Inesis kā dabas un tūrisma objekts

"Bija doma, ka kāds Inesi varētu uz ilgāku laiku nomāt, lai ieviestu rūpniecisko zveju un licencēto makšķerēšanu," stāsta Inešu pagasta padomes priekšsēdētājas vietnieks Andris Rutkis. Inesieši tam nepiekrita, jo uzskata, ka ezers pieder visiem. Ezeru apsaimnieko pagasta pašvaldība. Jau ceturto gadu, vienojoties ar valsts zivsaimniecības pārvaldi, Inesis tiek papildināts ar zivju mazuļiem. "Šogad veiksim kontrolzveju, lai redzētu, kā zivis augušas un kā attīstās," stāsta A. Rutkis.

2003. gadā ezerā ielaisti līdaku, zandartu un ālantu mazuļi. Šogad tas papildināts ar līdakām, bet rudens pusē plānots ielaist arī jaunus zandartus. "Pagaidām tas ir vienīgais ezers mūsu pusē, ko papildinām ar zivju mazuļiem," informē A. Rutkis. Tā kā Inesis ir publisks

ezers, zivkopības attīstību finansē valsts. Inesim zivju mazuļus piegādā Rojas zivjaudzētava un individuālais uzņēmums "Rūķis" Valmierā. "Ar viņiem ir ilggadēja sadarbība. Pašvaldībā darbā esam pieņēmuši cilvēku, kurš kontrolē zvejas likumību," stāsta pagasta padomes priekšsēdētājas vietnieks. Šogad Inesī licencēta zvejošanu aizliegta, lai zivju mazuļi paaugtos. Zvejošanai ar tīkliem limita vispār nav arī nevienā citā no pieciem Inešu pagasta ezeriem. "Jāatzīst, ne visi ievēro šos noteikumus un tīklus tomēr izmanto," ar nožēlu konstatē A. Rutkis.

Pilnvarotais vides aizsardzībā un zivju resursu uzraudzībā Inešu pagasta administratīvajā teritorijā Jānis Žēpers secina: "Diemžēl vainīgos noķert grūti, izņemam tikai tīklus. Kad maijā sāku strādāt, ezers bija pilns ar tīkliem, kuri salikti iepriekšējos gados." J. Žēpera pienākumos ir arī makšķerniekiem un zvejniekiem skaidrot noteikumus. "Šāds speciālists pagastam bija vajadzīgs, lai saglabātu ezeru. Bija laiks, kad saimniekošana ezeros aizgāja patvaļā – katrs darīja, ko gribēja," atceras A. Rutkis un J. Žēpers viņu papildina: "Nārsta laikā vienmēr atrodas kāds zivju dūrējs, nav tā, ka visi likumu ievēro." Pagastā tiek domāts par sabiedriskas organizācijas veidošanu, kas rūpētos par Ineša ezeru. "Šī ideja vēl karājas gaisā, bet tas ir tikai laika jautājums," pārliecināti saka A. Rutkis. Ideju izteikuši mednieki un makšķernieki, kas pagastā apvienojušies vienā komandā. "Makšķerēšanas tiesības un iespējas nav ierobežotas. Tās visas likumā ir paredzētas," saka J. Žēpers. Vai zemes īpašnieki ezera zonā savu teritoriju ierobežo? "Viņiem ir īpašnieku tiesības. Var svešiniekus laist uz savas zemes, var nelaist. Inešu ezerā ir tikai viena publiskā piekļuves vieta, tā saucamā mežniecības pludmale. Turp ved pagasta ceļš, bet pārējā zeme ap ezeru ir privātās teritorijas," informē A. Rutkis.

Vai pašvaldībai ir konflikti ar privātīpašniekiem piekrastes izmantošanā? "Īpašu konfliktu nav. Vienīgi tad, ja īpašnieks noslēdz savu teritoriju, kur iekšā netiek ne mežsargs, ne policists, ne glābšanas dienesti. To neuzskatu par konfliktu, jo šis jautājums vēl pagastā nav līdz galam atrisināts. Ezera apsaimniekošanas noteikumi ir sagatavošanas stadijā, kad tos pieņemsim, izsūtīsim un vienosimies ar katru privātīpašnieku."

