Vairums Valsts prezidenta kancelejas minēto vizuālo un tehnisko defektu Rīgas pilī ir klasificējami nevis kā būvniecības defekti, bet gan kā Valsts prezidenta kancelejas izvirzītas papildu prasības, sacīja VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.
Jau 18.martā VNĪ informēja Valsts prezidenta kanceleju, ka ir izvērtējusi kancelejas 29.februārī iesniegto defektu uzskaitījumu, kas galvenokārt ir raksturojami nevis kā defekti, bet gan papildu prasības vai vizuāli novēršamas praktiskas lietas, bet defekti tika novērsti.
Savukārt prezidenta kanceleja 21.martā iesniedza VNĪ papildus konstatēto tehnisko un vizuālo defektu sarakstu. VNĪ 24.martā informēja kanceleju, ka ne visi kancelejas minētie defekti uzskatāmi par būvniecības defektiem, tie pat ir uzskatāmi kā papildu prasības attiecībā uz īstenoto tehnisko projektu, piemēram, papildu jaunas margas utt. VNĪ 24.martā apņēmās iesniegt prezidenta kancelejai koriģētu defektu sarakstu ar motivētiem iebildumiem.
Starp VNĪ un prezidenta kanceleju joprojām noris darbs pie telpu nomas līgumos iekļaujamo tiesību normu savstarpējas saskaņošanas, informēja Blodons.
«Ir diskusijas par līguma priekšmetā nododamo telpu apjomu kancelejas lietošanā, jo Valsts prezidenta kanceleja ir mainījusi viedokli par lietošanā pieņemamām telpām, piemēram, virtuves telpas, kuras ir pielāgotas pēc kancelejas prasībām ēdienu pagatavošanai. Tāpat kanceleja uzskata, ka līgumā ir nosakāms jau precīzais nomas maksas apmērs, nevis provizoriskais šobrīd valsts budžetā paredzētais apmērs pirms Ministru kabineta (MK) dotā lēmuma izpildīšanas. Tas paredz, pēc pils nodošanas ekspluatācijā Finanšu ministrijai (VNĪ) piecu mēnešu laikā jāprecizē nomas maksas un būvniecības kapitālieguldījuma apmērs atbilstoši faktiskajām būvniecības, piesaistītā kapitāla, pārvaldīšanas un pārcelšanās izmaksām un jāiesniedz MK rīkojuma projekts par šo izdevumu precizēšanu,» skaidroja Blodons.
Paralēli telpu nomas līguma projektu saskaņošanai notiek arī nomas maksas un būvniecības kapitālieguldījuma apmēru precizēšana atbilstoši faktiskajām būvniecības, piesaistītā kapitāla, pārvaldīšanas un pārcelšanās izmaksām, ko plānots iesniegt MK līdz 1.jūnijam.
Jau ziņots, ka, apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatējusi tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.
Viņa skaidroja, ka Valsts prezidenta kancelejas darbības atsākšana atjaunotajās Rīgas pils telpās šobrīd ir atkarīga no VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ). Lai arī Rīgas pilsētas būvvalde rekonstruēto Rīgas pili pieņēma ekspluatācijā pagājušā gada 18.decembrī, visu saistību izpildes pieņemšanas un nodošanas akts starp VNĪ un būvniekiem tika parakstīts tikai 2016.gada februārī.
«Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatēja tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā. Par minētajiem defektiem informējām VNĪ jau 2016.gada februāra beigās,» sacīja Jaunzeme.
Viņa piebilda, ka VNĪ daļu no defektiem gan ir novērsusi un šobrīd darbs pie defektu novēršanas turpinās. Tāpat turpinās darbs pie Rīgas pils nomas līguma projekta saskaņošanas. Kopš 2016.gada 11.marta nomas līguma projekts ar Valsts prezidenta kancelejas piedāvātiem precizējumiem un uzlabojumiem ir izvērtēšanā VNĪ.
«Svarīgi, ka Rīgas pils atjaunošanas projekts ir pabeigts atbilstoši Rīgas pils kultūrvēsturiskajai un simboliskajai vērtībai, kā arī šīs telpas var tikt izmantotas valsts reprezentācijas vajadzībām un Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai. Pirms Valsts prezidenta kanceleja pieņems Rīgas pils telpas lietošanā, VNĪ ar laba saimnieka rūpību ir jāpaveic visi Rīgas pils atjaunošanas projektā ietvertie darbi,» sacīja Jaunzeme.
Viņa arī skaidroja, ka Rīgas pils atjaunošanas un restaurācijas projekts ir bijis ievērojams, atjaunošanas darbi ir notikuši aptuveni 10 000 kvadrātmetru platībā, šobrīd ir svarīgi šos darbus kvalitatīvi noslēgt un pie tā darbs turpinoties.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas būvvalde pagājušā gada 18.decembrī pieņēmusi ekspluatācijā rekonstruēto Rīgas pili. Kā iepriekš skaidroja VNĪ, 1.kārtas darbiem bija paredzēti 34,9 miljoni eiro, bet reāli izlietotā summa ir 34,2 miljoni eiro un izdevies ietaupīt 0,7 miljonus eiro.
VNĪ uzdevumā Rīgas pils priekšpils un austrumu piebūves restaurācijas-rekonstrukcijas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kurā iekļautas būvfirmas «Skonto būve» un «Re&Re».
Restaurācijas-rekonstrukcijas tehniskā projekta autors ir pilnsabiedrība «Pils projekts», bet galvenais arhitekts - Artūrs Lapiņš. Būvuzraudzību veica SIA «Būvalts».
