāk interesēties par tavu vīrieti, sāc palikt uzmanīga! 2. Tavam vīrietim dāvina personiskas dāvanas – smaržas, bokseršortus un tamlīdzīgas lietas. 3. Bieži lūdz palīdzību tavam vīram, jo viņai atkal kaut kas ir saplīsis un to vajag saremontēt. 4. Nekad nevajag draudzenei teikt – mans vīrs nodarbojas ar makšķerēšanu, man tas ir garlaicīgi. Viņa būs tā, kas iemācīsies makšķerēt. 5. Aizmirsti, ka tava draudzene var būt vientuļa sieviete, kurai neveicas attiecībās. Ir jādraudzējas ar līdzvērtīgiem cilvēkiem. 6. Nestāsti draudzenei par savu vīrieti un viņa ģimeni neko sliktu. 7. Kad tev parādās attiecības, ir jāsaprot, ka bērnība ir beigusies un no draudzenes ir mazliet jāatdalās.

Vēl vairāk par draudzenēm - vīru aizvīlējām lasi žurnāla UNA oktobra numurā!