Iecienītā dārza puķe petūnija

Petūniju pievilcība slēpjas arī to daudzveidībā, uzskata Bulduru dārzkopības vidusskolas skolotāja, puķkopības speciāliste Anita Onkele. Jaunas šķirnes no Amerikas, Anglijas, Vācijas, Nīderlandes, Francijas ik gadu nonāk arī līdz mūsu veikalu plauktiem.

Īpašs izaicinājums — dzeltenziedu

Pēdējā laikā jaunu šķirņu veidotāji pastiprināti veltījuši uzmanību tieši nokarenajām petūnijām, tāpēc to piedāvājums ik gadu kļūst plašāks un daudzveidīgāks, ir radītas ļoti bagātīgi ziedošas šķirnes ar nelieliem ziediem. Nokarenās petūnijas esam iecienījuši kā podos audzējamu kultūru, taču tās var stādīt arī dobēs. Tad petūnijas veido klājenisku augumu un ir kā zemsedzoši augi. Šīs petūnijas pavairo gan ar spraudeņiem, gan ar sēklām.

Otra grupa ir dažāda augstuma krūmus veidojošās petūnijas, kuras stādām dobēs. Izdala sīkziedu šķirnes, vidēja izmēru un milzu jeb lielo ziedu petūnijas.

«Manuprāt, vienas no visveiksmīgākajām ir mazo ziedu petūnijas, jo tās mazāk cieš nelabvēlīgos laika apstākļos un ļoti ilgi zied. Pat pēc lietiem un vējiem tās varbūt tikai pāris dienu nav tik skaistas, bet tad ļoti ātri atkal atzied. Tāpēc es slavēju un rādu sīko ziedu petūnijas, kuras ir piemērotākas mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Tās var stādīt gan traukos, gan dobē,» stāsta A. Onkele.

Petūniju ziedi var būt vienkārši vai pildīti, tie var būt gan vienkrāsaini, gan ar citas krāsas maliņu vai šķēlumiņiem no maliņas uz centru. Ļoti skaistas, spilgtās krāsās un ļoti smaržīgas ir pildīto ziedu petūnijas, tāpēc tās labprāt stāda arī kastēs.

Selekcionāri ir parūpējušies, lai mūsu dārzos šīs nakteņu dzimtas skaistules, kas cēlušās no Dienvidamerikas, mirdzētu visdažādākajās krāsās — karmīnsarkanā, perlamutra, laškrāsā, aveņkrāsā, purpurvioletā, violetā, tumši zilā, gaiši zilā, baltā un rozā. Moderni ir audzēt dzelteno ziedu krūmu veidojošās petūnijas. Tas dārzniekam var būt arī sava veida izaicinājums, jo, ja būs prasībām neatbilstoši apstākļi, piemēram, nepareiza augsnes reakcija, var gadīties, ka šī krāsa pazūd un zieds veidojas balts.

Lai petūnija labi augtu un krāšņi ziedētu, tai ir nepieciešama vāji skāba augsne, citādi augam ir ļoti apgrūtināta sakņu sistēmas darbība un tad ne laistīšana, ne mēslošana nelīdzēs. Ja jums augsne ir pārlieku skāba, to mainīt uz neitrālo pusi varat, izmantojot kaļķi, bet sārmainu augsni var paskābināt, pievienojot laistāmajam ūdenim citronskābi.

Jāapgriež, lai ilgāk ziedētu

Vēlāk, vasaras otrajā pusē, kad petūnijas ir zaudējušas savu dekorativitāti, jo dzinumi ir gari, maz ziedoši, augu var apgriezt, atstājot 5–8 cm garus stublājus. Tos bagātīgi laista un mēslo, un petūnijas it kā iegūst otro dzīvību — trīs četru nedēļu laikā tās atkal sāks krāšņi ziedēt. To var darīt arī, ja puķes audzē kastēs vai podos, iesaka A. Onkele.

Jo bagātīgāk ziedoša puķe, lielāks tās augums, jo pamatīgāk un regulārāk ir jāmēslo. Gatavojot augsni, dobē vai arī podā jāiestrādā ilgākas iedarbības granulu vai citādā veida mēslojums. Kad augs ir ieaudzies, pēc divām trim nedēļām papildus sāk dot labi šķīstošu komplekso mēslojumu. Sākumā to dara ik pa vienai vai pusotrai nedēļai, vēlāk arī biežāk. Kastēs un podos augošās petūnijas mēslo pat divas reizes nedēļā.

Mēslot var divējādi. Vispirms augu kārtīgi salaista ar parastu ūdeni, piemēram, no rīta vai iepriekšējā vakarā, un tikai otrreiz lej ar mēslojuma šķīdumu. Bet var arī uzreiz pievienot ūdenim mēslojumu ļoti vājā koncentrācijā.

Petūniju noziedējušos ziediņus vēlams regulāri izgriezt. Lielā dobē tas varbūt nebūs iespējams, bet uz balkona podos augošie augi noteikti būs par to ļoti pateicīgi un dāvās jums krāšņus ziedus. Katras sēkliņas nogatavināšanai nepieciešams daudz enerģijas, izkniebjot vecos ziedus, mēs ļaujam augam šo enerģiju veltīt jaunu ziedpumpuru ieriešanai.

Petūniju sēklu audzēšanai vairumā Latvijas klimats nav piemērots, norāda A. Onkele. Tikai vienkāršākām petūniju šķirnēm sēklas paspēj nogatavoties un gadās, ka dobē, kur pērn bija iestādītas šīs puķes, uzdīgst kāds stādiņš. Svarīgi zināt, ka lielākā daļa sēklas materiāla ir iegūta no augu hibrīdiem, tos apzīmē ar burtu F1. No šādām petūnijām ievāktās sēklas varētu nepārnest mātes auga īpašības un var būt arī nedīgstošas.