Panamas skandāls: kas zināms līdz šim brīdim?

Panamas ofšoru naudas lieta varētu būt viens no lielākajiem finanšu skandāliem pasaules vēsturē un jau tagad izraisījis pamatīgas politiskas sekas un demisijas.

«Mossack Fonseca» klientu vidū bijuši ne vien politiķi un slavenības, bet arī narkobaroni, personas un uzņēmumi, kas iekļauti dažādos ASV un Eiropas sankciju sarakstos. Un, kā apgalvo franču laikraksts «Le Monde», Panamas firmas pakalpojumus izmantojušas arī 365 bankas visā pasaulē.

Lūk neliels apkopojums par to, kādu iespaidu skandāls atstājis dažādās valstīs:

Latvija

- Žurnālistu aprindās izskanējis, ka dokumentos minēti arī Latvijas pilsoņu un uzņēmumu vārdi. Nopludinātos dokumentus Latvijas kontekstā pēta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica». Latvijas pavalstnieku vārdus tas sola publiskot ceturtdien. «Re:Baltica» vadītāja Sanita Jemberga paudusi, ka dokumentos ir vārdi no Latvijas, tie esot «interesanti, taču ne politiski svarīgi».

- Kā informē «Re:Baltica» žurnāliste Inga Spriņģe, dokumentos minēts arī kāds Latvijā zināms tenisa spēlētājs.

- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests aicinājis žurnālistus Valsts ieņēmumu dienestam ziņot par Latvijas pilsoņiem vai rezidentiem, kas dokumentos minēti. VID tādā gadījumā būtu pamats veikt šo personu nodokļu auditu. Pārbaudes veikšanai ar vārdu un uzvārdu esot par maz, jāzina arī ārzonu firmas reģistrēšanas valsts, banku kontu numuri un cita informācija.

Islande

- Lai gan sākotnēji to kategoriski atteicās darīt, no amata otrdienas vakarā atkāpās Islandes premjerministrs Sigmundurs Davids Gunnlaugsons. Dokumentos minēts viņa sievas vārds. Pirmdien pie parlamenta pulcējās tūkstošiem protestētāju, prasot premjera demisiju.

Gunnlaugsons 2007. gadā kopā ar sievu iegādājās ofšoru uzņēmumu ar mērķi pārvaldīt sievas mantojumu, ko viņa saņēma no turīgā tēva.

Spānija

- Spānijas mediju pirmās lapas rotā futbola granda «Barcelona» argentīniešu superzvaigznes Lionela Mesi ģimenes foto. Mediji apgalvo, ka Mesi ienākumus no nodokļu iestādēm slēpis ārzonas firmās. Futbolists pats to noraida un apsverot iespēju pat tiesāties ar medijiem - neslavas cēlājiem.

Itālija

- Itālijā jau kopš 2015.gada notiek izmeklēšana par naudas atmazgāšanu pret uzņēmumiem, kas saistīti ar «Mossack Fonseca». Izmeklētāji cer, ka dokumenti viņiem palīdzēs.

- Ekonomikas ministra pārstāvji solījuši, ka valsts varasiestādes pētīs, vai sarakstos nav minēti vēl kādi Itālijas pilsoņi un uzņēmumi. Izdevums «l'Espresso» ziņoja, ka nopludinātajos dokumentos minēti «aptuveni 1000 itāļu vārdi», tostarp bijušais autoražotāju «Ferrari» priekšsēdētājs un pašreizējais lidsabiedrības «Alitalia» vadītājs Luka Kordero di Montecemolo.

Francija

- Laikraksts «Le Monde» apgalvo, ka Francijas Nacionālās frontes līderes Marinas Lepēnas palīgi izveidojuši ofšora sistēmu naudas slēpšanai. Nauda tikusi sūtīta uz Honkongu, Singapūru, Britu Virdžīnu salām un Panamu, lai izvestu to no Francijas caur ofšora kompānijām un fiktīviem darījumiem, izvairoties no Francijas naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādēm.

Lielbritānija

- Dokumentos minēta ietekmīgā Lielbritānijas banka HSBC. Kā vēsta laikraksts «Le Monde», HSBC izveidojusi kopumā 2300 ārzonu kompānijas.

- Izskanējis arī Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona nu jau mirušā tēva Īana Kamerona vārds. Viņš bijis arī dēla tagad vadītās Konservatīvās partijas biedrs. 2012. gadā britu mediji ziņoja, ka Īans Kamerons vadījis ofšoru investīciju fondu tīklu, ar kura palīdzību izveidojis ģimenes bagātību. Nekas neliecina, ka viņš būtu darījis ko pretlikumīgu. Tomēr viņa vārda parādīšanās «Panamas sarakstos» ir trieciens Kameronam, kurš skaļi kritizējis izvairīšanos no nodokļiem un nodokļu nemaksāšanu.

- Lielbritānijas Nodokļu un muitas pārvalde lūgusi no žurnālistiem Panamas uzņēmuma dokumentu kopijas, lai informāciju izpētītu sīkāk un attiecīgi rīkotos.

Šveice

- Šveices bankas UBS un «Credit Suisse» finansiāla labuma gūšanai izveidojušas attiecīgi 1100 un 1105 ārzonu uzņēmumus, apgalvo vēsta franču laikraksts «Le Monde».

Čīle

- No amata atkāpās Čīles pretkorupcijas aģentūras vadītājs Gonsalo Delavo. Panamas dokumentos minēts viņa vārds.

