Viņi ir neizpratnē, kas Viņām runājams divas stundas pēc kārtas. Viņi brīnās, kā Viņas spēj apraudāties, atceroties sazin kādas filmas epizodi. Viņi ir šausmās, kad Viņas dodas iepirkties kopā – tas ilgs vismaz vairākas stundas. Viņiem, vīriešiem, to arī nesaprast, jo tā ir – sieviešu draudzība.
Sieviešu draudzība – ir tāda lieta! (23)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pamēģini pāris stundu no vietas mēļot ar savu vīru vai draugu! Viņš vai nu aizmuks, vai aizmigs, vai piedzersies. Jā, protams, sieviešu draudzība ir apsmaidīta anekdotēs un nostāstos, lai gan piekritīsiet, ka patiesa draudzība ir naudā neizmērāma vērtība. Sieviešu draudzība pastāv kopš seniem laikiem?– tas nu ir fakts. Un, ticiet vai ne, bet tā ir vēsturiski (sākotnēji – pat piespiedu kārtā) radusies nepieciešamība. Tagad sievietēm ir vairāk tiesību un iespēju, un viņas var izvēlēties, ar ko draudzēties?– ar vīrieti vai ar sievieti. Bet agrāk... Vīrieši devās karā vai uz darbu, bet sievietes palika mājās – kopā ar saviem bērniem, kaimiņienēm vai, sliktākajā gadījumā, vīramāti. Tad arī meklējams sākums tam, ko dēvējam par sieviešu draudzību.
Zēni ar zēniem, meitenes ar meitenēm
Ja mēs raugāmies daudz tuvākā pagātnē, tad atliek vien atcerēties, ka jau bērnībā vecāki meitai teica: "Ej pagalmā paspēlējies ar meitenēm!" Savukārt dēlu vedināja: "Uzsit bumbu ar puikām sētā!" Nuja, zēniem futbols, meitenēm – lelles. Tāpat kā puikām piedienoties zila krāsa, bet meitenēm – rozā. Kāpēc? Tāpēc! Nekādu jēdzīgāku atbildi taču neesam saņēmuši, vai ne? Tātad – ja puikas būs kopā ar puikām un meitenes ar meitenēm, tad būsi kā visi un īpaši neizlēksi no kopējā bara. Ja jau pieņemam, ka kopš bērnības tikām mācītas draudzēties galvenokārt ar meitenēm, tad sieviešu draudzība ir arī sociāli pamatots fenomens. Jo mēs jau kopš mazām dienām zinām, kā jādraudzējas ar sava dzimuma pārstāvēm, tāpēc vēlāk ir vieglāk saprasties ar Viņām, nevis Viņiem. Kāds nu brīnums, ka sievietes mums pašām šķiet daudz prognozējamākas nekā vīrieši. Ir taču pat ne viena vien grāmata, kurā iztirzāts, ka viņi ir no Marsa, bet mēs – no Veneras. Un runājam katrs savā valodā.
Divi dzimumi, divas valodas
Ja piekrīt atziņai, ka sievietes un vīrieši runā dažādās valodās, tad uzreiz arī nākas precizēt, ka sievietes runā jūtu, bet vīrieši – informācijas valodā. Vīriešiem pārsvarā ir precīza, lietišķa, neizpušķota valoda, bet sievietes nevis apmainās ar informāciju, bet gan dalās iespaidos. Jūtat atšķirību? Sievietes tātad runā par savām emocijām. Kāpēc mums vajadzīgas emocijas? Tā izlēmusi Māte Daba. Garlaicīgi taču, ja vīrieši un sievietes gan par mīlestību, gan par akumulatora maiņu, gan par bērnu audzināšanu, gan par futbola spēli apspriestos sausi, racionāli un mūsu komunikācijā nebūtu ne miņas no emociju izvirdumiem.
Mjā, neapstrīdama patiesība: emocionālo pārdzīvojumu brīžos sievieti sapratīs ne katrs vīrietis, bet gandrīz ikviena sieviete?– noteikti. Sievietēm vajadzīgas emocijas, un savā sieviešu draudzībā viņas tās arī saņem.
Nejaukt vēlamo ar esošo
Bet! Te gan dāmas var iebraukt auzās, ja, piemēram, nesapratīs, ka, izdarot pieļāvumus tikai uz emociju pamata, iespējams patiesos notikumus vai draudzenes nolūkus iztulkot galīgi šķērsām. Proti, sievietēm piemīt nelāga īpašība vērtēt nevis reālu notikumu, bet gan iedomāties, ko otrs domāja, kādi varētu būt (nevis bija!) viņa rīcības iemesli. Piemēram, viena draudzene zvana otrai, bet tā nevar runāt un sola pārzvanīt. Taču piemirst. Pirmā uzreiz secina: ak šausmas, draudzenei esmu vienaldzīga es un mūsu draudzība vispār! Vīrieši tā nerīkosies, bet gan noskaidros patiesību, ja ļoti gribēs zināt, kas īsti notika.
Draudzene nav kabatlakats
Daudzreiz sievietēm gribas tādu draudzeni, kurai var paraudāt uz pleca. Jā, no vienas puses, ir jau patīkami, ja kāds tavas emocijas atbalsta un dalās visos pārdzīvojumos. No otras puses, cik ilgi pacietīsi draudzeni, kura tikai raud un vaimanā, līdz tu esi slapja kā vienreizlietojamā salvete? Nevajag draudzeni gluži vai ierakt savās problēmās! Jo arī viņa, iespējams, dažas savas ķibeles patur noslēpumā, lai neuztrauktu tevi. Der zināt, ka ir lietas, kuras pārrunājamas tikai ar speciālistu: psihoterapeitu, ginekologu, neirologu utt. Un nevajag draudzību padarīt par savu bēdu un problēmu izgāztuvi!
Draudzībā visam jābūt līdzsvarā, un tas nozīmē – dot draudzenei ne mazāk kā saņemt no viņas. Skan kā tirgū, diņģējoties par cenu? Taču padomāsim vēsu prātu: ja viena draudzene visu laiku žēlojas un činkst, bet otra nebūšanas pārdzīvo sevī klusējot, tad tāds tandēms ilgi nepastāvēs, draudzība tik un tā izjuks. Sen zināma patiesība, ka attiecības, draudzību tai skaitā, pašplūsmā pamest nevar un nedrīkst.
Un vispār – kurš ir kā akmenī iecirtis, ka sievietei drīkst būt tikai viena draudzene? Mums taču ikdienā ir tik dažādas lomas! Piemēram, forša māte, mērķtiecīga karjeriste, avantūriste stopētāja, traka šopingiste, neizprotama intelektuāle, filmu fane... Neviens netraucē atrast draudzeni vai sabiedroto katram dzīves gadījumam, ja vien uzskatāt, ka spēsiet sevi no sirds veltīt viņām visām.