Kādreiz mežniecībai bija konflikti ar īpašniekiem par ezera krastu tīrīšanu, kā uz to skatās pašvaldība? "Krastu kopšanu atbalstām, ja tā notiek likuma ietvaros. Ar mežniecību konfliktu vairs nav. Darbība notiek saskaņoti," uzsver A. Rutkis.

Viņš stāsta, ka Ineša ezerā dzīvo apmēram desmit dažādu sugu zivis, bet izcili makšķerēšanas rekordi te nav sasniegti. "Pirms gadiem pieciem bija neoficiāls rekords –12 kilogramu līdaka, bet kā tā noķerta, informācijas mums nav."

Braukt ar motorlaivām pa Inesi drīkst pašvaldības pieņemtā lēmuma robežās - laivas motors līdz 30 zirgspēkiem. Protams, laivām jābūt reģistrētām. A. Rutkis atzīst, ka Inesī motorlaivas izmanto maz. Lielākas problēmas sagādā ūdens motocikli. "Ir pašvaldības lēmums, ka ar tiem drīkst braukt tikai darbdienās, bet ne sestdienās un svētdienās. Inesis tomēr ir klusais Piebalgas ezers, kur makšķerniekiem tiek dota priekšroka," uzsver A. Rutkis.

Ineša ezera krastā dzīvo vairākas ģimenes, kuras nodarbojas ar lauku tūrismu. Pagasta padomes priekšsēdētājas vietnieks stāsta, ka peldvietā Zviedru ( tur atrodas zviedru senkapi) jeb Vecpiebalgas pussalā, kur peldēties brauc Vecpiebalgas iedzīvotāji, ir problēma ar vietas sakopšanu. "Tā ir privātā teritorija, bet īpašnieks tur nedara neko," viņš saka un atzīst, ka būtībā peldēties privātajās teritorijās neviens lāgā neiet, jo tad jāprasa saimnieka atļauja, īpaši tad, ja ir uzraksts "Privāta teritorija". Brīva ir tauvas zona, bet līdz tai var tikt pa privātu zemi. "Mums ir arī Latvijas valsts mežu apsaimniekotā Sproģu pussala un septiņas salas. Sproģu pussala ir īpaši aizsargājama zona. Dabas liegums ir arī visas septiņas ezera salas," aizrāda A. Rutkis.

Atpūtas vietu pie Ineša ezera rodas arvien vairāk. Uzņēmēji sadarbojas ar Vecpiebalgas tūrisma informācijas centru. Informācija pieejama arī internetā. A. Rutkis uzskata, ka lauku tūrisms pagastam ir viena no plaukstošākām nozarēm. Viesu mājas ar dažādām iespējāmpeldēšanos, pirti, sporta laukumiem un kotedžām - attīsta Arvīds Tomsons, Gunārs Pētersons, Dzintars Daļeckis un citi. Reizi gadā Ineša ezerā notiek ārstu regate, ko organizē "Lejas Reinkaļvu" saimnieks Valdis Vanags. Lieliski par ezera krastu rūpējas Marts Spilve un vēl daudzi citi. "Cilvēki cenšas kopt vidi, savu tuvāko apkārtni. Visi, kuriem ir privātīpašums Ineša ezera krastā, cenšas, lai apkārtne tiktu sakopta un to apmeklētu tūristi," lepojas A. Rutkis.

Viņš nenoliedz, ka ezerā ar laiku var izveidoties jaunas salas. Tas saistīts gan ar sausumu, kas rada zemu ūdens līmeni, gan ar niedrainām vietām, kur krājas atmirušie augi.

Tā kā visas septiņas Ineša ezera salas atrodas aizsardzības zonā, tur tūrisma maršruti nav paredzēti. Ap ezeru mīt arī bagāta putnu populācija. Šeit dzīvo jūras kraukļi. Mežu teritorijā - mazais zivju ērglis. Pagastā valda uzskats, lai šo bagātību saglabātu, jāuzņemas kopēja rūpe, jāveicina pieklājība un sapratni pret dabu.