- Kopumā dokumentos minēti aptuveni 200 ofšoru uzņēmumi, kas saistīti ar Čīles pilsoņiem, to vidū uzņēmēji, slaveni sportisti un valsts bijušais finanšu ministrs.

Vācija

- Ar Panamas «Mossack Fonseca» saistītas vismaz 28 Vācijas bankas, apgalvo laikraksts «Süddeutsche Zeitung». Vismaz 14 no šīm bankām izveidojušas vairāk nekā 1200 «čaulas uzņēmumus». «Süddeutsche Zeitung» raksta, ka «Deutsche Bank» vien izveidojusi vairāk nekā 400 ārzonas kompānijas.

Malta

- Maltas opozīcija «Panamas dokumentu» dēļ prasa divu valdības locekļu atkāpšanos. Kritizētie ir enerģētikas ministrs Konrāds Mici un kancelejas vadītājs Kīts Skembri. Mici un Skembri 2015.gadā esot izveidojuši divus ārzonas trasta fondus Jaunzēlandē, kas bijuši saistīti ar slepeniem Dubaijas bankas kontiem un diviem Panamas uzņēmumiem, ko abi politiķi izveidoja ar «Mossack Fonseca» starpniecību.

Pakistāna

- Panamas dokumentos atklājās Pakistānas premjerministra Navaza Šarifa ģimenes saistība ar vairākām ofšoru kompānijām. Premjers paziņoja, ka izveidos īpašu komisiju, kam šīs apsūdzības jāizmeklē.

Sīrija

- Laikraksts «Le Monde» izpētījis, ka Sīrijas valdībai izdevies apiet starptautiskās sankcijas un finansēt karadarbību ar ēnu uzņēmumu starpniecību.

- Dokumentos, piemēram, minēts Sīrijas prezidenta Bašara al Asada brālēns Rami Mahlufs, kura bagātība tiek lēsta piecu miljardu ASV dolāru apmērā. ASV Finanšu ministrija 2008.gadā noteica pret viņu sankcijas, uzskatot, ka Mahlufs ir ar režīmu saistīta persona, kas manipulējusi ar Sīrijas tieslietu sistēmu un izmantojusi Sīrijas drošības dienestu darbiniekus, lai iebiedētu konkurējošos uzņēmējus.

- Savukārt kompānija «Pangates International Corporation Limited»

Sīrijas režīmam piegādājusi aviācijas degvielu, kura izmantota, lai darbinātu militārās lidmašīnas.

Šis uzņēmums ASV sankciju sarakstā ir kopš 2014.gada, un Panamas juridiskā firma ar to sadarbojās vēl deviņus mēnešus pēc sankciju noteikšanas.

Ukraina

- Dokumentos izskanējis Ukrainas prezidenta Petro Porošenko vārds. Ārzonas kontus izmantojis arī viņš, taču pats Porošenko noliedz, ka tādējādi būtu pārkāpis likumu. Porošenko bija reģistrējis uzņēmumu Britu Virdžīnās, kuru viņš nekad nav minējis savās ienākumu deklarācijās.

Nevienā no kontiem, kas tiek saistīti ar Porošenko ārzonas uzņēmumu, nav vairāk kā 2000 eiro, taču žurnālisti, kas gadu pētījuši «Panamas dokumentus», apgalvo, ka tie tikuši izmantoti, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas par prezidentam piederošās saldumu ražošanas impērijas gūto peļņu.

Starptautiskā Izmeklējošo žurnālistu konsorcija (ICIJ) pētnieki norāda, ka «Porošenko darbības varētu būt nelikumīgas divējādā ziņā - viņš reģistrējis jaunu uzņēmumu, atrodoties prezidenta amatā, un nav paziņojis par šo uzņēmumu ienākumu deklarācijās».

- Ukrainas populistiskās Radikālās partijas līderis Oļehs Ļaško prasījis Porošenko demisiju, tomēr nav sagaidāms, ka tas varētu īstenoties.

Krievija

- Iespējams, visskaļāk ticis spriests, ka Panamas dokumentos minēti arī virkne cilvēku no Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka. Viņi ofšoru darījumus izmantojuši, lai slēptu miljardiem dolāru. Paša Putina vārda tur nav, tomēr varētu būt pamats uzskatīt, ka šo darījumu rezultātā Putina uzticības cilvēki varējuši slēpt bagātības, kas iegūtas, pateicoties draudzībai ar Kremļa saimnieku. Krievijas amatpersonas Krievija ofšoru dokumentu nopludināšanā saskatījušas «uzbrukumu» Putinam.

- Krievijā septembrī gaidāmas parlamenta deputātu un atsevišķu reģionu amatpersonu vēlēšanas. Krievijas pretkorupcijas iestādes vadītāja dokumentu publiskošanu nosaukusi par vēlmi destabilizēt situāciju valstī pirms plānotajām vēlēšanām.

- Ofšoru aktīvi ir 12 augsta ranga Krievijas amatpersonu ģimenēm, vēsta laikraksts «Novaja gazeta». Pētījumā minēts Krievijas ekonomiskās attīstības ministra Alekseja Uļukajeva dēls un Peskova laulātā draudzene Tatjana Navka, Pleskavas apgabala gubernators Andrejs Turčaks, Kremļa partijas «Vienotā Krievija» Valsts domes deputāti Viktors Zvageļskis, Mihails Šļepenčuks un Aleksandrs Babakovs, kā arī Čečenijas pārstāvis Krievijas parlamenta augšnamā Suleimans Geremejevs. Turklāt pētījumā minēts arī kāds Aleksejs Patruševs - Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa brāļadēls.